Rekurzeme.lv ARHĪVS

Liepājas latviešu biedrības nams dāvina centrālajai bibliotēkai retu grāmatu

Rekurzeme.lv/Kursas Laiks

2019. gada 27. aprīlis 08:49

91
Liepājas latviešu biedrības nams dāvina centrālajai bibliotēkai retu grāmatu

Šogad februāra mēnesī izdota grāmata “Latviešu biedrības Latvijā: vēsture vai nākotne”, kurā apkopota vēsturiska informācija par visām 22 Latvijā šobrīd pastāvošajām latviešu biedrībām. Vēloties sniegt iespēju ikvienam pilsētniekam un interesentam uzzināt ne tikai par Latvijā kopumā pastāvošajām latviešu biedrībām, bet to skaitā arī Liepājas biedrību un tās vēsturi, Liepājas latviešu biedrības nams šī gada pavasarī Liepājas Centrālajai zinātniskajai bibliotēkai dāvināja divus šīs grāmatas eksemplārus, informē SIA “Liepājas latviešu biedrības nams” Sabiedrisko attiecību speciāliste Amanda Anna Millere.

Grāmata tapusi par godu Rīgas latviešu biedrības 150 gadu jubilejai, kas ir Latvijā vecākā latviešu biedrība. Žurnāliste Ilze Būmane veikusi šo nebijušo pētījumu, kas veidots, lai noskaidrotu plašāku informāciju par visām Latvijā esošajām latviešu biedrībām, to skaitā Liepājas latviešu biedrību. Grāmatā apkopoti stāsti par latviešu biedrību veidošanās vēsturi, biedrību namu vēsturi un šodienas darbības virzieniem. Vairāk kā gadu pētījuma izstrādāšanā un intervijās piedalījās Liepājas latviešu biedrības nama valdes locekle Vita Hartmane. Viņa atceras: “Apkopot vēsturi un materiālus grāmatai man nesagādāja lielas grūtības, jo pētniecisko darbu par Biedrības nama vēsturi jau biju veikusi,  izstrādājot savu maģistra darbu augstskolā. Toreiz biju izlasījusi visas iespējamās publikācijas par Liepājas latviešu biedrību. Ar žurnālisti I. Būmani tikāmies vairākās intervijās, kurās mēģināju viņai nodot visas savas zināšanas, jo līdz šim Latvijā nekad nebija tapusi šāda grāmata par latviešu biedrībām vēsturiskajā griezumā.”

Grāmatas autore I. Būmane par veidošanas procesu atzīst: “Iepazīstoties ar latviešu biedrībām, secināju, ka pastāv trīs dažādas grupas: biedrības, kas darbojas, kultūras iestādes, kas apdzīvo senāk celtos biedrību namus, un biedrības, kas strādā ar citu nosaukumu. Visām trim raksturīgi kopīgi mērķi – latviešu kultūrmantojuma saglabāšana, tradīciju tālāka attīstība un latviskā gara dzīve.”

Savulaik dibināto latviešu biedrību jēga ir bijusi valstiskuma apziņas veidošana, kuras rezultātā dibināta valsts, bet latviešu biedrības, kas dibinātas jau neatkarīgā Latvijā, darbojas ar moto, ko autore uzsver grāmatas ievadā – “Tautas gara spēks ir drošība valsts pastāvēšanai”. Grāmata ilustrēta ar latviešu biedrību un novadu muzeju vēsturiskiem un salīdzinoši nesen uzņemtiem fotoattēliem, kā arī dokumentu kopijām, kas sniedz ieskatu kādreizējo biedrību darbībā. Tās noslēgumā iekļauts Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vēlējums Latvijai un Rīgas Latviešu biedrībai – 100. un 150. gadskārtā.

Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore Ilga Erba par dāvinājumu piebilda: “Esam pateicīgi Liepājas latviešu biedrības namam par I. Būmanes grāmatas dāvinājumu. Grāmata būs noderīga liepājniekiem, kuri interesējas par  latviešu biedrību vēsturi un attīstību Latvijā. Izdevums lasītāju iepazīstina ar latviešu biedrībām, kas darbojas mūsdienās valsts vēsturiskajos novados, tai skaitā arī Kurzemē un Liepājā. Tajā publicētie apraksti par latviešu biedrībām parāda arī mūsdienu situāciju un ietver problēmas, kuras prasa risinājumu nacionālās attīstības spektrā.”

1934. gadā Latviešu biedrības nama jaunbūvei Liepājā, Rožu laukumā, tika izvēlēts arhitekta Jāņa Blaua projekts, kurš projektēja ēku konstruktīvisma un funkcionālisma garā. Īpašs rituāls bija pamatakmens ielikšana 1934. gada 10. augustā jaunceļamajam biedrības namam, klātesot pašam Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim. Prezidents K.Ulmanis, uzrunādams klātesošos, teica vēsturiskos vārdus, kuri ne vienu reizi vien ir citēti arī mūsdienās, jo atklāj šīs ēkas kultūrvēsturisko būtību: „Lai šis nams top celts par zīmi mūsu vienotībai, spēkam un stiprumam.” Uzceļot Latviešu biedrības namus ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un citur lielajās pilsētās, šīs ēkas kļuva par svētvietām, simboliem latviskās identitātes nostiprināšanā tautas apziņā un kultūrā.