Attīsta ģimenes biznesu

2019. gada 3. maijs 07:00

2791

Saimniekojot dzimtas mājās, izvēlas lopkopību un stādaudzēšanu

Priekules novada Bunkas pagasta “Sudrabkalnu” mājās saimnieko Evita un Edmunds Valdmaņi. “Sudrabkalni” ir E. Valdmanes dzimtas mājas, un nu zem viena jumta tajās dzīvo laulātais pāris, viņu divi bērni Enija (11) un Rimands (9), kā arī Evitas mamma. Šobrīd 20 hektārus lielajā zemesgabalā ģimene pievērsusies gaļas lopu audzēšanai, kā arī stādaudzēšanai. Abās nozarēs par pieprasījumu sūdzēties nevar, tādēļ atliek vien ar sparu mesties darbos. Un to Valdmaņi nenogurstoši dara. Ar viņu gādību siltumnīcās sazaļo un uzzied krāšņas puķes, bet lopu ganāmpulkā tiek sagaidīti mazuļi.

Realizē veikalā un tirgū
E. Valdmane paralēli darbam saimniecībā strādā arī pašvaldībā, kur veic apzaļumošanas pakalpojumus, kas ir viņas pamatdarbs. “Tas ir mans sirdsdarbs – plānošana, stādīšana,” atzīst bunceniece. Ainavu arhitektūru savulaik apguvusi Bulduros. Līdz ar to puķu un augu audzēšanu var dēvēt par ģimenes biznesu, par kura attīstību jādomā visu laiku. E. Valdmane cer, ka pa vidu darbiem pietiks laika, lai piesēstos un uzrakstītu pieteikumu kādam no projektiem papildu atbalsta iegūšanai. “Mēs projektus jau esam realizējuši. Pagājušogad īstenojām ļoti lielu meliorācijas projektu. Ir veikti arī dziļurbumi, tehnika pirkta,” par ieguvumiem dalībai projektos saka “Sudrabkalnu” saimniece. Viņa uzskata, ka jāizmanto iespējas tikt pie papildu līdzekļiem, jo tieši tādā veidā var īstenot lielākus mērķus un gūt lielāku atspērienu. Protams, projekti prasa arī laiku un darbu, bet pagaidām Valdmaņi veiksmīgi tiekot galā.
“Sudrabkalnos”, kur darba netrūkst ne mirkli, saimniekošanā iesaistās visa ģimene. Liels palīgs esot Evitas mamma. “Viņa man ļoti daudz palīdz. Nāk podus pildīt. Darbos iesaistu arī bērnus.” Priekules ziedu veikalā ikdienā uz maiņām strādā divas pārdevējas, ko E. Valdmane slavē. Veikalā lielākoties tiek tirgoti grieztie ziedi, ko iepērk no vairumtirgotājiem, taču pašas izaudzētās puķes podos visbiežāk nonāk Skodas un Vaiņodes tirgū. Liela daļa pircēju augus labprāt brauc skatīt un izvēlēties uz vietas ģimenes saimniecībā. Skodu E. Valdmane atzīst kā ļoti izdevīgu gan tirgošanās, gan iepirkšanās vietu. Tā atrodas vien 20 kilometru attālumā, līdz ar to ir vienkārši izbraukāt turp un atpakaļ, un skodenieki labprāt iegādājas Valdmaņu izaudzētos augus podiņos. Īpaši iecienītas esot atraitnītes. Savukārt Valdmaņi Skodā nereti iegādājas dažādas lauksaimniecības preces, arī visu nepieciešamo tehnikai, kas kaimiņvalsts pilsētā izmaksā krietni lētāk. Buncenieki piedalās arī dažādos gadatirgos – atrāda to, kas pašu izaudzēts.

Kaitē sausums un vējš
“Daudz darba, nevar visu paspēt. Ideju ir vairāk, nekā spējam realizēt – stundu pietrūkst un roku,” par darbiem “Sudrabkalnu” īpašumā saka E. Valdmane.
Zemnieku saimniecības galvenais darbības virziens ir gaļas lopu audzēšana, kā arī ģimenei piederošā ziedu veikala apsaimniekošana Priekulē. Savukārt lauciņam, kurā aktīvāk darbojas pati E. Valdmane – puķu, augu un dārzeņu audzēšanai –, izveidots atsevišķs uzņēmums jeb “Sudrabkalnu” struktūrvienība, kam dots nosaukums SIA “S Flora”. SIA pamatdarbība ir puķu audzēšana un apzaļumošanas pakalpojumi. Savukārt ZS “Sudrabkalni” ir bioloģiskā saimniecība, līdz ar to piecas siltumnīcas, kurās tiek audzēti dažādu krāšņumaugu stādi, bijis nepieciešams pārreģistrēt.
“Mēs lietu gaidām ļoti, jo viss ir sakaltis, izkaltis,” sūrojas “Sudrabkalnu” saimniece. Siltumnīcās gan lielākoties ierīkota pilienlaistīšanas sistēma. Tomēr mitrumu vajag arī tādēļ, lai pēcāk nodrošinātu lopbarību. “Vajag tomēr kaut kādu mērenību. Kad būtu kāda lietaināka diena, zālīte lopiem augtu vairāk.”
Laukiem un jo sevišķi siltumnīcām lielu skādi nodarot arī vējš, kas “Sudrabkalnos” mēdz iepūst varen stipri, jo īpašums atrodas teju klaj;a laukā – apkārt nav ne citu īpašumu, ne mežu, kas tā skrējienu mazinātu.
“Sudrabkalnu” vecākajai siltumnīcai ir jau 12 gadu. Saimniece atzīst, ka tai nepieciešami uzlabošanas darbi, jo vējš nereti norauj plēvi un tā bieži maināma. Siltumnīcu E. Valdmane smejot sauc par “māti – vecenīti”. Tā kā ar puķu audzēšanu Valdmaņi nodarbojas teju jau 13 gadus, puķu “mājām” – siltumnīcām – nepieciešama uzlabošana. Jāmaina arī galdi, kuri “jau iet uz postu”. Viena no siltumnīcām jāatjauno pilnībā.

Pieprasa svētku laikā
Visvairāk saimniecībā tiek audzētas leduspuķes, samtenes, atraitnītes, arī dārzeņi – tomāti, gurķi un paprika. “Sudrabkalnu” saimniece teic, ka nereti audzēts tiek arī tas, ko pieprasa cilvēki. Piemēram, pēdējā laikā tās ir nokarenās puķes podos. Tās iespējams novietot gan privātmājas dārzā, gan uz balkona daudzdzīvokļu mājā. E. Valdmane atzīst, ka krasas izmaiņas pieprasījumā pēc ziediem nav, tomēr novērojumi rāda, ka cilvēki interesējas par krāsainību – grib konkrēto šķirni pēc iespējas dažādākās krāsu gammās.
Tomēr ne visām klientu iegribām saimniece ļaujas. “Grib neredzētas krāsas, piemēram, petūnijas ar kaut kādiem punktiem, kādas vienu brīdi parādījās. Es ņemu to, kas man patīk, kas liekas košs – tas tad arī aiziet.”
Pavasarī ļoti populāras ir atraitnītes, jo tās skaistiem ziediem zied visdažādākajās krāsās. “Tās no sala nebaidās un pavasarī var jau stādīt,” zina teikt audzētāja.
Taujāta par konkurenci šajā nozarē, E. Valdmane teic, ka novadā ir vairāki audzētāji, taču “savā starpā nekaujamies, kooperējamies, ja kādam kaut ko vajag”.
Lai pašas audzētie ziedi būtu skaisti un krāšņi, saimniece tos mēslo ar kristalīnu un regulāri laista. Pieprasījums pēc ziediem allaž pieaug dažādu svētku laikā. Jau zināms, ka, tuvojoties Mātes dienai, liela piekrišana būs dažādiem ziediem podos. Savukārt ziedu veikalā Priekulē lielākais pieprasījums ir 8. Martā, ko E. Valdmane mīļi dēvē par Tulpīšsvētkiem. Īpaši ražīgs ir arī izlaidumu laiks un 1. Septembris, kad skolēni izvēlas skaistākos ziedus saviem skolotājiem. Kad veikalā ir īpaši pasūtījumi, piemēram, jāizgatavo bēru vai svētku pušķi, tad E. Valdmane dodas palīgā pārdevējām un nereti darbs noris arī naktīs, lai ar visu tiktu galā. “Gadās arī tā,” situāciju ģimenes biznesa dažādajās nozarēs raksturo “Sudrabkalnu” saimniece.

