Ķencis vilina uz tirgu

2019. gada 9. maijs 07:00

937

Skulptūras un stādi ienes dzīvību Aizputes tirgus laukumā

No pavasara sākuma Aizputes tirgus laukumu apdzīvo vairākas novadā dzīvojošā mākslinieka Gata Selderiņa gatavotās koka skulptūras. Mākslinieks izvēlējies tādu tēlu prototipus, kas latvietim asociējas ar tirgu kā vidi, kur var iegādāties zemnieku produkciju. Tirgotājus un apmeklētājus skulptūras iepriecina, jo tās pirms pusgada izbūvētajam un atklātajam laukumam piešķir akcentus noformējumā un, ņemot vērā, ka kokā veidotie tēli nereti tiek izvēlēti kā fotografēšanās objekti, tie pievilina potenciālos pircējus.

Kustība un aktivitāte – lielāka
Aizputes tirgus laukumu atklāja pērn decembrī. Daļa tirgotāju, kas iepriekš savas preces pārdeva jaunizveidotā tirgus laukuma robežās, pēc ilgu gadu gaidīšanas tika pie labiekārtotām tirdzniecības vietām un pievilcīga laukuma, kur izvietot savu produkciju. Atjaunoto laukumu novērtējuši arī vietējie tirgotāji, kuri iepriekš bija sastopami iepretim “Top!” veikalam.
Darbdienas pusdienlaikā, kad tirgus laukumu apmeklē “Kursas Laiks”, tirgotāju un pircēju ir diezgan daudz. Mājražotāja Agnese Abersone atzīst, ka izlēmusi pārnākt uz sakārtoto tirgus laukumu, jo šeit līdz ar pavasari iesākusies lielāka rosība. “Kamēr ir puķes un stādi, ko cilvēkiem vajag, tikmēr kustība liela. Uz rudens pusi atkal varētu pieklust, ziema būs mierīgais un klusais periods,” pauž tirgotāja.
Cilvēki sakārtoto vietu apgūst un pie tās pierod pamazām. Sastaptie iedzīvotāji vērtē, ka tirgus laukums kā sakārtota un labiekārtota vieta ir ļoti pievilcīga, taču derētu laikus padomāt, vai tiešām šajā vietā Ziemassvētku laikā likt galveno egli. “Daudzi bija pārsteigti par to, ka pagājušajā ziemā egles Atmodas ielā, kur garāmbraucēji un gājēji to varēja labi apskatīt, nebija. Kad uzzināja, kur izpušķotā egle atrodas, grūti bija nezinātājiem iestāstīt, kā tur nokļūt. Norādes zīmes, ka šeit ir tirgus, nebija toreiz un joprojām nav,” vērtē aizputniece Valentīna. Par norādi un vēl kādu papildu informatīvo zīmi piekrīt arī laikraksta uzrunātie tirgotāji. “To nu gan vajag! Citādi mēs un laukums esam neredzami, aiz ēkām,” saka stādu tirgotāja Mārīte.

No Piebalgas – Kurzemē
Tirgotāji novērojuši, ka līdz ar koka skulptūru ierašanos tirgus laukumā sākusies arī lielāka rosība. “Skulptūras piešķir tirgus sajūtu,” atzinīgi vērtē tirgotāja Linda Muste. “Skaisti mākslas darbi. Tagad tirgū var ne tikai iegādāties vajadzīgo, bet arī mākslu pavērot.” Tirgotāja novērojusi, ka skulptūras bieži tiek fotografētas. “Man personīgi ļoti patīk! Ļoti labi piestāv!” teic L. Muste.
Starp skulptūru tēliem ir arī rakstnieku brāļu Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” tēls Ķencis. Iesākumā tieši šī skulptūra raisīja diskusiju – kāpēc tēls no Piebalgas tagad mājos īsti kurzemnieciskā mazpilsētā? Tirgotāji gan pauž, ka tieši šis tēls no romāna, kurā saskatāmas paralēles ar mūsdienu sabiedriskajām un politiskajām norisēm, ir pazīstams visā Latvijā dzīvojošām paaudzēm.
Mākslinieks G. Selderiņš stāsta, ka pirmā asociācija viņam bijusi ar senatnīgu tirgu, kur iegādāties produktus no zemniekiem. “Pirmais ienāca prātā Ķencis no romāna un filmas “Mērnieku laiki”. Viņš mērnieku gribēja piekukuļot ar sivēnu. Kad dāvanu nepieņēma, kur lai to sivēnu liek? Uz tirgu jāved! Bet tur sievas Ķenci izsmej,” stāsta mākslinieks. Tirgus kā tāds viņam pašam asociējoties ar latviešu Jurģiem, rosību un darbību, “nevis kā tagad – tirgu pārņēmušas poļu mantas”. Savukārt “Mērnieku laiki” viņam saistoties ar īsti latvisku lauku produktu.

Pavediens mākslai
Mākslinieks apcerējis arī tēmas no Rūdolfa Blaumaņa darba “Īsa pamācība mīlēšanā” un filmu “Emīla nedarbi”. “Ir divas sievas – viena, kas piena produktus tirgo, otras prece ir izaudzētie dārzeņi. Bērni senāk bija neatņemama tirgus dienu kompānija. Agrāk jau citas izklaides viņiem nebija kā reizes, kad tika līdzi uz tirgu – tas mazajiem bija notikums. Tā viņi tur visu dienu skraidīja apkārt un viņiem bija sava darīšana. Bija tur triku meistari un leļļu teātris,” apcerīgi stāsta mākslinieks.
G. Selderiņš uzskata, ka skulptūru ansambli noteikti varētu vēl turpināt. “Tirgus ir viegls pavediens man kā māksliniekam, literatūrā ir daudz par šo tēmu. Tirgum ir sava pasaule – sava sadzīve un savs humors,” viņš uzsver.
Materiālu skulptūrām pašvaldība ieguvusi, izzāģējot stadionā kokus, kas bija traucējuši un varējuši apdraudēt drošību. Skulptūras taisītas no ozola un oša. “Gatavojot skulptūras, skatījos, lai to tehnika un tēlu izpausmes veidi ietu kopā ar tirgus laukuma arhitektūru,” norāda mākslinieks.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ķencis vilina uz tirgu

Kategorijas