Medzes ainavu rotās vietējo selekcionāru ābeles

2019. gada 18. aprīlis 07:00

186

Medzes ainavu rotās vietējo selekcionāru ābeles

Otrdien, 16. aprīlī, Medzē tika iestādītas astoņas mazas ābelītes, godinot novadnieku – selekcionāru Jāņa Valtera un Šternu dzimtas – veikumu. “Medzes pagastā trīs paaudzēs ir bijusi selekcionāru dinastija – Šterni. Viņi visi ir darījuši dažādus brīnumus, selekcionējot ābeles un citus augļu kokus,” atklāj Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore. Stādus projektā par veco dārzu atjaunošanu medzeniekiem uzdāvinājis Dobeles dārzkopības institūts, lai šeit kā senāk ziedētu Šternu selekcionētās šķirnes.

Dzimtas stāsts – grāmatā
Par Šternu ģimenes ieguldījumu augļkopībā un selekcionēšanā ikviens var uzzināt pagājušajā gadā iznākušajā grāmatā “100 stāsti par Grobiņas novadu”. Tajā lasāms, ka Šternu dinastijas priekšgājējs bijis 1876. gadā dzimušais Jānis Šterns, kurš dārzkopja zinības apguvis Latgalē, bet Medzes pusē ieradies 1902. gadā, kad paaugstinātas rentes maksas dēļ Aisteres pusē pamatīgi sastrīdējās ar baronu Ropsu. ““Man taisni brīnums, ka cilvēki vēl runā par slimojošām šķirnēm, jo tās jau sen varēja vairs nebūt,” tā 1964. gadā teicis Jānis Šterns, runājot par cīņu ar miltrasu. Vismaz 12 dažādas viņa selekcionētās ērkšķogu šķirnes tolaik augušas krievu zinātnieka un selekcionāra Mičurina vārdā nosauktajā Medzes kolhoza dārzā. Šternam pašam ar Mičurinu bijusi personīga sadarbība, kad viņš uzsāka darbu pie ābeļu un bumbieru selekcijas, ko vēlāk intensīvi turpināja viņa dēls Viesturs,” vēstīts grāmatā.
V. Šterna iekoptais augļu dārzs ģimenes mājās “Viesturi” pēcāk spilgti palicis viņa mazmeitas Vijas Šenkevicas atmiņās, kas arī aprakstītas grāmatā: “[..] no bērnības palicis atmiņā, ka augļu dārzs vienmēr bija glīti izpļauts, koki sakopti un cauri dārzam taciņa. Viņai un brālim bija stingri noteikts: dzenot mājās lopus no ganībām, neviena govs nedrīkst paberzēt sānus pie kāda no kociņiem!” Pēcāk tēva pēdās gāja arī V. Šterna dēls Aivars. Savam priekam un profesionālam izaicinājumam viņš aizrāvās ar eksperimentiem. “Kad siltumnīcā iestādītajiem citroniem nonācās skābie augļi, neviens sākumā neticējis, ka tie ir īsti – cilvēki domāja, ka dārznieks tos tur piesējis, lai kādu izjokotu. Lielajā siltumnīcā izauga arī persiki, ko ģimene salika kompotos.”

