Draudzējies ar sauli, bet prātīgi - neguli kā plācenis
Siltās un karstās dienas kārdina ar glītu iedegumu, gozējoties pludmalē vai strādājot dārzā. Dažs pirms publiskas parādīšanās peldkostīmā nolemj ietonēt miesu solārijā. Tajā nebūtu nekā bīstama, ja vien sauļojoties ievērojam mērenību un piesardzību. Ārsti norūpējušies, ka ik gadu pieaug cilvēku skaits, kam atklāj melanomu – vienu no nelabvēlīgākajiem ādas ļaundabīgo audzēju veidiem.
Vēro dzimumzīmītes!
“Melanoma ir ļoti ļaundabīgs process, ādas vēža paveids, kas attīstās no melanocītiem. Pārsvarā tad, ja apakšā ir dzimumzīme. Ja dzimumzīmju uz ādas ir daudz, jābūt divtik vērīgam,” onkoloģe ķīmijterapeite Zinaida Štara.
Dzimumzīmei kļūstot lielākai, mainot formu, krāsu, vajadzētu nevis likt kompreses, pakasīt, pasildīt, kaut ko uzsmērēt vai citādi pievērsties pašdarbībai, bet doties pie ārsta. Speciālists ar dermatoskopu ļoti labi spēj noteikt, vai aizdomīgā dzimumzīmīte nav melanoma. Uz ādas ir arī labdabīgi veidojumi, dzimumzīmes, tie nekad nepārveidojas par melanomu – vienu no ļaundabīgajiem audzējiem, kas ļoti ātri izplatās – dod metastāzes. Melanomai ir atsevišķa nozoloģija, statistika, no ādas vēža atšķirīga stadiju veidošana. Melanomas statistikas pieaugošo tendenci pamatā saista ar ultravioleto starojumu, ko var saņemt, sauļojoties dabā vai solārijā.
Tāpēc vissvarīgākais ir uzmanīgi vērot dzimumzīmes: vai apkārt neveidojas valnītis, vai nesāk niezēt, asiņot, nekļūst tumšāka, vēl un vēlreiz uzsver speciāliste. “Par melanomu pamatā runā kā par ļaundabīgu veidojumu uz ādas, bet vēlos atgādināt, ka melanoma var būt arī citos orgānos, kas ir salīdzinoši reti sastopama.”
Neguli kā plācenis!
“Tagad ir ļoti daudz aizsargkrēmu ar UV faktoriem, ko cilvēki var lietot ādas aizsardzībai. Tie, atšķirībā no pašiedeguma krēmiem, nekad nenodara kaitējumu. Braucot uz dienvidiem, tādi – ar lielākiem SPF procentiem – jālieto gandrīz vai obligāti: tuvāk ekvatoram saule ir citādāka. Britu zinātnieki novērojuši melanomas strauju pieaugumu, sākot ar pagājušā gadsimta 60. gadiem, kad kļuva populāri lētie ceļojumi uz karstajām zemēm. Pat viena ādas apdeguma reize pāris gados var tuvināt melanomai.”
Arī pie mums būtu jāsauļojas ar prātu – ievērojot sinoptiķu brīdinājumus par ultravioletā starojuma intensitāti atsevišķās stundās, kad apdegumi veidojas īpaši ātri. “Daudz kas atkarīgs no katra paša! Nedrīkst nepārtraukti gulēt saulē, kamēr nocepinies, it īpaši, ja ir dzimumzīmes,” brīdina ārste.
Vai esam jutīgāki par senčiem, kas arī saulainā vasarā veica visus lauku darbus? Ārste uzskata, ka UV starojuma intensitāte mūsdienās saistīta ar atmosfēras izmaiņām, globālo sasilšanu un ozona slāņa samazināšanos. Turklāt agrāk lauku cilvēki, strādājot brīvā dabā, nenosauļojās tik ļoti, jo kaut ko vilka mugurā, lika galvā un darbam izmantoja agrās rīta vai vēlākas vakara stundas. Pusdienas laikā centās vai nu gulēt diendusu, vai apdarīt mājas darbus.
“Otrs “vaininieks” – solāriju bums. Cenas bija pieejamas, un daudzi to aktīvi izmantoja. Lielāks apdegumu risks ir rudajiem un cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu,” norāda ārste un piebilst, ka pārmērīga sauļošanās, guļot kā plācenim, ir viens no melanomu veicinošajiem faktoriem. “Īstenībā melanoma veidojas no melanocītiem, šīs dzimumzīmes paveida šūnas nepareizi dalās, sākas mutācijas un veidojas ļoti agresīvs audzējs.”
Grūti ārstējama
Saslimšanai ar melanomu nav īsti citu nelabvēlīgu faktoru kā jau iepriekš minētais UV starojums, uzskata Z. Štara. Nav aktuāli kaitīgie ieradumi un pat tas, ka kādam ģimenē ir bijis vēzis.
“Slikti, ka pie melanomas ķīmijterapijai sagaidāma ļoti zema efektivitāte, arī starošana ir neefektīva. Paliek tikai imūnterapija,” skaidro onkoloģe. “Tā ir speciāli melanomai paredzēta terapija, ko nozīmē tikai imunologs. Arī šie medikamenti nav panaceja. Pasaulē ir jauni medikamenti, taču mūsu valstī to nav un tuvākajā laikā visticamāk nebūs: tie ir ļoti dārgi. Pirmā tomēr ir operācija, un pēc histoloģiskās analīzes tiek lemts, ko piedāvāt tālāk.”
Ārste nebūt neuzskata saulīti par ienaidnieku, bet rosina padomāt. “Cik nav redzēts, ka mazi bērni izģērbti no agra rīta bezmaz līdz vēlam vakaram sēž pludmalē, kamēr āda lobās! Varbūt labāk mazuli nolikt ēnā, arī tur ir šis ultravioletais starojums. Varbūt pasauļoties vakarpusē, nevis tad, kad saule ir visaktīvākā? Pie mums diemžēl valda stereotips “ar mani jau tas nenotiks”. Turpretī valstīs, kur veselība ir prioritāte, cilvēki saprot, ka bez tās nav svarīga ne banka, ne veikals, ne ceļojums. Ja katrs par sevi nerūpēsies, ja meklēs medicīnisko palīdzību novēloti, ārsts varēs kaut uz galvas stāvēt, bet nespēs palīdzēt. Parādoties metastāzēm, prognoze ir slikta un palīdzība – ierobežota.
Raksts no "Kursas Laika" arhīva
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām