Rekurzeme.lv ARHĪVS

Adīt ātri un sist trāpīgi

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 18. aprīlis 07:00

41
Adīt ātri un sist trāpīgi

Jāņa Čakstes Liepājas 10. vidusskolā aizvadīts 8. ātradīšanas un 5. ātrnaglošanas čempionāts, kurā pulcējās pilsētas skolu vairāk nekā 60 skolēni no 5. līdz 9. klasei. Lai kļūtu par čempionāta uzvarētāju, nepietika vien ar uzdevuma ātru paveikšanu, bija nepieciešama arī precizitāte un koncentrēšanās. Izrādās – nav vienas formulas, kas dotu drošu garantiju, lai sacensībās uzvarētu.

Treniņš smadzenēm
Liepājas 10. vidusskolas mājturības skolotāja Kristīne Kupše ātradīšanas čempionāta rīkošanā šogad iesaistījusies pirmo reizi. Viņa zina pastāstīt, ka skolā tradīciju rīkot šādu unikālu sacensību iedibinājusi mājturības skolotāja Indra Nomeiko. Mākslas metodiskās komisijas vadītāja Guna Skabarniece uzskata, ka šādas sacensības bērniem nāk tikai par labu, lai noturētu interesi par rokdarbiem. “Bērnu arguments ir – visu var nopirkt! Kāpēc man adīt, ja visu var iegādāties? Skolotājiem jāmēģina ar šo tendenci tikt galā,” problēmu ieskicē G. Skabarniece un norāda: “Tas ir jaunās paaudzes uzskats. Lai sāktu kaut ko darīt, ir jāatrod veids, kā viņus ieinteresēt. Un svarīgi ir strādāt rokdarbus, jo, darbojoties ar rokām, attīstās un nostiprinās mazā pirkstu muskulatūra, kas līdz ar to veiksmīgāk ļauj strādāt domāšanas aparātam, jo smadzenes darbojas līdzi.”
“Ir jābūt laikmetīgam un mūsdienīgam iemeslam, lai radītu lietas ar rokām. Daudz kas atkarīgs arī no paša audzēkņa,” saka K. Kupše, uzsverot, ka skolēnu vidū ir bērni, kuri arī ārpus skolas nodarbojas ar radošo darbu veidošanu. “Atliek vien pabrīnīties par viņu veikumu, ka izdodas tehniski sarežģītus darbus uzdarināt. Un var novērot likumsakarību, ka tiem jauniešiem, kuri nodarbojas ar rokdarbiem, ir augstāki rezultāti mācībās,” uzsver skolotāja.

Pielieto telefonus
Naglošanas čempionātu ieviesis zēnu mājturības skolotājs Hardijs Kulmanis. “Naglot vienmēr vajag – mājās pašam vien būs žogs jāsalabo un jāsataisa saplīsis galds. Šī prasme arī meitenēm noder,” uzskata skolotājs. Viņš piekrīt, ka viedierīces bērniem un jauniešiem atstāj iespaidu uz roku veiklību un muskuļu attīstību. “Ar katru gadu paliek švakāk. Bet, ja bērnam tiks raisīta interese par kaut ko citu, tad viņš par savu telefonu aizmirsīs,” norāda H. Kulmanis.
Lielākā interese pamatskolēniem esot par kokapstrādi. “5. klasē esam uzsākuši jaunu tematu. Viņi no koka taisa izstrādājumu un tapšanas gaitu uzfilmē, izmantojot telefonu. Zēni taisīs no koka pogu un ies uz meiteņu mājturības kabinetu un to piešūs, radot no sataisītajām pogām skolas uzrakstu. Savukārt meitenes taisīs multiplikāciju filmu varoņus – minjonus. Bērni grib lietot savus telefonus, un jārod veids, lai viņi var praktiski tos pielietot mācību procesā, ne tikai spēļu spēlēšanai.”

Kā iet ātrāk?
Adīšanas čempionāta devīze bija “Adi ātri!”, bet naglošanas sacensībām – “Sit trāpīgi!”.
Adīšanā meitenēm atkarībā no klašu grupas 20 minūtes bija jāada taisns paraudziņš ar 18 vai 19 valdziņiem. “Adīšanas tehnika – pēc jūsu izvēles – kā jums iet ātrāk!” instruēja G. Skabarniece.
Savukārt naglošanas čempionātā zēniem uz ātrumu koka klucī jāiesit trīs naglas, bet meitenēm – piecas naglas. Turklāt noteikums ir naglas iesist līdz galam. “Klucītis jānoliek tādā vietā, lai galda virsma nevibrē,” zināja teikt Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas mājturības skolotājs Renarts Purmalis. Savukārt viena skolēnu grupa savā starpā sprieda, ka jāsit pēc iespējas lēnām un galvenais ir visas reizes trāpīt naglai pa galvu. Citi atkal uzsvēra, ka svarīgs ir āmura lielums un kāta garums, kā arī vieta, kur turēt kātu.