Izvēlas sena dārza vietu
Ābeles Medzē tika stādītas vietā, kur tās turpmāk būs labi redzamas ikvienam garāmbraucējam – uzkalniņā iepretim šosejai, gandrīz blakus bērnudārzam “Čiekuriņš”. Šis pašvaldības zemesgabals šķitis iecerei piemērots, jo savulaik arī tur bijis dārzs. Tā paliekas apkārtnē redzamas vēl šodien – pļavā zied vizbules un skatam paveras koku puduris. Vietas tuvums pagasta pārvaldei atvieglos dārza ikdienas kopšanu. Te augs un zaļos četras ābeļu šķirnes – ‘Dainis’, ‘Dzintariņš’, ‘Aivariņš’ un ‘Valtera sarkanā’.
Koku stādīšanā piedalījās Medzes pagasta pārvaldes darbinieces, kā arī Grobiņas novada domes zemes ierīcības speciāliste un lauksaimniecības konsultante Vizma Lapuķe. Viņa atzina, ka medzenieki lepojas ar faktu, ka šeit strādājuši un pagastam daudz devuši Jānis un Viesturs Šterni. “Es domāju, ka arī daudzi Latvijas cilvēki, dārzkopji viņus zina. Tādēļ mēs šodien sadarbībā ar Dobeles dārzkopības institūtu šīs vecās, viņu selekcionētās šķirnes iestādām vēsturei – audzināšanas nolūkos jaunajai paaudzei. Jo Medze izsenis bijusi slavena ar dārziem. Vecās šķirnes iznīkst un vairs nav. Tādēļ mēs cenšamies kaut ko saglabāt no savas vēstures un pagātnes.”
V. Lapuķe, domājot par Šternu dzimtas devumu, atzīst, ka daudz darba ieguldīts ne tikai ābeļu selekcijā, bet arī citu augļu koku un krūmu selekcionēšanā, piemēram, ērkšķogu un bumbieru. Īpašs ir ne tikai devums augļkopībā. J. Šterns savulaik bijis Latvijas brīvvalsts Saeimas deputāts, tādējādi liels ir viņa nopelns arī Kurzemes attīstībā kopumā. “Es kā meitene atceros, ka Viesturs Šterns bija tāds inteliģents kungs. Tiem laikiem man tas šķita apbrīnojami. Viņš mūs, bērnus, cienāja ar persikiem. Viņam jau toreiz Medzes siltumnīcā auga persikkoks. Tās ir jaukas atmiņas.” Savukārt selekcionārs Jānis Valters savulaik nodarbojies arī ar rožu selekciju.

Vēl viena sakopta vieta
Medzes pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Konopļeva atzina, ka ābeļu dārzs tiek stādīts kā piemiņa Medzes pagasta slavenajiem augļkopjiem un selekcionāriem. Aizsākums visam bijusi Dobeles dārzkopības institūta vizīte pagastā 2017. gadā, kad tā pārstāvji, staigājot pa vecajiem dārziem, meklējuši vecās ābeles – selekcionāru izveidotās šķirnes. “Tagad viņi šīs šķirnes pavairo un uzdāvināja mums šos augļu kokus,” prieku pauž G. Konopļeva. Iekoptā dārza galvenais mērķis būs saglabāt pazīstamo dārzkopju vārdus.
Medzes pagasta pārvaldes vadītāja cer, ka ar laiku ābelēm dārzā pievienosies ērkšķogas un varbūt arī kāda bumbiere. G. Konopļeva apstiprina, ka dārzs būs atklāts un pieejams ikvienam – kad ābelēs būs nogatavojušies pirmie augļi, jebkurš tiks aicināts tos nobaudīt.
“Sirsnīgs piemiņas pasākums, jo nav nekādu jubileju, nav nekāda pompa. Šīs ābeles mums ar sirsnību ir uzdāvinātas, un, protams, neviens tās nenesīs uz savu dārzu, tās būs kopējai apskatei. Lūgums – saudzēsim! Būs skaisti, ja ābelītes te būs,” par ābeļu stādīšanu teic K. Pastore.
Savukārt G. Konopļeva piebilda, ka dārza iekopšanas un ābeļu stādīšanas pasākums Medzē ir viens no priekšvēstnešiem Lielajai talkai, ko visā Latvijā aizvadīs jaunnedēļ, 27. aprīlī. Pārvaldniece teic, ka medzenieki par pagastu gādā un rūpējas, lai tas būtu tīrs, tādēļ visbiežāk neko sakopt nenākas. Tad nu Talkas dienā visbiežāk tiek iekopta kāda jauna, skaista vieta. Citus gadus, piemēram, Medzē savam un citu priekam iestādīti rododendri.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Medzes ainavu rotās vietējo selekcionāru ābeles

Kategorijas