Apkopo Rucavas represēto stāstus

2019. gada 23. maijs 07:00

618

Rucavas bibliotēkā kopš 25. marta aplūkojama izstāde, kurā vēstīts par tiem rucavniekiem, kuriem bija jāpiedzīvo 1949. gada deportācijas. Izstādē skatāma informācija arī par 1941. gada represijām, taču Rucavā vairs nav palicis neviena, kurš šos notikumus būtu piedzīvojis un varētu par tiem pastāstīt, zina teikt bibliotēkas vadītāja Gunta Timbra. Izstāde ir viņas ieceres realizācija, vēloties vienkopus parādīt un plašākai auditorijai vēstīt par tām ģimenēm un viņu likteņiem, ko skāruši baisie vēstures notikumi.

Piedzīvo divas deportācijas
Šobrīd Rucavā dzīvojot vairs tikai pieci represētie, kurus 20. gadsimta 40. gados skārušas deportācijas. Četri no tiem ir vietējie iedzīvotāji, bet viens – ienācējs. Pasākumā, kurā sanākušajiem bija iespēja iztaujāt notikumu lieciniekus un lūgt dalīties atmiņās, piedalījušies trīs represētie, pastāsta G. Timbra.
Izstādē skatāmie materiāli – senas fotogrāfijas, ģimeņu atmiņu stāsti, raksti par vēstures notikumiem – vēsta par rucavnieku un visas latviešu tautas likteni vēsturisko notikumu krustcelēs. Bibliotekāre atklāj, ka kāda rucavnieku ģimene piedzīvojusi pat divas deportācijas – gan 1941., gan 1949. gadā.
Materiāli izstādes veidošanai krāti vairāku gadu garumā, tos palīdzējuši iegūt vietējie iedzīvotāji. Arī 25. martā, kad izstāde atklāta, vietējie uz bibliotēku atnesuši tai papildinājumu. Uzzinot par izstādi, rucavnieki ielūkojušies savos arhīvos un piekrituši dalīties ar savā rīcībā esošajiem materiāliem. Tā tapis zināms par Rucavas skolotājas Lauras Mētras izsūtīšanu. Viņa bijusi vienīgā skolotāja, kura savulaik no Rucavas izsūtīta.
G. Timbrai prieks par to, ka, veidojot kādu materiālu apkopojumu, gandrīz vienmēr rodas jauns pienesums un materiālu kļūst arvien vairāk. “Jākustina tie materiāli,” pārliecināta vēstures pētniece.

Rīkos atkārtotu tikšanos
Izpētot materiālus un iepazīstoties ar vietējo stāstiem, G. Timbrai izdevies uzzināt arī daudz jauna. Piemēram, ka savulaik darbojusies speciāla vienība, kas dēvēta par “Krasta bangu”. Tās uzdevums bijis atgriezties un izsūtīšanai nodot tos, kurus nav izdevies savās mājvietās sastapt 1949. gada 25. martā. “Izveda arī tādus, kuri nemaz nebija zemes īpašnieki – vecus cilvēkus, mazus bērnus, slimus bērnus – vispār šausmīgi,” nopūšas rucavniece. Viņa spriež, ka tas visticamāk ticis darīts, lai izsūtīšanai un konkrētās apdzīvotās vietas izretināšanai nodotu noteiktu cilvēku skaitu, ko paredzējusi tolaik valdošā vara.
Bibliotēkas vadītāja atklāj, ka 20. gadsimta 40. gados izsūtīts 31 rucavnieks, no tiem izsūtījumā miruši 11. Lai ar stāstiem un atmiņām par tālaika notikumiem iepazītos pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju, plānots izstādi apskatei atstāt līdz pat Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, kas ir 14. jūnijā. “Es domāju, ka izstāde jāpatur līdz 14. jūnijam – tad mēs atkal varētu sarīkot tikšanos.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apkopo Rucavas represēto stāstus

Kategorijas