Rekurzeme.lv ARHĪVS

Studente uzņemas kultūras dzīves kūrēšanu

ZANE GVOZDE

2019. gada 25. aprīlis 07:00

593
Studente uzņemas  kultūras dzīves kūrēšanu

Nu, kad runas par un ap kultūras dzīves organizēšanu Durbes novadā pamazām noklusušas, izdevies atrast jaunu kultūras nama vadītāju Dunalkā. “Kursas Laiks” jau rakstījis, ka 1. aprīlī amatā stājusies Sanija Derkēvica. Lai gan ir jauna un bez iepriekšējas pieredzes līdzīgā amatā, viņa ir apņēmības pilna ar jaunu sparu iekustināt dunalcniekus, piesaistot dažādām kultūras aktivitātēm.

Vēlas sākt savu ceļu
S. Derkēvica pastāsta, ka ir grobiņniece, kura šobrīd apmetusies uz dzīvi Dubeņos, tādēļ ceļu uz jauno darbavietu Dunalkā katru dienu mēro ar auto. Papildus darbam kultūras namā viņa ir arī studente – Liepājas Universitātē apgūst kultūras vadību – un atzīst, ka mērķis vienmēr ir bijis darbs kultūras jomā. “Nolēmu nākt un mēģināt strādāt, jo šo jomu arī studēju un tas ir tas, ko es dzīvē gribu tālāk darīt. Izlēmu, ka nākšu mēģināt, lai pārliecinātos, vai šī ir mana vieta,” skaidro S. Derkēvica. Viņa ir pārliecināta, ka darbu apvienot ar studijām izdosies veiksmīgi, jo šobrīd ir 2. kursa studente un sācies prakses laiks. “Šobrīd varu ar visu sirdi varu nodoties darbam,” uzsver Dunalkas kultūras nama vadītāja. Viņa ir pārliecināta, ka arī turpmāk darba un studiju apvienošana izdosies tikpat labi, jo, tuvojoties studiju noslēgumam, lekciju skaits samazināsies un pieaugs prakses apjoms. “Universitātē nav jābūt katru dienu – to zina katrs students,” par iespēju studēt un strādāt saka S. Derkēvica.
Ne visi studenti tiek pie iespējas strādāt sev saistošā jomā un ne visi ir gatavi uzņemties atbildību, ko sevī ietver kultūras nama vadītāja amats. Par to pārliecināta arī pati S. Derkēvica. “Es domāju, tā ir reta iespēja, ka students var iet un strādāt, vadīt kultūras namu. Es esmu ļoti, ļoti pateicīga, ka esmu šeit tikusi un varu pārbaudīt sevi.”
S. Derkēvica bijusi apņēmības pilna rast darbu kultūras nozarē, tādēļ iepriekš pretendējusi arī uz vadītājas vietu Vecpils kultūras un atpūtas centrā. Taču toreiz jaunajai jomas entuziastei nācās piekāpties vietējai iedzīvotājai un ilggadējai kultūras darbiniecei Intai Dreimanei. Pēc kāda laika S. Derkēvica saņēmusi zvanu no Durbes novada domes pārstāvjiem, kuri piedāvājuši iespēju strādāt un savus spēkus iemēģināt darbā Dunalkas kultūras namā. Ilgi nedomājot, piekritusi, jo vēlējusies strādāt un pierādīt sevi ar studijām saistītā jomā. “Tā es te šodien esmu,” smaidot teic Dunalkas kultūras nama vadītāja.

Darbs, kas patīk
“Tā kā tā ir lieta, kas man patīk, es neteiktu, ka tas ir kaut kas ļoti sarežģīts. Protams, tas ir darbs ar cilvēkiem, ko ne katrs var darīt,” pirmajos iespaidos par darbu kultūras namā dalās S. Derkēvica. Šis darbs nav vien ikdiena kultūras namā uz vietas, bet regulāra došanās arī ārpus tā telpām, kad nepieciešams iegādāties ko konkrētu kādam no pasākumiem. Tāpat sākuma posmā jaunā Dunalkas kultūras nama vadītāja bieži dodas pēc padoma pie kolēģes Vecpilī – I. Dreimanes. S. Derkēvica spriež, ka darbs ir diezgan dinamisks, bet viņai tas šķiet saistoši, jo visu dienu nosēdēt pie papīru kaudzes, kā tas būtu, piemēram, biroja darbiniekiem, kultūras jomas entuziaste nespētu. Savu izvēlēto ceļu un amatu kultūras namā jaunā sieviete dēvē par pateicīgu, jo tas dod iespēju darbalaiku pakārtot savam ikdienas ritmam. “Galvenais – būt uz vietas un paveikt nepieciešamās lietas,” uzsver S. Derkēvica.
Tā kā nav vietējā, viņai grūti spriest par līdzšinējo kultūras dzīves organizēšanu Dunalkā un iedzīvotāju aktivitāti. “Protams, katrā vietā var daudz ko uzlabot, bet ir labs pamats, ar ko sākt. Cerēsim, ka nākamgad varēšu parādīt un ieviest ko jaunu, kādas jaunas tradīcijas un aktivitātes Dunalkas ikdienā.”
Jaunā kultūras nama vadītāja atklāj, ka vēlētos vietējiem iedzīvotājiem dažāda veida radošās darbnīcas. Tā būtu iespēja darbdienu vakaros sanākt kopā un darboties, apgūt ko jaunu. Kā piemēru viņa min iespēju Dunalkā rīkot zefīru gatavošanas meistarklasi vai pastalu darināšanas darbnīcu.

