Atceļ lēmumu par īpašuma pārdošanu

2019. gada 9. maijs 07:00

197

Aizputes novada domes aprīļa sēdē pēc divu deputāšu – Aigas Zeltagraudas un Anitas Rogas – veiktās detalizētās izpētes un ierosinājuma atcelts lēmums par nekustamā īpašuma Brīvzemnieka bulvārī 2 pārdošanu izsolē. “Īpašums, kas ir stratēģiski svarīgs un ļoti labā vietā, tomēr paliks pašvaldības īpašumā. Negribētu, ka tagad tik labu īpašumu pārdotu par zemu cenu, bet pēc gadiem tas izrādītos vajadzīgs mums pašiem. Tad varētu kost nagos un atpirkt no privātā īpašnieka par daudz milzīgākām summām,” lēmumu komentē A. Zeltagrauda.

Domas maina pēc izpētes
A. Zeltagrauda un A. Roga iepriekš nobalsojušas par īpašuma pārdošanu izsolē. “Par komiteju un domes sēdē izskatāmajiem jautājumiem atnāk saraksts, kurā īpašumiem, ko dot uz izsoli, ir nosauktas adreses. Es iepriekš nezināju, kas tas par īpašumu. Pirmo reizi īpašumu Brīvzemnieka bulvārī 2 izsolē gribēja pārdot par 14 tūkstošiem. Uz atkārtotu izsoli cena bija septiņi tūkstoši. Paskatījos kartē, ka tas taču ir īpašums blakus bērnudārzam. Nē, šo nevar pārdot! Man ieslēdzās sarkanā gaisma!” stāsta A. Zeltagrauda, kura domes vadībai, Finanšu, budžeta un licencēšanas komitejai martā pirms sēdes rakstīja iesniegumu, lūdzot lēmumu par izsoli atlikt.
“Ja šis nebūtu īpašums, kas kādreiz varētu izrādīties vajadzīgs pašvaldības vajadzībām, mēs, protams, arī paliktu pie lēmuma par pārdošanu. Taču pēc tam, kad lēmums jau bija pieņemts un kad izpētījām, kas tas ir par īpašumu, sapratām – esam kļūdījušās ar lēmumu,” piebilst A. Zeltagrauda. Viņa un kolēģe A. Roga 2017. gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlētas no Latvijas Zemnieku savienības saraksta. Pēc viņu teiktā, esot tikai nosacītā opozīcijā – politiku nejauc ar veiksmīgu saimniekošanu un novada attīstību.
A. Roga un A. Zeltagrauda par šo jautājumu veica iedzīvotāju aptauju sociālajā tīklā “Facebook”, un 73% nobalsoja pret pārdošanu.
Jautājums tika skatīts aprīļa novada domes sēdē. Dienu pirms sēdes A. Zeltagrauda “Kursas Laikam” pastāstīja, ka runājusi ar pārējiem deputātiem un lielākā daļa pirms sēdes paudusi attieksmi par labu viņas viedoklim.

Atzīst, ka kļūdījušās
“Pārliecinājām un vinnējām! Paldies visiem, kuri atbalstīja un saprata! Deviņi deputāti nobalsoja par lēmumu atcelt izsoli, divi atturējās, bet trīs bija pret,” klāsta A. Roga. Deputātes informē, ka pret lēmuma atcelšanu – tātad par pārdošanu – bijis Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis, Gundars Sisenis un Mārtiņš Sants. Atturējušies – domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis un Anita Leimante. Pārējie bijuši par domes lēmuma atcelšanu jeb pret pārdošanu. Tātad īpašums Brīvzemnieka bulvārī 2 paliek pašvaldības īpašumā.
“Domes sēdē no juristes saņēmām komentārus, ka konceptuāli mainīts deputātu lēmums – no sākuma mēs esam lēmuši par pārdošanu, bet pēc tam mainām domas un esam pret pārdošanu. Taču mēs visi varam kļūdīties, varam mainīt domas, ja tas nāk par labu visiem kopumā,” par gūto pieredzi notikušajā stāsta A. Roga.
“Par šā īpašuma pārdošanu esam lēmuši vairākus gadus, taču vienmēr palika – varbūt, ja nu kas,” stāsta novada vadītājs J. Grasmanis. Kādam uzņēmējam radusies interese par konkrēto īpašumu, tādēļ jautājumu bijis plānots izskatīt marta sēdē.
“Attīstības komitejā bijām skatījuši šo jautājumu un nobalsojām par pārdošanu, citas komitejas, kurām bija arī šis jautājums jāizskata, nebija to izdarījušas,” norāda J. Grasmanis. A. Roga teic, ka šo jautājumu nebija izskatījusi Izglītības un kultūras komiteja, kur, pēc deputāšu domām, šo jautājumu skatīt bijis vissvarīgāk. Komitejas priekšsēdētājs Imants Ozols iestājies par deputāšu argumentiem.
Deputātiem uz domes sēdi bijis uzdevums katram pašam iedziļināties šajā jautājumā un paust savu viedokli. “Es biju viens no tiem, kas balsoja par pārdošanu izsolē,” apstiprina J. Grasmanis, uzsverot, ka konkrētais īpašums viņa redzējumā veicinātu uzņēmējdarbību, taču esot bijis pret argumentu, ka tur jātaisa autostāvvieta.

Par izmantošanu domas dalās
“Pilsētā un novadā ir pietiekami daudz teritoriju, ko var sakārtot un piedāvāt uzņēmējdarbības veicināšanai. Lai tagad mēs pārdotu šo īpašumu – bagāti ar to nepaliksim! Zinu, ka Latvijā kādā pašvaldībā jau bija precedents uz ātru roku pārdeva īpašumu, ko pēc gadiem tomēr savajadzējās pašiem. Pārdod par mazu naudu, bet pēc tam privātais īpašnieks tādā gadījumā var uzlikt, kādu summu vēlas. Un tā nebūtu maza, pat ja viņš īpašumā neko nebūtu darījis. Ja mēs pārdotu šo zemesgabalu, kas ir nedaudz vairāk kā 1700 kvadrātmetru liels, pašvaldībai nākotnē nebūs iespēju, kur būvēties un paplašināties,” pauž A. Zeltagrauda.
Abas deputātes kā vienu no galvenajām iespējām saskata ēkas atjaunošanu un īpašuma izmantošanu pirmskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” vai vidusskolas vajadzībām. A. Zeltagrauda teic, ka bērnudārzā uz jaunāko – pusotrgadnieku – grupu ir ap 80 bērnu. “Bērnudārzs ir ļoti noslogots. “Samarieši”, kas sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumus, ir piepildīti. Jāņem vērā, ka vecāki grib strādāt. Pašvaldībai ir jānodrošina bērnudārzs, bet mēs to nespējam izpildīt,” pauž A. Zeltagrauda.
“Kad spriedām par sešgadnieku pārcelšanu uz skolu, pieskārāmies šai mājai. Kad pirmskolas grupu pārcels uz skolu, tāpat būs jāremontē telpas, jāpielāgo tās. Un remonts nemaksās maz,” saka A. Roga. Viņas kolēģe piebalso: “Protams, nevaram paredzēt, kā gadu gaitā izvēršas demogrāfiskā situācija, bet negribam atjēgties, ka esam labus īpašumus izdalījuši pa labi un kreisi...”
Savukārt domes priekšsēdētājs pauž: “Ir demokrātija, un, esot mazākumā, vairākuma viedoklim neko nevaru iebilst. Es respektēju viņu viedokli, taču no deputātiem gaidu priekšlikumus, ko ar šo īpašumu darīt un kur dabūt naudu. Vai šogad jau kaut kas tiks sākts darīt, lai īstenotu kādu ideju, stipri apšaubu, taču līdz gada beigām vajadzētu tikt skaidrībā, lai varētu iekļaut līdzekļus nākamā gada budžetā.”
“Pašreizējā situācija ar rindu uz bērnudārzu – kā ir, tā ir. Taču 2020. gadā pirmskolas grupu pārcelsim uz vidusskolas telpām, tad bērnudārzā atbrīvosies ap 50 vietām,” teic priekšsēdētājs. “Pagaidām nav iemesla bērnudārzu paplašināt, bet kāds atpūtas laukums bērniem tas varētu būt – tam es būtu “par”!” apgalvo A. Jankovskis, kurš balsošanā atturējās.
Deputātēm ir idejas, ka te varētu būt vai nu mazā skoliņa, vai vismaz atpūtas vieta ar zaļo zonu mazuļiem. Ja ir doma paplašināt vidusskolu, kāpēc te nevarētu būt dienesta viesnīca, skan vairāki minējumi. “Jādara, lai mēs arvien varētu piesaistīt cilvēkus, ģimenes pilsētai un novadam,” uzsver A. Roga. Abas deputātes gaida no iedzīvotājiem priekšlikumus, ko ēkā un teritorijā darīt un attīstīt.
Uzņēmējs Jānis Lauks, kuram ir pieredze vecu īpašumu sakopšanā, uzskata, ka ēka, piesaistot dažādus būvniecības speciālistus, ir atjaunojama. Aizputnieki stāsta, ka šajā ēkā kādreiz bijusi poliklīnika, pēc tam darbojusies Diabēta biedrība, bet vēl pēc tam kādu laiku bijuši pašvaldības īres dzīvokļi. Kad īrnieki pirms daudziem gadiem gribējuši dzīvokļus atpirkt, neesot ļauts – teikts, ka ēku vajadzēs bērnudārza vajadzībām.

Ministrija vērtē atzinīgi
Par Aizputes novada domes rīcību – atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par īpašuma pārdošanu izsolē – “Kursas Laiks” komentāru lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Tās Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti norāda, ka novada domei ir jāstrādā atbildīgi pašvaldības teritorijas iedzīvotāju interesēs. “Ministrija pozitīvi vērtē Aizputes novada domes labojumus un novērsto kļūdu. Tāpat norādām, ka pašvaldības domes pienākums ir arī turpmāk rīkoties atbildīgi, saskaņā ar likumā “Par pašvaldībām” un citos likumos paredzēto.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Atceļ lēmumu par īpašuma pārdošanu

Kategorijas