Katrs konkurss – bērna mazā veiksme

2019. gada 4. aprīlis 07:00

Pasākuma ideja un forma dziedāšanas konkursam “Cālis” ir saglabāta, taču nav vairs kā senāk, kad uzvarētājus no pagastiem virzīja uz rajonu un pēc tam uz Vislatvijas konkursu. Konkurss plašākos mērogos vairs nav tik populārs kā agrāk, vērtē Cīravas kultūras nama bijusī vadītāja Sarmīte Braša un pasākumu rīkotāja Santa Matvijčuka. Tagad dalībai konkursā daudz kas atkarīgs no vecāku un skolotāju pašu iniciatīvas. Viņi uzsver vietējo konkursu nepieciešamību, lai bērni prastu un nebaidītos no uzstāšanās publikas priekšā, celtu savu pašvērtējumu.

“Cāļi” arī no apkārtnes
Cīravas senlietu krātuves un tūrisma informācijas punkta vadītāja S. Braša, kura konkursa dienā sagaida dalībniekus, atminas laiku, kad strādājusi kultūras namā un tagadējā iestādes vadītāja S. Matvijčuka piedalījusies “Cīravas Cālī”. Tas nozīmē, ka dziedāšanas konkursam Cīravā ir senas tradīcijas. “30 gadus notiek noteikti,” spriež S. Matvijčuka, kura konkursantus pasākumā uzrunāja no mīlīga cāļa kostīma.
Šā gada pavasarī konkursā piedalās dziedātāji gan no Cīravas, gan Aizputes pilsētas un pagasta, Kazdangas, Kuldīgas, Durbes un Pāvilostas – kopā 26 dalībnieki.
“Viņi visi iegūs balvas par piedalīšanos un uzstāšanos mūsu konkursā, būs viens uzvarētājs katrā no trim vecuma grupām, kas saņems nomināciju “Cīravas Cālis”. Bet nekur tālāk uz lielāka mēroga tādu pašu konkursu oficiāli uzvarētājus nevirzīs – nav jau īsti, kur. Kādreiz no pagastiem virzīja uz rajona “Cāli” un tālāk uz Rīgu, bet arī Vislatvijas konkurss ir pazudis, nav vairs, kā bija agrāk,” secina organizatore. “Pasākuma formāts ir līdzīgs, bet tad, kad es biju kultūras nama vadītāja, konkursā piedalījās tikai Cīravas bērni,” salīdzina S. Braša. Viņasprāt, no konkursantiem izaug spēcīgas personības, piemēram, populārais dziedātājs Emīls Balceris ir kādreizējais Liepājas rajona “Cālis”, kas ar panākumiem piedalījies arī Latvijas konkursā.
S. Matvijčuka atceras, ka kādreiz konkursā svarīga bijusi tieši dziesmas nodziedāšana, tagad bērni ir kustīgāki, un konkursantiem priekšnesuma laikā ir gan jāsmaida, gan jāparāda iestudētās kustības. “Daļai bērnu vecāki grib, lai atvases dzied, bet ir konkursanti, kur redzams, ka paši mazie ļoti grib dziedāt. Konkurss ir iespēja dziedāt pie mikrofona publikas priekšā,” pauž S. Braša.