Jūtas pieņemta
Līdz šim S. Derkēvicai izdevies tuvāk iepazīt tos dunalcniekus, kuri ikdienā aktīvi iesaistās dažādās nodarbībās un kultūras namā organizētajos pulciņos. Tie ir rokdarbnieki, vokāli instrumentālā ansambļa dalībnieki, amatierteātra spēlētāji un šova deju dejotāji. “Viņi man ir teikuši: ja kaut kas ir nepieciešams, lai droši vēršos pie viņiem. Ļoti atsaucīgi un laipni cilvēki. Ļoti priecājos par izrādīto pretimnākšanu. Nav sajūtas, ka būtu atnākusi no malas un visi mani uztvertu ar lielu skepsi,” prieku pauž S. Derkēvica.
Viņa novērojusi, ka Dunalkā dzīvo daudz jaunu ģimeņu un arī jauniešu, kuri, lai gan Dunalkā nav ikdienā, šeit pavada brīvdienas. Tieši tādēļ viens no jaunās vadītājas uzdevumiem būs domāt par to, kā kultūras dzīvi padarīt saistošu dažādām paaudzēm, kuras savu dzīvi saista ar Dunalku.
Pirmais pasākums, kurā ar sevi un savām organizēšanas prasmēm plašāku publiku iepazīstinās S. Derkēvica, būs Pavasara balle, kas Dunalkā norisināsies 26. aprīlī. “Esmu dzirdējusi, ka balles ir diezgan apmeklētas un par to, ka būs maz cilvēku, nav jāuztraucas,” cerīgi teic jaunā speciāliste. Ballē uzstāsies grupa “Cepurnieki”, un kultūras nama vadītāja spriež, ka grupa noteikti mācēs izklaidēt un pozitīvi uzlādēt gan vecākās, gan jaunākās paaudzes apmeklētājus.
Nākamais lielais pasākums sekos pēc nedēļas, kad 4. maijā tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Tad dunalcniekiem tiks piedāvāta arī vietējā amatierteātra pirmizrāde. Pēcāk, 11. maijā, gaidāms Māmiņdienas koncerts, kurā uzstāsies Grobiņas ģitāristu ansamblis. Un tad jau sekos par tradīciju kļuvušo svētku svinēšana – Līgo balle, Dunalkas parka svētki. Šajā gadā lielas pārmaiņas un jauninājumi Dunalkas kultūras dzīvē vēl nav gaidāmi, jo gada pasākumu plāns un tam nepieciešamie budžeta līdzekļi tika apstiprināti jau gada sākumā, pirms S. Derkēvicas stāšanās amatā.

Prakse krietni atšķiras
Lai gan studiju laikā apgūto teoriju par kultūras vadību un kultūras dzīves organizēšanu S. Derkēvica dēvē par labu pamatu, tomēr nākas atzīt, ka teorija un prakse krietni atšķiras. “Tas, kas man ir jaunums – visam jābūt sarunātam jau gadu iepriekš, jo pēdējā brīdī atrast labus muzikantus par saprātīgām cenām ir sarežģīti – visi ir aizrunāti. Nepārtraukti ir jāplāno viss daudz, daudz uz priekšu.”
Tāpat iepriekš S. Derkēvica nebija apjautusi, cik daudz ir papīra darba – dažādi līgumi, rēķini, pieņemšanas–nodošanas akti u.c. Lai gan tam nav bijusi īsti gatava, vadītāja ar apņēmību saka: “Viss ir kārtībā! Ar to es tieku galā. Tas nav arī tik sarežģīti. Visu var iemācīties, ja grib.”
Ar tik lielu entuziasmu jaunajā darbā S. Derkēvica metusies tādēļ, ka sajutusi – šis ir viņas aicinājums. Kultūra, darbs ar cilvēkiem un skatuve ir viņas stihija. “Cik es sevi atceros, esmu bijusi uz skatuves, iesaistījusies dažādos pasākumos arī skolas laikā. Vidusskolas laikā bija dažādi pasākumi jārīko tieši skolā, jāveido klases priekšnesumi, jau tad sapratu, ka tā ir mana lieta.”
Jaunā kultūras nama vadītāja atzīst, ka vienīgās bažas bijušas par to, kā viņu uzņems vietējie iedzīvotāji. Kā skatīsies uz to, ka kultūras jomu turpmāk kūrēs cilvēks, kurš nav vietējais, turklāt vēl bez pieredzes konkrētajā nozarē. “Pierasts, ka augstos amatos darbojas pieredzējuši cilvēki,” spriež S. Derkēvica un priecājas, ka novada pašvaldība viņai noticējusi un ļāvusi sevi pierādīt. Kultūras nama vadītāja cer, ka izdosies dunalcniekus izvilināt ārā no mājām un aicināt uz dažādiem kultūras pasākumiem. Līdz šim jau izdevies noskaidrot, ka vietējie iedzīvotāji biežāk vēlētos dažādus pasākumus, balles, kvalitatīvu mūziķu koncertus. Daļu no vēlmēm, iekļaujoties pašvaldības atvēlētā budžeta rāmjos, S. Derkēvica cer īstenot. Plānots, ka gada izskaņā varētu rīkot kopīgu tikšanos ar iedzīvotājiem, lai uzklausītu idejas, ierosinājumus un vēlmes, ko kopīgiem spēkiem varētu realizēt dzīvē.