Iespējas darba tirgū – vienlīdzīgas

2019. gada 3. maijs 07:00

123

“Paskatieties, vakanču portālos sieviešu darbu vai nu vispār nav, vai piedāvājumā ir tikai dažas brīvas darba vietas,” šādu viedokli pauž gados jaunas sievietes, uzskatot, ka vīriešu darbiem ir daudz plašāks piedāvājums un lielāka darba samaksa. Viedoklim ir oponenti, kuri rosina uzdot pretjautājumu – kur ir teikts, ka vīrietis nevarētu būt frizieris vai sieviete – smagās automašīnas vadītāja?
Nodarbinātības valsts aģentūras statistika liecina, ka apmēram 55 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita ir sievietes. Taču Latvija ir ierindojusies starp sešām pasaules valstīm, kas saņēma maksimālo vērtējumu indeksā par līdzvērtīgu ekonomisko un citu dzīves piedāvāto iespēju nodrošināšanu sievietēm.

Meitene uzdod toni
Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) pirmajā kursā par metinātāju mācās 23 gadus vecā Olga Krainova. Viņa stāsta, ka pirms tam mācījusies specialitātē, kas saistīta ar telpu iekšdarbu remontdarbiem. Īsti neesot paticis, meklējusi citu jomu. “Mana tante un vēl daudzi pazīstami cilvēki strādā metināšanā,” piebilst jauniete. “Tagad, kad esmu iepazinusies ar metināšanu, saprotu, ka neko citu īpaši vairs negribētu darīt.” Liepājniece novērtē, ka var mācīties tepat, turklāt mācības sniedz daudz ko noderīgu pašas dzīvei. “Nav jau nemaz tik fiziski grūti, galvenais ir iemācīties darboties ar instrumentiem – lai rokas pašas strādā.”
Olga savā kursā ir vienīgā meitene. “Toties viņai ir augstākā vidējā atzīme! Ir, kas uzdod toni!” uzsver LVT karjeras konsultante Ligita Reimane. Darba devēji atsevišķās tehniskās profesijās pat pieprasa meitenes un sievietes, jo, pēc darba devēju raksturojuma, viņas ir akurātākas, rūpīgākas un precīzākas. “Viņi darba uzdevumu izpildē novērtē sieviešu pacietību,” saka L. Reimane.
Vairākās tehnikumā pieejamajās specialitātēs, ko pieņemts dēvēt par izteikti vīrišķīgām vai sievišķīgām, arvien biežāk mācās audzēkņi, kuri, izvēloties kādu specifisku profesiju, lauž šos stereotipus.

Pedantiskais piesitiens
Jekaterina Dobridņuka, kura absolvējusi Liepājas 3. pamatskolu, pirmo gadu studē automehāniķa profesiju. “Kad biju maza, man nepatika lelles, bet mašīnas. Tētis kaut ko darīja garāžā, es pieteicos palīdzēt. 8. klasē atkal iedomājos, ka varētu būt automehāniķe, bet 9. klasē pieņēmu galalēmumu – būšu!” stāsta 17 gadus vecā audzēkne. Viņa nevarot teikt, ka ir grūti. “Varbūt reizēm nav tik daudz spēka, lai kaut ko atskrūvētu, bet tad man zēni palīdz. Ir emocionāli grūti, ka esi viena pati meitene grupā. Bet man grupā ir izpalīdzīgi čaļi. Iesākumā gan no dažiem kursabiedriem bija attieksme – tu esi meitene, ko tu vispār zini? Kad bija uzdevums un to izpildīju pareizi, un skolotājs to apstiprināja, viņi bija pārsteigti. Man reāli besī, ja cilvēki domā, ka meitenes ko tādu nesaprot!” Jekaterinai mācības ļoti patīkot: “Varētu no rīta līdz vakaram!”
Skolotājs Edgars Vespers pieredzējis, ka kāda meitene Rīgā izturējusi visus četrus mācību gadus un pēc tam darbā griezusi ārā pogas puišiem. “Sievietēm un vīriešiem smadzenes strādā citādāk. Meitenēm ir tas pedantiskais piesitiens, un liela daļa cilvēku to novērtē. Klientiem vīriešiem varētu būt neērti prasīt sievietei sataisīt mašīnu, bet mums tam ir jātiek pāri – tie ir stereotipi. Meitenēm daudz kas sanāk labāk nekā puišiem, jo sievietes vairāk cenšas iedziļināties, bet puisim tā pati lieta var likties vienkārša. Pieejot tehniskām lietām bijīgāk, sievietēm rezultāts sanāk labāks,” atzīst E. Vespers.

