Talkā apgūst mācību priekšmetus

2019. gada 3. maijs 07:00

Esam kārtīgi pastrādājuši un pie reizes arī daudz vērtīga mācījušies, saka Dzērves pamatskolas 6. klases audzinātāja Gita Petrovica. Viņai piekrīt 2. klases audzinātāja Maira Skabule, norādot, ka talka bijusi kārtīga praktiska nodarbība visiem skolā apgūstamajiem mācību priekšmetiem.
Dzērves skola apkārtnes sakopšanas darbus dienu pirms Vislatvijas Lielās talkas rīko katru gadu, šogad par tēmu izvēloties apkārtnes dižkoku apsekošanu un to apkārtnes uzpošanu. Sakopts tika ne tikai Dzērves pils parks, skolas iniciatīvai pretimnākoši bija arī privātīpašnieki.

Uzmana uguni
Skolas kolektīvs talku piektdienas rītā sāk līdz ar mācību stundu sākumu. Mazāko klašu skolēni veic vienkāršākus darbus, mācoties ne tikai novērtēt apkārtnes zaļo mieru, ieguldīt roku darbu apkārtnes tīrībā, bet arī atbildību. 2. klases audzinātājas M. Skabules vadībā sākumskolēni lasa žagariņus un lielākos zarus un met pašu sakurinātā ugunskurā. “Bērni ļoti uzmana ugunskuru – uztraucas, ja kāda liesma izkrīt ārā uz lapām, un vaicā, vai nevajag dzēst. Viņi redz, kā uguns spēj ātri tikt uz priekšu, cik svarīgi ir stāvēt tai klāt, lai uzmanītu liesmu izplatību. Bērni zina, ka kūlu nedrīkst dedzināt – skolotāji par to runā klasēs. Darbošanās talkā un ugunskura uzmanīšana bērniem sniedz mācību reālajai dzīvei,” uzsver skolotāja.

Jāsaglabā pašiem
M. Skabule ir arī ģeogrāfijas skolotāja vecākajām pamatskolas klasēm, kā arī vada koriģējošās vingrošanas nodarbības. “Ar bērniem daudz laika pavadām laukā. Esam iepazinuši skolas apkārtni gana, daudz esam izstaigājuši un apzinājuši. Bērni bieži prasīja, kāpēc vairākas skaistas vietas skolas apkārtnē ir tik piemēslotas. Tad arī teicu, ka pienāks talka,” norāda skolotāja.
Skolas direktors Mairolds Blūms stāsta, ka blakus zemesgabala īpašnieks, kā teritorijā ir atklāti daži dižkoki, ļoti labprāt atsaucies izglītības iestādes talkas idejai. “Tur ir atklāts dižkoks – vītols. Tālāk vēl viens. No jauna atklāto koku apkārtnē ir liels piedrazojums. Jāizkopj krūmi, jāsavāc gruži, lai būtu forša pieeja pie kokiem. Ja ir tādas dabas vērtības, tad jādara viss, lai tās saglabātu,” norāda M. Blūms. Par dižkokiem Dzērves pamatskolas apkārtnē ieinteresējusies arī Dabas aizsardzības pārvalde, kas tos pārmērīs un piešķirs tiem dabas objekta apliecinājumu – zīmīti ar ozollapu. Koki, kas ieguvuši nozīmīgo dabas vērtības statusu, auguši vairākus simtus gadu. “Tie pat var nebūt speciāli stādīti, vienkārši izsējušies un auguši,” piebilst direktors.
Tā kā Dzērves pamatskola nes Ekoskolas nosaukumu, kā viens no mērķiem ir dabas kopšana un saglabāšana, tad talka ļauj īstenot vienu no daudzajiem gadā veicamajiem uzdevumiem.
Dzērves pamatskolas oriģinālās iniciatīvas novērtē arī no apvienības “Latvijas Zemnieku savienība” ievēlētās Aizputes novada domes deputātes Aiga Zeltagrauda un Anita Roga. “Tas, kā skola darbojas un ko viņi īsteno dzīvē, ir labais piemērs plašiem mērogiem,” bilst A. Zeltagrauda. Un A. Roga papildina: “Bijām iepriekšējā skolas akreditācijas komisijā, skolas kolektīvs ar entuziasmu dara vērtīgu darbu visai sabiedrībai.”

Plastmasas – vismazāk
Robeža starp skolas un privāto teritoriju ir ceļš. Tas, ka teritorija ir diezgan nomaļa, bet blakus gana labs braucamais ceļš, ir veicinājis tādas kā atkritumu izgāztuves rašanos. “Te blakus bija arī māja. Agrāk jau nebija tādu gružu konteineru, šķirošanas, tādēļ pie mājām bija iekārtotas vietas, kur visu nevajadzīgo un bojāto salika vienkopus. Tā tas viss arī veidojies. Vesels kultūrslānis!” saka G. Petrovica. Viņas audzināmā 6. klase esot tikusi pie šā objekta kārtošanas. Skolotāja ir arī latviešu valodas, literatūras, sociālo zinību un vēstures skolotāja. “Mums šodien bija visas stundas kopā. Mūsu šodienas talkas vēstures stundā skatījāmies, ka te ir paliekas no 20. gadsimta. Atradām apavus – zābakus, kurpes, kas ražotas Liepājas rūpnīcās. Bija dažāda veida stikls, pudeles. Bērniem bija interese par senāk lietotajām piena, kefīra pudelēm, krējuma burciņām. Viņi nezina vēstures posmu, kad produktiem bija tāds iepakojums. Kultūrslānis ir ļoti biezs,” stāsta skolotāja. Vēl starp atradumiem bijušas zāļu pudelītes un medikamentu iepakojumi, minerālmēsli un medicīnas instruments “kobra” senatnīgākā izskatā. “Šajā kultūrslānī vismazāk ir plastmasas, jo senāk tādas nebija,” secināja G. Petrovica.
Viņas audzēknis Matīss Baumanis atnācis ar zemē ieaugušām zirglietām. “Tas ir interesanti, ka var atrast tādas lietas, ko iepriekš neesi redzējis, un tad noskaidrot pie skolotājas, kas tas ir. Pārsvarā šeit bija pudeles, dažādi gruži, riepas, biezs lapu slānis un koki,” stāsta jaunietis. Viņš priecājas, ka būs par vienu sakoptu vietu vairāk. “Esmu iepriekš šeit nācis ar dabas pulciņu, un jau tolaik spriedām, ka te vajadzētu ieviest kārtību.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Talkā apgūst mācību priekšmetus

Kategorijas