Ceļi – bedrēs un putekļos
Pašvaldības negrib padoties cīņā par labām brauktuvēm; ministrija tām piedāvā pārņemt valsts ceļus
Jau ilgu laiku Priekules un Vaiņodes pašvaldība cīnās par savu iedzīvotāju tiesībām uz labu, atjaunotu valsts nozīmes ceļu. Ir rakstītas vēstules ar lūgumu izskatīt konkrēto problēmu un piešķirt līdzekļus ceļu atjaunošanai, pašvaldību vadītāji devušies uz Rīgu, lai ar varas pārstāvjiem par situāciju runātu klātienē. Aprīļa sākumā Priekulē viesojies Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, lai dzīvē iepazītos ar reālo situāciju un novērtētu konkrēto ceļu stāvokli.
Uzlabojumus nesola
“Atbrauca parlamentārais sekretārs un apskatīja ceļu no Vaiņodes līdz Priekulei un tad no Priekules līdz Skodas autoostai. Pārliecinājās, vai lietuviešu pusē ir tik labi ceļi. Prasīja, vai esam mēģinājuši startēt pārrobežu projektos. Mēs ar lietuviešiem to izrunājām jau pirms trim gadiem, bet viņiem līdz mums ir sataisīts ceļš, taču mūsu pusē nav, tādēļ nevaram projektos startēt,” stāsta Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.
Pēc J. Butāna vizītes uz Rīgu tikties ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu devušies abu – Priekules un Vaiņodes – pašvaldību vadītāji. V. Jablonska ar nožēlu atzīst, ka ministrs kardinālus un tūlītējus uzlabojumus solījis nav. “Par ko mēs esam noziegušies? Par ko novada iedzīvotāji ir noziegušies? Mašīnas nav vērts pirkt, lidmašīnas ir jāpērk! Tā ir vislielākā sāpe,” par novada vājo vietu – ceļiem – saka V. Jablonska.
Drauds laukiem
V. Jablonska atzīst, ka sliktie ceļi vistiešāk ietekmē arī uzņēmējdarbību. “Lielajiem zemniekiem ir jaudīga tehnika – smaga un jauna, un viņiem ir jābrauc arī pa ceļiem. Uzņēmējdarbībai tas ir pat ļoti, ļoti svarīgi. “Kurzemes Gaļsaimnieks” – kā lai uzņēmums krata smagas kravas pa šādiem ceļiem?” Par tuvu kritiskam dēvējamais ceļu stāvoklis papildu finansiālos izdevumus sagādā arī pašvaldībai, kam regulāri nākas maksāt par pašvaldības transporta remontdarbiem. “Skolēnu pārvadājumi – kāpēc mēs tādu naudu tērējam autobusu remontam? Kalētos vien divas vai trīs reizes ar akmeni ir izsists stikls – tas maksā tūkstošus! Un ritošā daļa pilnīgi visai tehnikai ir katru gadu jāmaina. Tas ir neaprakstāms cipars un nenormāls ieguldījums,” sašutusi pašvaldības vadītāja. Viņa atzīst, ka nav pret administratīvi teritoriālo reformu, taču skaidrs, ka jānodrošina iedzīvotāju mobilitāte – iespēja sev nepieciešamajās iestādēs un pēc konkrētiem pakalpojumiem nokļūt pa labu, izbraucamu ceļu. Ja ne, tad lauku novadu dzīve un turpmākais liktenis nav paredzams. “Kādu mēs taisīsim reformu? Piemēram, Gramzdā mēs aiztaisījām skolu ciet pirms gada – kā bērniem tagad jākratās? Pa kurieni viņiem tagad jābrauc – pa kādiem ceļiem! Mēs taču izdzīsim no laukiem pēdējos!”
Apstrādās pret putēšanu
Ceļu sliktā kvalitāte mazajos novados bijis galvenais jautājums tikšanās reizē ar satiksmes ministru pagājušajā nedēļā Kuldīgā. Tajā piedalījās arī V. Jablonska. Viņa atklāj, ka sanāksmē runāts lielākoties par Satiksmes ministrijas nākotnes plāniem un svarīgākajiem gaidāmās teritoriālās reformas jautājumiem. “Ministrs runāja par maiņu, kas varētu notikt aptuveni pēc diviem gadiem. Šobrīd notiek gan štatu, gan ceļu izvērtēšana.”
Tikšanās reizē ministrs izteicis versiju, ka nākotnē tiks samazināts autobusu maršrutu skaits, tikšot pārskatīta to lietderība. Šajā sakarā T. Linkaits slavējis Kurzemi – šaipusē maršrutu plānošana un pārskatīšana tiekot veikta jau šobrīd un gana veiksmīgi.
Ministrija plānojot koalīcijā virzīt jautājumu par iespēju daļu no militārajiem līdzekļiem novirzīt tiltu remontam, jo “arī tilti visā Latvijā ir kliedzoša katastrofa”.
Ministrs runājis par iespēju, ka monopolu ceļu remontā un uzturēšanā no 2021. gada varētu mazināt, ļaujot projektos startēt arī privātajiem uzņēmējiem. Viņš atzinis, ka jāpārskata arī skolēnu pārvadājumi, jāveic maršrutu analīze. Tālākā nākotnē tie varētu būt sociālie pārvadājumi.
“Vienīgais pluss, kas attiecas uz mūsu pusi – pirmo reizi mēs dabūjām pretputekļu apstrādi reģionālajiem ceļiem. Aizvīķiem piešķīra un Virgas pagastam. Prasījām jau mēs vairāk – sešiem ceļiem, bet diviem ir iedots,” par reālo labumu novadā teic pašvaldības vadītāja.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām