Ar uzņēmību un gribu mācīties

2019. gada 25. aprīlis 07:00

Grobiņniece Maija Dovkante tā vietā, lai žēlotos, ka kaut kā trūkst, ņem un dara. Laikā, kad bijis jādomā, kā piepelnīties, nolēmusi pievērsties šūšanai. Lai gan iepriekš ar to nopietni nebija aizrāvusies, nu domā, ka šajā prasmē varētu pilnveidoties.
Darba gan šobrīd ir pilnas rokas, jo paralēli šūšanai M. Dovkante strādā algotu darbu, kā arī lauku īpašumā audzē ķiplokus, ko dēvē par gana labu un ienesīgu biznesu. Kurai no nodarbēm turpmāk pievērsīsies nopietnāk, jaunā sieviete vēl nav izlēmusi, jo pagaidām eksperimentē un vēro, kur virzība ritēs labāk.

Apgūst pašmācībā
M. Dovkante teic, ka ideja par šūšanu pie viņas atnākusi gana nejauši, kad bijusi nepieciešamība pēc papildu peļņas avota un domājusi, ko varētu iesākt. “Nopirku šujmašīnu, jo man ļoti patīk darboties ar rokām, dažādi rokdarbi.” Savulaik roka iemēģināta pat kokapstrādē, meklējot, kas tad ir īstā interese. Visu, arī šūšanu, M. Dovkante apgūst pašmācības ceļā. Speciālus kursus vai nodarbības pieredzējuša šuvēja vadībā viņa nav apmeklējusi. Pētījusi vietnē “YouTube” ievietotos video, pirkusi piegrieztnes un darbojusies. “Tā kā esmu mārketinga speciāliste, izveidoju savu lapu “Facebook”, un ar reklāmas palīdzību cilvēki saradās,” par šūdinājumu saņēmējiem teic grobiņniece.
Iesākumā viņa šuvuši tauriņus lieliem un maziem džentlmeņiem. Tas bijis salīdzinoši viegls darbs, ko iesācējam šūšanā bijis iespējami izpildīt. “Tie bija dikti viegli, tos pat ar roku var sašūt, nevajadzēja vēl šujmašīnu,” smejot teic jaunā sieviete. Tā pie klientiem aizceļojuši dažādu izmēru, krāsu un rakstu tauriņi.
Pēcāk jau roka iemēģināta, šujot arī cepures, zeķes un cimdiņus mazuļiem. Tas M. Dovkantei licies jauks veids, kā radoši izpausties, jo bērni grobiņniecei vienmēr patikuši. Pagaidām pie tā arī palikusi, jo neko lielāku un nopietnāku, piemēram, svārkus un kleitas, viņa vēl neņemas šūt. Uzņēmīgā grobiņniece pastāsta, ka konkrētajā brīdī aizrāvusies ar dažādu aksesuāru darināšanu – top atslēgu piekariņi, matu stīpas, sprādzes. Interesants ir viņas izveidotās “Facebook” lapas nosaukums – “Riinoo”. Taujāta, kas aiz tā slēpjas, viņa atklāj: “Tas ir saistīts ar manu suni Reno. Gribējās, lai interesanti skan un ir ar viņu saistīts.”

Primārais – ķiploki
Paralēli darbam mārketinga jomā, mācībām maģistrantūrā un šūšanai M. Dovkante nodarbojas ar lauksaimniecību. Proti, audzē ķiplokus. Šis darbs pagaidām uzskatāms par primāro, jo ar to tiek saistītas vislielākās nākotnes perspektīvas. Ķiploku audzēšanu grobiņniece raksturo kā labu biznesu, kas no darītāja neprasa pārāk daudz. Daudz gan atkarīgs no laikapstākļiem – cik tie bijuši labvēlīgi, lai padotos laba raža. “Šogad ir iestādīti 1,2 hektāri, pagājušogad bija pushektārs. Pagājušogad daudz nesanāca, jo bija slikta vasara – daudz stādu izslīka. Šogad ceram uz lielāku ražu.”
Ar ķiploku audzēšanu abi dzīvesbiedri nodarbojas Medzes pusē, kur jaunajam pārim ģimene atvēlējusi sešus hektārus lielu zemesgabalu. Uz to, ka jānodarbojas ar zemes darbiem, pamudinājuši radi, kuri šajā lauciņā jau darbojušies. “Es Ozolniekos izgāju kursus, līdz ar to varēju startēt projektā, lai saņemtu finansējumu stādāmaparātam. Tā sākām,” par pievēršanos lauku darbiem saka M. Dovkante un atzīst, ka pašai lauki un lauku darbi nav nekas svešs.
Izaudzēto ķiploku ražu viņi realizē tirgū, daļu piegādā Aizputes vidusskolai. Arī vietējie labi zina, ar ko jaunā sieviete nodarbojas, tādēļ raža, it īpaši, ja tā nav bijusi liela, tiek ātri izķerta. M. Dovkante stāsta, ka ģimenes plānos ietilpst šīs darbības vēršana plašumā. Cerēts, ka šajā gadā veiksmīgas ražas gadījumā izaudzēto produkciju varēs piedāvāt arī klientiem Rīgā.
Par to, ka ir daudz un dažādu darāmo darbu, M. Dovkante priecājas: “Man šausmīgi nepatīk rutīna, tāpēc gribas iemēģināt roku visur, pat kokapstrādi esmu mēģinājusi.”