Piedalās, kamēr vien var
“Modē nākušas fonogrammas, bet, ja dziesmu skolotājs spēlē uz klavierēm, nokļūdīšanās gadījumā var iespēlēt kaut ko citu un bērns var vieglāk ielēkt atpakaļ dziesmā. Tāpat dziesmas lielākoties ir kļuvušas modernākas, bet ir arī tādi, kas izvēlējušies klasisko repertuāru,” konkursa norisi raksturo S. Matvijčuka. Pati atminas, ka dziedājusi “Saulīte ar zobiem” – šo dziesmu konkursanti mēdz izvēlēties arī tagad.
Konkursa žūriju veido trīs vērtētāji – Aizputes novada kultūras darba organizatore Sanda Zālīte, pasākumu organizatore Inta Rudzīte un pasākumu apskaņotājs, grupu un koru dalībnieks Justs Ūdris.
Konkursa auditorija ir pirmsskolas vecuma bērni, un dalībnieki sadalīti trīs vecuma grupās: no viena līdz trim gadiem, no četriem līdz pieciem un no sešiem līdz septiņiem gadiem. “Ir konkursanti, kuri piedalās visus gadus – sāk no divu gadu vecuma un turpina piedalīties, kamēr atļauj vecums,” dalībniekus raksturo organizatore.
Piemēram, trīsgadīgā cīravniece Elizabete Salma šogad konkursā piedalās otro gadu. Meitenei atbilstoši konkursa un dziesmas nosaukumam – par cāļiem – izveidots atbilstošs vizuālais tēls. “Ja meitai patīk, lai kāpj uz skatuves un trenējas, lai nebaidās no uzstāšanās,” saka māmiņa Liene Ziediņa, kura arī pati kādreiz bijusi konkursa dalībniece. Uz konkursu atvedusi arī savu māsasmeitu sešgadnieci Alisi Stulpi. “Dziedāšu par mārītēm,” teic meitene, kura ietērpusies mārīšu kostīmā. Ar dziesmu izvēli meitenēm ļoti palīdzējusi un sagatavojusi bērnudārza dziedāšanas skolotāja Lāsma Jūrmale. Elizabete saņem galveno balvu vecuma grupā no viena līdz trim gadiem.
Zēni – mazākumā
Aizputes pirmsskolas izglītības iestādi “Pasaciņa” konkursā pārstāv septiņi bērni, no kuriem pieci mācās vienā grupā. Skolotāja Lita Hartmane uzsver, ka repertuārs, ko mazie apgūst, ir ļoti plašs. “No mācītajām dziesmām izvēlamies tās, kuras katram sanāk veiksmīgāk izpildīt,” skaidro pedagoģe. Viņas audzēkne Gabriela Rungovska uzvar vecuma grupā no četriem līdz pieciem gadiem. No viņas pulciņa “Cīravas Cālī” piedalās viens zēns. Skolotāja novērojusi, ka dziedāšanas konkursos puikas vienmēr bijuši mazākumā. “Bet puikās iekšā sēž daudz talantu,” viņa pārliecinoši saka. Kā viens no pierādījumiem ir Liepājas un Kurzemes mēroga skatuves runas konkurss “Zvirbulis”, kurā augstākās pakāpes diplomus ieguva tikai zēni.
“Šis mums ir obligātais pasākums, kurā jāpiedalās,” uzsver Kazdangas bērnudārza “Ezītis” mūzikas skolotāja Sandra Strazdiņa, kura uz konkursu atvedusi sešgadniekus – Denisu Kaļmuku un Matildi Stepānovu. “Bērni uzstāties grib, bet pārāk negrib mācīties dziesmas un piestrādāt. Jāpriecājas par tiem, kuri grib to darīt,” pauž skolotāja. Viņas audzēkņi dziedās bērnu dziesmu klasiku – “Saulīte ar zobiem” un “Lelles jaka”.

Uzlabo dotības
“Dziedāšana bērniem ļoti nāk par labu – tā attīsta valodu un var labot dikciju,” priekšrocības uzskaita S. Strazdiņa un norāda: “Jo ar mazāku bērnu sāk strādāt, jo pēc tam ir vieglāk. Bērniem pašiem par sevi ir augsts pašvērtējums – viņi var visu, un galvenais ir to nesagraut.”
“Noteikti būs liels uztraukums, kad meitenes kāps uz skatuves,” atzīst L. Ziediņa. Meitai Elizabetei jāuzstājas pirmajai. Vecmāmiņa Daira Ziediņa atnākusi kā līdzjutēja: “Uztraukums ir lielāks nekā pašiem “cāļiem” – tā bija arī tad, kad meita piedalījās pirms daudziem gadiem. Ir svarīgi, ka bērni piedalās – izkopj drosmi.”
Durbes novada pārstāve Estere Pabērze piedalās “Cālī” otro gadu. Pērn uzstājusies Dunalkā. Mamma Laura Meļķe novērojusi, ka gatavošanās process ir tas pats galvenais. “Daudz strādāja mūzikas skolotāja, bet arī mājās turpinājām strādāt – dziedājām pie fonogrammas un izkopām deju soļus,” stāsta konkursantes mamma. Tētis ir muzikants, dzied un spēlē bungas, arī viņš piestrādājis pie meitas priekšnesuma. “Bērnam tie ir svētki, līdz ar to arī vecākiem. Mums ir tradīcija nosvinēt mazās veiksmes – šo arī mājās vakarā atzīmēsim.”
Sešus līdz septiņus gadu veco bērnu grupā uzvar Alīna Rone no Aizputes. Viņa “Cālī” piedalās trešo gadu. Māmiņa Ieva Rone pastāsta, ka meitu vadā uz dziedāšanas nodarbībām Kuldīgā, kur viņai skatuves manieres un dziedāšanas prasmi māca izkopt pedagoģe Agnese Čīče. “Paldies skolotājai, ka pamanīja bērnā talantu un liek strādāt arī pašiem un piedalīties konkursos!” uzsver mamma.
Žūrijas pārstāvji aicina “cāļus” maija beigās piedalīties Aizputes kultūras nama rīkotajā konkursā “Jautrās notiņas”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katrs konkurss – bērna mazā veiksme

Kategorijas