Rekurzeme.lv ARHĪVS

Veselīgais laimes gabaliņš

KRISTĪNE HARMSENA

2019. gada 11. aprīlis 07:00

72
Veselīgais laimes gabaliņš

20 grami ir un paliek dienas ieteicamā deva, tikai – jo kakao vairāk, jo šokolāde organismam vērtīgāka

Tumšā šokolāde ir bagātīga, rūgta šokolāde, kas ir gatavota no kakao pupiņām. Kakao īpatsvars ir tas, kas ietekmē šokolādes garšu un rūgtuma pakāpi.
Nav tāda minimālā kakao daudzuma, kas būtu nepieciešams, lai šokolādi nodēvētu par tumšo, taču parasti kakao īpatsvars variējas no 50 līdz 100 procentiem. Visbiežāk sastopamas šokolādes ar 70, 85 un 90% kakao daudzumu.
70% kakao tumšā šokolāde ir produkts ar augstu tauku saturu. 20 grami šīs šokolādes – apmēram seši mazi vai divi lieli gabaliņi – satur vairāk nekā astoņus gramus tauku, no kuriem pieci ir piesātinātie, un sešus gramus cukura, taču ir arī labs šķiedrvielu un olbaltumvielu avots.
20 grami 85% tumšās šokolādes satur ap desmit gramiem tauku (no tiem piesātinātie – seši grami), taču šāda porcija satur tikai trīs gramus cukura. Tā ir arī nedaudz bagātāka ar šķiedrvielām un olbaltumvielām, raidsabiedrībai BBC stāsta uztura speciāliste Nikola Šūbruka. Tumšajā šokolādē ir ļoti mazs sāls daudzums, ja vien tai nav speciāli pievienots jūras sāls.

Īpašas vielas – flavanoli
Tumšā šokolāde ir bagāta ar dzelzi, magniju, varu un mangānu, nodrošinot organismu ar labu asins apgādi un samazinot sirds un asinsvadu slimību risku. Tās sastāvā ir daudz organisko savienojumu, kas ir bioloģiski aktīvi un darbojas kā antioksidanti, kā arī īpašas vielas flavanoli, kas “draudzējas” ar labu asinsspiedienu. Šīs vielas arī paskaidro jau sen daudzināto patiesību par šokolādes nepieciešamību, piemēram, pirms eksāmeniem – laba asinsapgāde uzlabo atmiņu, koncentrēšanās spējas u.tml.
Flavanoliem ir arī pasargājoša ietekme pret ultravioleto starojumu.

Mazās laimes tāfelītes
Šokolādes sastāvā ir arī feniletilamīns, kas rosina dopamīna un endorfīnu atbrīvošanos baudas centros smadzenēs – abi šie hormoni tiek dēvēti par laimes un mīlestības hormoniem.
Par veselīgu ikdienas porciju N. Šūbruka sauc 20 gramus tumšās šokolādes. Vizualizācijai – mazās šokolādes tāfelītes, kuras labpatīk bērniem, ir tieši 20 grami, ierastā lieluma tāfelītes ir ap simt gramiem.
Protams, jāatceras, ka komplektā ar labajām lietām nāk arī piesātinātie tauki un cukurs. Nedrīkst aizmirst arī par kakao daudzuma korelāciju ar tāfelītes veselīgumu – jo lielāks kakao procents, jo lielāks ieguvums organismam. Saldummīļiem gan jāatgādina, ka nav tā – jo rūgtāka šokolāde, jo vairāk to var ēst, jo “veselīgāka”. N. Šūbruka uzsver: 20 grami ir un paliek dienas ieteicamā deva, vienkārši – jo kakao vairāk, jo devums veselībai būs lielāks.
Šokolādes ar pievienotām garšām vai piedevām – ar apelsīnu, karameli, jūras sāli utt. – parasti satur vairāk cukura un sāls.

Kāds ir process?
Šokolādi iegūst, īpaši apstrādājot kakao koka sēklas, kuras sauc par kakao pupiņām. Tās tiek nolobītas un tad raudzētas no divām līdz deviņām dienām. Pēc tam pupiņas tiek pārklātas ar banānu lapām vai ievietotas koka mucās, lai mitrumā tās spētu atraisīt garšas nianses. Garšai palīdz mitrums, gaisa cirkulācija un konkrēta temperatūra.
Pēc rūgšanas procesa pupiņas tiek izžāvētas un grauzdētas – līdzīgi kā kafijas gatavošanas procesā –, lai piešķirtu tām tumšāku krāsu, vēl bagātīgāku garšas niansi, kā arī aromātu. Tad pupiņas tiek šķirotas, maltas, apstrādātas augstā temperatūrā, lai ražotu kakao masu un kakao sviestu.
Kakao masai un sviestam tiek pievienots cukurs. Šī pasta tālāk tiek dzīta cauri dažādiem procesiem augstā temperatūrā, līdz tā kļūst krēmīga un zīdaina. Jo ilgāks šo dažādo procesu laiks, jo zīdaināka būs šokolāde – daži augsta ranga ražotāji šo procesu veic ne stundas, bet vairākas dienas.
Pirms šokolāde tiek temperēta, tai tiek pievienoti dažādi stabilizatori, piemēram, sojas lecitīns, šajā posmā tiek pievienotas arī garšas, ja tādas ir vēlamas. Temperēšana ir process, kur šokolāde lēni tiek uzkarsēta līdz konkrētai temperatūrai, tad atdzesēta jebkādas formas traukos, lai tā iegūtu cietu un ēdamu formu.