“Cīruļos” gatavojas aktīvās sezonas sākumam

2019. gada 4. aprīlis 07:00

933

“Cīruļos” gatavojas aktīvās sezonas sākumam

Rīgas zoodārza Kalvenes filiāles “Cīruļi” vadītājs Arnis Bergmanis stāsta, ka, iestājoties siltākam laikam, arī “Cīruļos” sākusies rosība. Ziemas miegu guļošie brūnie lāči šogad ātri modušies – tam ļāvušies vien novembrī un decembrī. “Tagad mums ir svētki – ir apmainīta šķelda, izmazgāts baseins un migas,” par darbiem lāču mītnē saka “Cīruļu” vadītājs.

Mostas un pošas
Līdz ar lāču pamošanos aktīvāka rosība sākusies visā Kalvenes zoodārzā, tomēr tai vēl traucējot mainīgie laikapstākļi. “No biroja liekas, ka ir pavasaris, bet uz lauka viss vēl ir diezgan nemīlīgi. Nekas vēl nav apžuvis. Rudenī un ziemā mēs dzīvojām kā paradīzē, jo, salīdzinot ar citiem gadiem, bija sauss. Tagad marts ir visu samuļļājis – nekas nežūst un vēl dabūjām sniegputeni.”
A. Bergmanis spriež, ka nodoties darbiem un pienācīgai atpūtnieku sagaidīšanai “Cīruļos” varēs tad, kad pie debesīm biežāk spīdēs saule un temperatūra pakāpsies līdz plus desmit grādu atzīmei.
Zoodārza filiālē šobrīd gatavojas 6. un 7. aprīlī gaidāmajām Putnu dienām. Tieši šo notikumu varētu dēvēt par aktīvās sezonas sākumu. Sagaidot pirmo lielo atpūtnieku plūsmu, tiek saposta “Cīruļu” apkārtne – atjaunota zīme ceļa galā, pie dzīvnieku mītnēm uzstādītas jaunas plāksnes ar sugu nosaukumiem. Zoodārza teritorijā tiek veikti arī citi labiekārtošanas darbi – atjaunoti ēku jumti, sakoptas dzīvnieku mītnes, prieks esot par ceļa uzlabošanas darbiem, kas ved no šosejas uz “Cīruļiem”.
Steidzamākie darbi allaž tiek paveikti līdz Putnu dienām. Tās Kalvenes zoodārzā norisināsies jau ceturto reizi un, pēc A. Bergmaņa teiktā, vienmēr bijušas labi apmeklētas. “Cilvēkiem patīk. Klapējam būrus uz nebēdu,” smaidot teic pārvaldnieks.

Gādā par saglabāšanu
A. Bergmanis teic, ka primāri zoodārzu galvenais uzdevums ir sugu saglabāšana, ne to eksponēšana, līdz ar to svarīgs uzdevums – gādāt, lai dzīvnieku ģimenēs rastos pēcnācēji. Nesen divi vilcēni – “Cīruļu” vilka Ķoniņa pēcnācēji – devušies uz Skandināviju. Puika un meitene – viens uz Norvēģiju, otrs uz Zviedriju. Sākumā licies, ka vilku ķeršana būs “kaut kāda neiespējamā misija”, taču pēc nelielas trenkāšanas tie paši devušies sprostos. Salīdzinot ar iepriekšējo baru, šis esot pilnīgi citāds rakstura ziņā.
No septiņiem pirms gada dzimušajiem vilcēniem tikai viena izrādījusies meitene. Nu “Cīruļos” mīt vēl pieci Ķoniņa bērni, tomēr esot pamats domāts, ka tie pēc kāda laika dosies uz nākamo mītni Līgatnē. “Viņiem jāsagaida maijs. Vilkiem “kāzas” ir jau bijušas – būs metiens. Pagājušā gada bērni piedalās šāgada bērnu audzināšanā līdz vēlam rudenim,” dzīvnieku pasaulē noteikto kārtību skaidro A. Bergmanis.
Gādājot par dzīvnieku drošību un veselību, arī šajā gadā savā aplokā nebūs redzamas mežacūkas. “Mežacūkas joprojām dzīvo karantīnā, izskatās, ka dienasgaismu neredzēs cūku mēra dēļ. Mēs viņas spītīgi karantīnā turam – kā tas viss beigsies, tad jau redzēs.”
Decembrī uz “Cīruļiem” dzīvot pārnākušas divas lūšu meitenes – Jakobīne un Dadzis. “Viņas ir ļoti labi iedzīvojušās. Rīgā karantīnā mēģināja likt kopā, bet tur īpašu draudzību neizrādīja, šeit, kad atveda, dikti šiverēja pa jauno mītni un pēc tam abas, kopā cieši saspiedušās, sēdēja augšā plauktiņā. Tagad sadzīvo ļoti mierīgi.”
A. Bergmanis pastāsta, ka vēlāk pavasarī gaidāms papildinājums kamieļu dzimtas pārstāvju vikunju grupai. Tāpat jāseko līdzi, kas notiks ar melnajiem grifiem – pagājušogad izdevies iegūt mazuli, kurš pēcāk aizceļojis uz Bulgāriju, kur viņš atlaists dabā. “Tās ir labas ziņas,” par labvēlīgu dzīvnieku turpmāko dzīves apstākļu nodrošināšanu saka filiāles vadītājs. Aprīļa sākumā “Cīruļos” gaida piedzimstam arī Romanova jērus, cita pēc citas pavasarī atnesas arī zilās govis. “Teliņi smukās krāsās sadzimuši,” priecājas pārvaldnieks.