Situācijas krasi atšķiras
Pasaules Banka publicējusi pētījumu, kurā analizēts 187 pasaules valstu regulējums dzimumu līdztiesības jomā. Dati aptver desmit gadu periodu, kurā valstis pētītas pēc astoņiem rādītājiem, tostarp vērtēta nodarbinātība un darba samaksa. Jautājumi, pēc kā vērtēja valstis, bija par dzīvesvietas izvēles un ceļošanas, darba vai biznesa uzsākšanas iespējām un pretdiskriminācijas pasākumiem šajā jomā, tiesību aktiem un sodiem par uzmākšanos darbavietā, par vienādām iespējām saņemt abiem dzimumiem līdzvērtīgu algu un iespējām strādāt vienās un tajās pašās nozarēs, par to, vai sieviete apprecoties nav atkarīga no vīra un var būt ģimenes galva, vai sievietēm ir apmaksāti atvaļinājumi un vai tiek piešķirti atvaļinājumi tēviem, vai ir apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, vai sievietēm ir iespējas uzsākt pašām savu biznesu, kā arī vai dēliem un meitām ir vienādas tiesības uz savu vecāku rūpēm, un citi jautājumi.
Latvija kopā ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Luksemburgu un Zviedriju ieguvusi visaugstāko iespējamo punktu skaitu. Tas nozīmē, ka valsts regulējums pētītajās jomās sniedz sievietēm un vīriešiem līdzvērtīgas iespējas.
Pirms desmit gadiem gan neviena valsts nevarēja sasniegt šādu rādītāju, informē Finanšu ministrija. Pirms desmit gadiem, kad pētījums tika sākts, Latvija neatbilda rādītājam par regulējošajiem tiesību aktiem, kas vērsti pret vardarbību ģimenē. Kaimiņvalsts Zviedrija pirms desmit gadiem neatbilda rādītājā par sieviešu diskrimināciju no kredītiestāžu puses. Savukārt vienā no bagātākajām valstīm pasaulē – Luksemburgā – netika izpildīts tieši tāds pats rādītājs kā Zviedrijai, bet vēl viens mīnuss bija tas, ka valstī nebija apmaksāts paternitātes atvaļinājums jeb papildu brīvdienas tēviem, kuru ģimenē piedzimis bērns. ASV joprojām nav ieviesta likumdošana, kas regulē vienāda atalgojuma saņemšanu abiem dzimumiem, sievietēm nav vismaz 14 nedēļu atvaļinājums, valsts nemaksā vecākiem pabalstus un vecākiem nepiešķir apmaksātus vecāku atvaļinājumus.
Savukārt vienā no lielākajām Āfrikas valstīm Sudānā, kura bieži tiek pieminēta kā valsts, kas grib tuvināties Eiropas politikai un iekļauties šajā attīstītajā reģionā, ir teritorija, kurā nav reālu likumu par vienlīdzīgām iespējām un tiesībām abiem dzimumiem un vēl joprojām pastāv sieviešu diskriminācija tik tālu, ka viņām ir liegta iespēja pat iziet ārpus mājas, nerunājot par dzīvesvietas izvēli un ceļošanu. Tāpat šajā valstī nekādos veidos nav regulējumi, kas sievietēm sniegtu tādas pašas darba un peļņas iespējas kā vīriešiem, laulības dzīvē viņas ir atkarīgas no vīrieša rīcības, nemaz nerunājot par pabalstu un atvaļinājumu piešķiršanu saistībā ar bērna piedzimšanu.

Stereotipus lauž paši
Taču pat valstīs ar augstāko vērtējumu pastāv stereotipi un aizspriedumi. Īpaši tas attiecas uz profesijām. Piemēram, valstīs, kur jau gadsimtiem par ārstiem strādā pārsvarā vīrieši, jo sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka labākie mediķi ir tieši stiprais dzimums, noteikti liktos dīvaini, ja slimnīcā stiprā dzimuma vietā izmeklējumus veiktu daktere. Savukārt Latvijā bieži nākas saskarties ar izbrīnu, kad vecākā paaudze uzzina par vīriešiem, kuri strādā par pirmsskolas izglītības pedagogiem. Jo pieņemts uzskats, ka bērnudārza audzinātājas ir un var būt tikai sievietes, tā esot sievišķīga profesija un tur maz maksā.
Taču demokrātiskās valstīs ar liberālu politiku profesiju un nodarbošanās izvēle netiek nekādi ierobežota – dzimums netiek ņemts vērā. Bieži speciālistu trūkums un savu spēju un prasmju pierādīšana “varu tikpat labi” liek pārkāpt pāri stereotipiem un aizspriedumiem.
Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka savus pakalpojumus klientiem piedāvā, ievērojot dzimumu vienlīdzības principu. Izmantojot individuālo pieeju, karjeras konsultanta un citu nepieciešamo speciālistu palīdzību konkrētajam klientam, ņemot vērā viņa vajadzības, spējas un intereses, tiek piedāvātas tieši viņam vispiemērotākās atbalsta aktivitātes, tostarp apmācību vai nodarbinātības pasākumi, lai padarītu klientu konkurētspējīgu darba tirgū.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Iespējas darba tirgū – vienlīdzīgas

Kategorijas