Rokdarbu apgūšana prasa laiku un līdzekļus

2019. gada 11. aprīlis 07:00

Grobiņas novada Bārtas pagasta tautas mākslas studija “Kamolītis” arī šogad iesaistījās tradicionālo daiļamatu apgūšanas un iepazīšanas akcijā “Satiec savu meistaru”. Šoreiz aušanas pratējas interesentiem rādīja, kā aust ar dažādiem materiāliem, neizmantojot stelles. “Aušana patiesībā ir pīšanas un lāpīšanas tehnika un nav nekas sarežģīts – var sanākt daudzveidīgi praktiski un mākslinieciski darbi,” norāda studijas vadītāja Indra Bunka.

Iepazīst daudzveidību
“Pats sākums visam ir kamoliņš, kurā satīts aušanai vajadzīgais materiāls. Ne velti mūsu nosaukumā ir kamoliņš,” I. Bunka uzrunā interesentus, aicinot skatīties un iesaistīties aušanas darbnīcā. “Šodien audīsim bez stellēm, jo aušana nenozīmē, ka obligāti vajag stelles. Atcerēsimies, kā aušana notika pašos pirmsākumos.” Viņa paskaidro, ka aušanas tehnikas pamatā ir lāpīšanas un pīšanas elementi. “Aušana, lāpīšana un pīšana ir savstarpēji saistītas, jo jāievēro secība “viens pa augšu, otrs pa apakšu”. Bizes pīšana arī ir sava veida aušana. No auduma, dzijas uzpītām bizēm, sašujot tās kopā, var veidot tepiķus, deķus.”
I. Bunka uzsver, ka aušana rāmī ir piemirsta tehnika un tādā veidā var uzaust gan spilveniem dekoratīvu apvalku, gan liela izmēra segas. “Aušana arī nenozīmē, ka tā ir tikai gludā tehnika un darbs gatavots no speciāliem materiāliem: var siet iekšā bārkstis, izmantot auduma strēmeles, kas iegūtas no apģērbiem,” stāsta meistare. Viņa atminas, ka omītei bijuši sešstūraini bārkstaini spilventiņi, kas austi rāmī.

Darītāji darbojas visur
Iveta Ķude ir pati jaunākā “Kamolīša” dalībniece. “Esmu bezdarbniece, un rokdarbi ir mans vaļasprieks. Ja nebūtu, kur nākt – var prātā sajukt! Man ir vairāk brīvā laika nekā strādājošajiem cilvēkiem. Agrāk man arī nebija brīvu mirkļu, lai tik daudz rokdarbiem veltītu,” atzīst bārteniece. Viņas dzīvē omīte un mamma ir bijušas tās meistares, kuras ielikušas intereses devu par rokdarbu darināšanu, tāpēc pati tagad mājās vaļasbrīžus velta adīšanai. “Taču jaunākajai paaudzei tiešām tas viss interesē ļoti maz. Viņus, manuprāt, ir sabojājuši telefoni, viedierīces, datori,” vērtē sieviete. “Vai viņiem, piemēram, skolā ir laika savstarpējai komunikācijai? Nav taču!”
Audējām lielākoties ir tuvu 80 gadiem vai jau pāri tiem. Bārtas kultūras nama vadītāja Gunta Klievēna rokdarbnieces raksturo kā radošas, izdarīgas un enerģiskas sievas. “Mirdza Bibikova, kura ir vecākā studijas dalībniece, dzied arī etnogrāfiskajā ansamblī. Ausmai Pāvilei būs 80 gadu. Viņa iegādājusies elektrisku transporta līdzekli un rokdarbu nodarbību dienās ar to mēro 12 kilometrus, lai no Krūtes atbrauktu uz Bārtu. Visa vecuma novada iedzīvotāji, kas jau kaut ko dara, vienmēr visur iesaistīsies un darbosies,” uzskata G. Klievēna.
I. Bunka jaunās paaudzes nevēlēšanos pilnveidoties rokdarbos saista ar to, ka skolās un ārpus tām ir pieejams plašs interešu nodarbību klāsts. “Taču jāņem vērā, ka jebkurš rokdarbs ir darbietilpīgs, bet materiāli to veikšanai prasa finansiālus līdzekļus. Ja cilvēkam jādzīvo ar iztikas minimumu, tad viņam uz jebkādām citām lietām iestājas apātija,” saka “Kamolīša” vadītāja.

Meistari – mammas un omītes
Audējas uzskata, ka pat tad, ja šķiet, ka interese ir maza, darbs pie jaunās paaudzes izglītošanas rokdarbu apguvē un prasmju pilnveidē ir jāturpina. Tādēļ lieliski, ka ir šādas Meistaru dienas.
Uz akcijas “Satiec savu meistaru” nodarbībām atnākušas Bārtas pamatskolas skolnieces. Katra tiek pie savas rokdarbu meistares un strādā plecu pie pleca – mazākās un jaunākās nekautrējas jautāt, pieredzējušākās sniedz padomus. Lielākā daļa skolnieču līdz šim jau ir paprovējušas dažādus rokdarbu veidus ne tikai mājturības stundās, bet arī mājās. Par saviem meistariem viņas uzskata gan omītes un mammas, gan savas skolotājas.
4. klases skolniece Dita Heidija Hehte pastāsta, ka nesen uzsākusi adīt. “Pagaidām rakstus vēl neadu – tikai labiski un kreiliski. Man patīk arī tamborēt. Esmu darinājusi šalles un jaciņas lellēm. Citi pērk veikalā, bet es gribu kaut ko jaunu iemācīties un uztaisīt pati,” atklāj meitene.
Pērn Dita pamēģinājusi aust mazajās stellēs, iepaticies, un viņa pieļauj, ka varētu nākt pieaugušo rokdarbnieču pulciņā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rokdarbu apgūšana prasa laiku un līdzekļus

Kategorijas