Zemes darbi – vīram
E. Valdmane stāsta, ka zemes darbi un lopu kopšana lielākoties ir vīra ziņā. Viņa piepalīdz ar nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, datu pārsūtīšanu. Vīrs lopus baro, pieņem arī dzemdības. Sākotnēji gan Valdmaņiem nav bijusi doma par lopkopības virzienu, taču sapratuši, ka zeme īpašumā nav tik laba, lai te audzētu labību. Savukārt daudz bijis ganību, tādēļ arī lemts par labu gaļas lopu turēšanai.
Pirms 10 gadiem iepirkti mazie teliņi, bet nu ZS “Sudrabkalni” ir jau 50 gaļas lopu, no tiem 25 zīdītājgovis, kā arī viens vaislas bullis. E. Valdmane neslēpj, ka iesākumā lopkopība bijusi dārgs hobijs, bet pamazām šī nodarbe sāk atmaksāties. Tā kā arī šajā jomā Valdmaņi iesaistās dažādos projektos, lai iegūtu Eiropas fondu finansējumu, “Sudrabkalniem” jāpilda savas saistības – govju skaits jāpalielina. Lai rastu barību visam pulkam, Valdmaņi nomā aptuveni 100 hektārus zemes. Tuvākie zemesgabali tiek atvēlēti ganībām, tālāk esošos izmanto lopiem nepieciešamā skābsiena sagatavošanai.
Savulaik Valdmaņu īpašumā bijis arī ap 30 bišu saimju, par kurām gādājis vīrs, bet nu vairs palikusi tikai viena. E. Valdmane teic, ka, līdzīgi viņiem, arī vairāki citi bitenieki sūdzējušies par to, ka bites izmirst. “Visa tā ķīmija beidz bitītes nost. Kad vismaz reizi nedēļā laukus miglo, tad ir briesmīgi.”
Lai gan nereti dzīve un saimniekošana laukos sagādā grūtības un gadās arī pa kādai krīzei, ar izvēlēto dzīves ceļu un peļņas ieguves avotu E. Valdmane ir apmierināta. “Es nesūdzos. Protams, vienmēr jau gribas vairāk, bet var iztikt, protams. Gribētos jau, lai viss uzreiz ir skaisti, smuki sacelts, bet viss notiek pa druskai.”
Dzimtas īpašums savulaik bijis krietni aizlaists. Valdmaņi teritoriju pamazām iekopuši, un no iepriekšējiem “džungļiem” te vairs nav ne miņas. Vecāku rosīšanās uz darbiem paskubina arī bērnus. E. Valdmane priecājas, ka atvases labprāt iesaistās mājas darbos un izpalīdz, ja nepieciešams. Dzīvošana lauku vidē palīdz bērnus turēt tālāk arī no dažādām viedierīcēm. “Lieku viņus pie darba. Bērni piepalīdz, cik var. Ja visu laiku sēž pie telefona – ir traki. Tā vide ievelk.” Šajā vecumā vēl grūti spriest, ar ko savu turpmāko dzīvi saistīs Valdmaņu atvases, tomēr mamma domīgi saka: “Ceram, ka laukos tomēr kāds paliks.”

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Attīsta ģimenes biznesu

Kategorijas