Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sakārto valsts nozīmes pieminekļus

Sakārto valsts nozīmes pieminekļus

Durbes novadā šogad uzsākti divu valsts nozīmes kultūras pieminekļu sakārtošanas darbi: Dunalkas parkā norit veco un bīstamo koku izzāģēšana, bet Durbes pilsdrupām tiek veikta konservācijas projekta izstrāde.

Pauž satraukumu
Dunalcnieki pauduši satraukumu – kāpēc jāizzāģē lielie koki, kas auguši gadiem? “Kursas Laiks” novēroja, ka netālu no pagasta pārvaldes tiešām noritējuši pamatīgi koku zāģēšanas darbi. Pirmssvētku dienās sazāģētie kokmateriāli ar traktoru tika savākti un aizvesti.
“Zāģēšanas darbi bija iepriekš plānoti. Šogad pašvaldība saņēma atļauju parka sakārtošanai no Kultūras pieminekļu aizsardzības pārvaldes,” stāsta Durbes novada ēku un teritoriju pārzinis Kristaps Kapelis. Izzāģēti vecie, nokaltušie, kā arī koki, kas palikuši bīstami cilvēku drošībai, parks izkopts no krūmu atvasēm. Daļa labāko koku, kuriem koksne vēl ir pietiekami kvalitatīva un nav cauri viduči, tiks nodoti vietējam galdniekam, kurš no tiem izgatavos parkam un pagasta peldvietai pie Durbes ezera jaunus soliņus un galdus. “Parkā soliņi ir pilnībā nolietojušies, sen jau vajadzēja jaunus, tagad ir iespēja tos atjaunot no pašiem sava kokmateriāla,” teic K. Kapelis.
Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs norāda, ka koki tikuši izzāģēti ar speciālistu atzinumu. Un arī jauno koku stādu stādīšana notiks pēc speciālistu ieteikumiem. Bojātie koki nonāks katlumājā un lieti noderēs kā malka apkures sezonas laikā.

Glābs pilsdrupas
Šajā gadā Durbes novada pašvaldība iecerējusi izstrādāt Durbes pilsdrupu konservācijas projektu. Durbes iedzīvotāji un skolēnu vecāki jau vismaz 20 gadus savstarpēji sūdzējušies, ka drupām viegli piekļūst bērni, kuri pēc stundām dodas pastaigās uz pilskalnu. “Neuztverot objektu kā bīstamu, pamatskolēni drupās pat imitēja dažādas vēsturiskās un literāros darbos aprakstītās kaujas vai vienkārši rāpās tajās,” atminas trīs bijušo skolēnu mamma.
“Pašvaldībai būs jāpieliek klāt nauda diezgan krietni, bet drupas ir bīstamas,” norāda A. Radzevičs. Apkārt drupām, no kurām laiku pa laikam nokrīt pa lielam akmenim, apvilkts žogs un izliktas brīdinājuma zīmes, ka objekts ir bīstams dzīvībai un drošībai, aicinot norobežojumam pāri nekāpt un drupas neaiztikt. Taču vietām redzams, ka drosminieki, kuri ignorējuši objekta bīstamību, sabojājuši žogu, rāpjoties tam pāri.
Plānots, ka drupas iekonservēs, lai nodrošinātu to saglabāšanu. “Projektam piesaistām speciālistus, kuri zina, kā notika būvniecība senākos laikos. Jāapbrīno, kā kādreiz cilvēki bez jebkādiem standartiem, bet tikai ar iemaņām un pieredzi būvējuši gana kvalitatīvi. Ceram nākotnē uz interaktīvo ekspozīciju īstenošanu un ieviešanu, bet redzēsim, vai nākotnē būs Durbes novads un vai šis mūsu aizsāktais plāns būs prioritāte,” saka A. Radzevičs.