Mācās no kļūdām
Pagājušajā gadā “Kursas Laiks” rakstīja par gadījumu, kad no “Cīruļiem” tika nozagti eksponētie briežu puikas Kārļa ragi. Tie ilgus gadus atradās zem klajas debess, piestiprināti pie briežu aplokiem, tādējādi ļaujot apskatīt, kā pa gadiem ragainajiem dzīvniekiem veidojas un aug varenā galvas rota. A. Bergmanis teic, ka vēl līdz šim policijai nav izdevies nonākt uz pēdām zagļiem, tāpēc cerības atgūt vērtīgos eksponātus zudušas. Filiāles vadītājs pastāsta, ka šis gadījums licis būt modrākiem, taču no ragu eksponēšanas tādēļ neatsacīšoties. “Mēs aiz spīta, atjaunojot jaunās sugu plāksnes, pie Kārļa aploka pielikām divus jaunos ragus. Sametinājām kārtīgi skrūves. Ja ņems – lai laužas!”
Mācība par to, ka rūpīgāk jāpieskata teritorijā novietotais, darbiniekiem nākusi arī pēc notikumiem ar ziedojumu kasti, kas novietota pie lāču mītnes. A. Bergmanis atklāj, ka iepriekš nauda tajā krāta visu gadu, bet pēc gadījumiem, kad cilvēki nekaunīgi no tās iemanījušies izņemt citu saziedoto, nu tā tiek vērta vaļā divas reizes mēnesī. Saziedotā nauda savulaik tika lietota, lai iegādātos visu nepieciešamo “Cīruļu” uzlabošanas darbiem. Bet nu jau kādu laiku darbinieki paši darboties ar saziedotajiem naudas līdzekļiem nevar. “Tagad mēs visu naudu aizskaitām uz Rīgu. Mums viss ir uz pārskaitījumiem, pavadzīmēm, paši ar skaidru naudu vairs nešeptējamies.”
Vaicāts, vai “Cīruļu” apmeklētāji ar sapratni izturas pret vienu no svarīgākajiem noteikumiem – dzīvniekus zoodārza teritorijā nebarot, A. Bergmanis atbild apstiprinoši. Līdz šim neesot nācies saskarties ar gadījumiem, ka cilvēku labās sirds dēļ tiktu kaitēts zoodārza iemītniekiem, viņus pārbarojot.

Piknika vietas – aizņemtas
“Februārī vienu sestdienu un svētdienu bija saulains laiks – tad bija vienkārši sprādziens!” par apmeklētāju interesi saka A. Bergmanis un secina, ka gadalaikam šajā ziņā nozīmes nav – atpūtnieki uz “Cīruļiem” brauc tad, kad ir saulains un patīkams laiks. Aprīļa sākumā gan tie apmeklētāji, kuri uz Kalveni devušies bez gumijas zābakiem, varētu būt diezgan neapmierināti, jo mainīgo un mitro laikapstākļu dēļ teritoriju klāj dubļi.
A. Bergmanis lēš, ka gada laikā Kalvenes zoodārzu apmeklē vidēji 15–16 tūkstoši interesentu. To varot vērtēt kā labu rādītāju. Vēl joprojām liela interese par zoodārza apmeklējumu ir bērndārznieku un skolēnu grupām. Maijā, kad ir ekskursiju un izlaidumu laiks, aizņemtas ir visas piknika vietas, zina stāstīt pārvaldnieks.
Savulaik “Cīruļos” ieturēties varēja arī skatu tornī izveidotajā kafejnīcā, taču jau vairākus gadus tur rosība nenotiek. Līdz ar apmeklētāju skaita samazināšanos pēckrīzes gados, ko ietekmējis straujais Latvijas iedzīvotāju skaita kritums, pēdējais telpu nomnieks torni pametis. Pēc tam interesi par iespējamu darbošanos un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu tā arī neviens nav izrādījis. “Cīruļu” vadītājs spriež, ka tas ir tikai loģiski, ņemot vērā, ka apmeklētāju skaits zoodārzā nav prognozējams un ir brīži, kad te vērojams arī tā sauktais klusais periods.

Trūkst darba roku
A. Bergmanis teic, ka bez kafejnīcas “Cīruļos” vēl var iztikt, taču bez darbiniekiem, kuri ikdienā gādā par teritorijas labiekārtošanu un dzīvnieku kopšanu, gan ne. Zoodārza vadītājs atklāj, ka jau ilgstoši divas trīs štata vietas filiālē ir brīvas. “Tas ir kā hokejā mazākumā,” viņš salīdzina. Interesi par vēlmi piestrādāt neizrādot pat skolēni un studenti, kuri savulaik bijis varens papildspēks tieši aktīvākajā – vasaras – periodā. Par to, kādēļ cilvēki neizrāda interesi par darbu zoodārzā, A. Bergmanis teic: “Atalgojums neiztur konkurenci.”
Vaicāts, vai darbam zoodārzā nav nepieciešamas arī speciālas zināšanas, “Cīruļu” vadītājs atklāj, ka Latvijā šādas zinības nemaz nav iespējams apgūt. “Anglijā ir zooloģiskā dārza kopēju skola, bet mēs esam kaut kā paši tikuši galā. Man rokās nonāk mazs vilcēns, un es varu skatīties internetā vai kur, bet neatradīšu informāciju par to, kā audzināt mazu vilcēnu.” Svarīga ir vēlēšanās mācīties un daudz apgūt praktiski tieši reālajā ikdienas darbā. Filiāles vadītājs spriež, ka darba “Cīruļos” ir daudz un bieži vien lielai daļai cilvēku nav pat mazāko praktisko iemaņu to veikšanā, kā arī vēlmes šīs zināšanas apgūt. Šobrīd filiālē strādā 13 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir daiļā dzimuma pārstāves. “Viss uz skuķiem turas,” smejot saka pārvaldnieks.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Cīruļos” gatavojas aktīvās sezonas sākumam

Kategorijas