Jūt, ka jaunos atbalsta
Uzņēmīgā grobiņniece atklāj, ka savu darbošanos gan šūšanas, gan ķiploku audzēšanas jomā reģistrējusi kā pašnodarbinātā persona, tā teikt – lai visi papīri kārtībā. Viņa plāno, ka tuvākajā laikā varētu pilnveidoties abos šajos darbības lauciņos, izmantojot valsts piedāvātās iespējas. Piemēram, pieaugušo profesionālās pilnveides kursos padziļināti apgūt šūšanas iemaņas. “Tad varētu kaut ko nopietnāku mēģināt, pagaidām tikai ar aksesuāriem vairāk. Esmu mēģinājusi kleitiņas, biksītes šūt, bet nesanāk. Nepatīk man galarezultāts,” saka M. Dovkante. Viņa sevi sauc par pedanti, jo grib visu izdarīt par simts procentiem.
Lauksaimniecības darbā jau paguvusi izmantot valsts sniegtās iespējas – 2016. gadā, piedaloties projektā jauno lauksaimnieku atbalstam, iegūti 15 tūkstoši eiro. Nu projekts tuvojas noslēgumam un jāsagatavo nepieciešamās atskaites par paveikto un to, kāda padevusies raža. M. Dovkante teic, ka lauksaimniecības nozarē jūtams valsts atbalsts jaunajiem censoņiem. To labi parādot platību maksājumi, kas ir valsts finansiālā atbalsta veids, tāpat papildu naudu jaunie lauksaimnieki saņem par to, ja šajā nozarē sāk darboties pirms 40 gadu vecuma. To, ka darbošanās lauksaimniecībā tiek novērtēta un atbalstīta arī no novada puses, izjutusi, kad saņemts novada piešķirtais Uzslavas raksts nominācijā “Grobiņas novada jaunais lauku uzņēmējs 2018”.

Zemes darbi – tuvāki
M. Dovkante teic, ka no visām nodarbēm pašai tuvākie ir tieši zemes darbi – patīk gan iesāktā ķiploku audzēšana, gan darbošanās piemājas puķu dobēs. Grobiņniece spriež, ka nākotnē varētu nodoties lauku dzīvei pilnībā, pārceļoties tur uz dzīvi un vēršot darbošanos plašumā. Esot gan dzirdējusi, ka tikt pie brīva zemesgabala apsaimniekošanai nav tik viegli. Lielākā daļa lauksaimniecības zemju ir jau izpirktas.
Pagaidām grobiņniece kopā ar dzīvesbiedru pilnībā nodevusies sava sešu hektāru zemesgabala pilnvērtīgai izmantošanai. Iemēģinājuši spēkus arī pastinaku audzēšanā. Tos nodevuši tirgošanai tirgū kā eksperimentu, kas izrādījies ļoti veiksmīgs. “Cilvēki ļoti ņēma. Pieprasījums bija.” Veselīgais dārzenis, kas pēc garšas līdzinās saldajam kartupelim ar nelielu riekstu piegaršu, nav no prasīgajiem augiem. Svarīgi to vien laikus izravēt no nezālēm un regulāri laistīt. Labo īpašību dēļ pastinaks ir ļoti pieprasīts, piemēram, lielā daļā Rīgas restorānu. “To mēs arī mēģināsim vairāk ievirzīt,” par pastinaku audzēšanu saka M. Dovkante. Šai sezonai pasūtīts vairāk sēklu nekā iepriekš, lai nodrošinātu, ka ienāksies lielāka raža.
Tā kā šajā gadā palielināts audzēšanas apjoms, grobiņniece spriež, ka būs nepieciešami arī papildspēki ražas novākšanai. Daudz roku darba prasa tieši ķiploku noņemšana, tādēļ saimniece cer, ka ar laiku izdosies tikt pie ķiploku noņemamā aparāta. To, kā izdevusies ķiploku raža, varēs pateikt jūlija beigās, kad notiek šo garšaugu novākšana. “Nedrīkst ne par ātru, ne par vēlu izņemt,” par procesu saka audzētāja. Viņas plānos ietilpst pašas izaudzētās produkcijas realizēšana arī ārpus Latvijas – skatiens šobrīd vērsts uz Igaunijas tirgu. Tomēr sākumā jāatrod kontakti, lai dibinātu kopīgu sadarbību.

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar uzņēmību un gribu mācīties

Kategorijas