Durbē sarunas par reformu paliek otrajā plānā

2019. gada 23. maijs 07:00

603

Durbē sarunas par reformu paliek otrajā plānā

Otrdienas, 21. maija, vakarā Durbes kultūras namā notika publiskās apspriešanas sanāksme, kas tika rīkota, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par iespējamu Durbes novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu vai likvidēšanu. Tajā tika aicinātas piedalīties pilngadīgas, Durbes novadā deklarētas personas, kā arī tie, kuriem novadā pieder nekustamais īpašums. Lai gan sanākušo skaits nebija liels, diskusijas izvērtās skaļas. Vietējie izmantoja iespēju ne tikai pārspriest reformas iespējamo ietekmi uz novadu, bet izteikt savu viedokli par pašvaldības darbu.

Neizprot valdības motivāciju
Pirms sanākušajiem tika dota iespēja izteikties, savu skatījumu uz iespējamo administratīvi teritoriālo reformu izteica Durbes novada domes priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics. Viņš savu sacīto papildināja ar vizuālu prezentāciju, kurā bija redzami citāti gan no Likuma par pašvaldībām, gan no Ministru Kabineta pieņemtā lēmuma veikt administratīvi teritoriālo reformu. “Likums mums prasa veikt šo publisko apspriešanu tādos gadījumos, ja tiek mainīts pašvaldību administratīvās teritorijas robežas. To nosaka likuma 61. pants. Reforma – tā ir iedzīvotāju, ne naudas interesēs, ko deklarē mūsu valdība,” sanāksmes laikā secināja O. Petrēvics. Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai ir svarīgi apzināt savu iedzīvotāju viedokli, tāpat saprast, ko reformas gadījumā viņi iegūs un kādi būs šīs reformas labumi valdības skatījumā. Novada domes priekšsēdētājs atzina, ka viņam pašam līdz šim tā arī nav skaidrs, kā interesēs valdība vēlas reformu veikt un kādēļ tā nepieciešama.
O. Petrēvics klātesošajiem atgādināja, ka, pēc provizoriskās novadu kartes, Durbes novads kopā ar blakus esošajiem skaitliski nelielajiem novadiem tiks pievienots Liepājai, tādējādi situācija līdzinātos tai, kāda bija laikā, kad pastāvēja Liepājas rajons. Domes priekšsēdētājs atbalsta viedokli, ka “esošās pašvaldības ir par mazu, lai varētu realizēt valsts pārvaldes funkcijas, un par lielu, lai ievērotu demokrātiskos principus”. Viņš pats atbalstītu otrā līmeņa pašvaldību veidošanu.
Tikšanās laikā domes priekšsēdētājs novadniekiem atgādināja arī par aptauju, kas notiks 25. maijā no pulksten 7 līdz 20. Tajā savu viedokli iedzīvotāji varēs izteikt klātienē Durbes kultūras nama, Vecpils pagasta pārvaldes, Dunalkas kultūras nama un Lieģu kultūras nama telpās, pēc reģistrēšanās saņemot aptaujas anketu, kas jāaizpilda un jāievieto speciāli paredzētā urnā. Aptaujas anketā jāatbild tikai uz vienu jautājumu – vai atbalstāt Durbes novada šābrīža teritorijas robežu saglabāšanu?

Izsaka pārmetumus
Pirmais, kurš vēlējās dalīties ar savu sakāmo, bija durbenieks Mārtiņš Virsis. Viņš, līdzīgi citiem klātesošajiem, gan neizteica savas pārdomas par gaidāmo reformu, bet pārmeta pašvaldībai neizdarību. “Skatoties uz visu šo, man liekas, ka mūsu domnieki neko nav izdarījuši. Nav mājasdarbu izpildījuši, jo viņiem būtu jāpiedāvā, kas mums mainīsies – kas būs labāk, kas sliktāk,” savu sašutumu pauda M. Virsis. Viņaprāt, tā vietā, lai uzklausītu vietējo pārdomas, domniekiem pašiem būtu bijis jāpiedāvā savs izanalizēts izklāsts par iespējamajiem variantiem reformas gadījumā. Tāpat durbeniekam šķiet, ka iedzīvotāju viedokli ērtāk būtu uzzināt elektroniskajā vidē, kur ikviens reģistrējoties varētu izteikt savas pārdomas par reformu. Cilvēku saaicināšanu uz publisko apspriešanu M. Virsis sauc par “darbošanos pagājušā gadsimta stilā”. Tāpat viņš pārmeta pašvaldībai, ka tā pārāk reti veic iedzīvotāju aptaujas. It īpaši tad, kad jāpieņem nozīmīgi lēmumi par novada infrastruktūras attīstību.
Arī durbeniece Ārija Brūvere, kuras ģimene šaipusē dzīvo jau vairākās paaudzēs, atzina, ka ir par gaidāmo reformu, jo ir neapmierināta ar vietējās pašvaldības darbu. “Tā, kā saimnieko mūsu tagadējā vadība – es pilnīgi neesmu apmierināta.” Viņa pārmeta pašvaldībai līdzekļu izšķērdēšanu: “Daudzi pašvaldības darbinieki saņem naudu ne par ko.” Tāpat durbeniece pauda neapmierinātību ar līdzekļu ieguldīšanu skolu infrastruktūru uzlabošanā, jo tās pēcāk tiek slēgtas un pārdotas privātīpašniekiem, kā tas noticis ar Rāvas skolu un visticamāk notikšot arī ar Dunalkas pamatskolu. “Tā mēs nedrīkstam saimniekot!” klātesošajiem domniekiem O. Petrēvicam un Andrejam Radzevičam pārmeta kundze.
Viņas viedoklim pievienojās kāds cits novada iedzīvotājs, kurš pauda savu pārliecību ar vārdiem: “Mēs nemākam saimniekot.” Kungs atzina, ka viņam ir skumji noskatīties arī uz nelielo cilvēku skaitu sanāksmē. Viņaprāt, pašvaldībai biežāk būtu jārīko sanāksmes un jāvaicā iedzīvotāju domas, citādi pēcāk gadās, ka vietējiem domnieku lēmumi ir pilnībā nesaprotami un nepieņemami. Tāpat viņš novada vadībai pārmeta izšķērdību finanšu jomā: “Mēs dzīvojam kā leiputrijā – dzīvojam pāri saviem līdzekļiem!”

Viedokļi dalās
Daļa Durbes novada iedzīvotāju tomēr bija gatavi izteikt savas pārdomas arī par reformu. Kāda durbeniece atgādināja, ka sākotnēji iedzīvotāji lielākoties ir pret visu jauno – pret pārmaiņām, kas bieži vien pēcāk izrādās pozitīvas. Tā bijis arī ar Durbes novada izveidošanu, kad tika apvienota Durbe, Vecpils, Dunalkas un Tadaiķu pagasts. Šā lēmuma rezultātā izdevās izveidot gana spēcīgu novadu, kurš bija spējīgs piesaistīt finanses un uzlabot esošo infrastruktūru. Tieši apvienojoties novadiem un izveidojot Liepājas rajonu, viņasprāt, ir cerība uz vēl kādiem uzlabojumiem. “Es domāju, ka būs labi.” Sievieti uztrauc arvien sarūkošais iedzīvotāju skaits, kas varētu novest pie tā, ka drīzumā novadā paliks vien pensionāri, jo jaunieši un jaunās ģimenes novadu būs pametuši, līdz ar to nenotiks arī uzņēmējdarbības attīstība. “Vai mēs spēsim nodrošināt sevi? Neko – ne ceļus, neko. Nav uzņēmumu, nav ciparu, uz ko balstīties, lai iedrošinātu iedzīvotājus balsot par to, lai Durbes novads būtu.” Durbeniece pauda, ka šobrīd dzīve novadā nav slikta, drīzāk laba, bet “ir jādomā ar skatu nākotnē, kas nav cerīgs”.
Vietējā uzņēmēja Evija Kopštāle atļāvās oponēt novadniecei. Viņa uzskata, ka Liepājas rajons no visiem ļaunumiem varētu būt vismazākais, taču esot jāsaprot viens: “Liepājas rajons ir pietiekami liels – pēc teritorijas tas ir lielākais. Neaizmirsīsim, ka Liepājas rajonā ir pietiekami lielas pilsētas un Durbe ir kaut kur aizmugurē! Ja mēs demokrātiski pavērtēsim, cik deputātu būs no Durbes novada, tad labi, ja kāds viens būs. Vai tas viens deputāts Durbes novada iedzīvotāju intereses pret citu lielo pilsētu pārspēku varēs aizstāvēt? Tad viņam jābūt ļoti jaudīgam – tur vajag jaudīgu demagogu!” E. Kopštāle aicināja vietējos būt apdomīgiem viedokļa izteikšanā un apjaust, ka arī mazie novadi var paveikt daudz, ja ir liela apņēmība. Tam nav obligāti jāapvienojas lielākos novados un rajonos. E. Kopštāle atzina, ka nav sajūsmā par lielajiem novadiem: “Katrā gadījumā noteikti ne ar Liepājas pilsētu kopā.”
Bijušais Saeimas deputāts, Durbes iedzīvotājs Edgars Putra pievienojās E. Kopštāles teiktajam, atzīdams, ka Durbes novada pievienošana Liepājas pilsētai nav labākais variants. Arī viņš uzsvēra, ka šādā gadījumā pilsētas un novadu lēmējvara būs attiecībā 70:30. “Tas nozīmē, ka 70% lems par mums, pārējiem.” E. Putram esot grūti iedomāties, ka finanšu piešķiršanas jautājumos Liepāja varētu lemt par labu mazajiem novadiem, savas vajadzības novirzot otrajā plānā. Viņš paredz, ka apvienošanas gadījumā Liepāja finanšu resursus varētu ņemt pat no novadiem. Neesot gan iespējams prognozēt, vai līdzekļi pēcāk tiks atdoti atpakaļ. Tāpat bijušais deputāts ar nožēlu secināja, ka diez vai iedzīvotāju viedoklis šā jautājuma izšķiršanā būs noteicošais: “Īstenībā jau tas jā vai nē daudz ko neizšķir. Galvenais spēks ir koalīcija – kā koalīcija nolems, tā būs.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Durbē sarunas par reformu paliek otrajā plānā

Kategorijas