Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Mūsu mērķis – veidot cilvēku”

ZANE GVOZDE

2019. gada 23. maijs 07:00

608
“Mūsu mērķis – veidot cilvēku”

Šā mācību gada izskaņā Vaiņodes mūzikas skolai gaidāms notikums “divi vienā” – skolas jubilejas un 15. izlaiduma svinības, pastāsta direktore Miranda Ulberte.
“Esam palikuši parādā, jo neesam nosvinējuši savas skolas divdesmit gadu jubileju rudenī. Tad nu radās ideja – tā kā šogad skolā ir piecpadsmitais izlaidums, apvienosim vienā koncertā šos abus pasākumus.”
M. Ulberte gan atzīst, ka lemts par labu svētku radīšanai pašiem sev – uz īpašo koncertu netiks aicināti ciemiņi, tajā piedalīsies vien skolas audzēkņi un pedagogi. Arī pasākuma vadīšanu uzņēmušies divi Vaiņodes mūzikas skolas absolventi – Toms Bokums un Dita Sproģe.
Koncerta laikā tiks prezentētas skolas astoņas izglītības programmas – priekšnesumus sniegs šo programmu audzēkņi. Apgūto atrādīs arī šā mācību gada absolventi. Direktore atklāj, ka izskaņā būs dzirdama Raimonda Paula un Guntara Rača dziesma “Piena ceļš”, ko izpildīs skolēni un koris, savukārt pavadījumu spēlēs mūzikas skolas pedagogi – katrs savas specialitātes instrumentu.
Šajā gadā Vaiņodes mūzikas skolu absolvēs astoņi audzēkņi. Direktore vērtē, ka absolventu skaits ir optimāls, ņemot vērā, ka skolā ikdienā mācās ap 60 bērnu.

Ne visi pārvar krīzi
20 gadu laikā skolā mācījušies aptuveni 300 bērnu, bet absolvējusi vien trešdaļa – 99, rēķina M. Ulberte. Ne visiem pietiekot apņēmības un gribasspēka pabeigt iesākto, jo muzikālā izglītība prasa lielu pašatdevi un motivāciju. Tieši tādēļ ne visiem izdodas iesākto novest līdz galam. “Ir viens krīzes brīdis, kad: “Viss, es to vairs negribu, man vairs nevajag! Man pasliktinās sekmes skolā, pametīšu mūzikas skolu un tad būšu teicamnieks.” Taču tā nekad nav – tie, kuri dara, var visu izdarīt,” pārliecināta ir direktore. Liels prieks viņai esot par tiem, kuri apņēmīgi dodas pa savu izvēlēto ceļu un no skolas iziet, rokās turot diplomu par muzikālās izglītības iegūšanu. Vēl lielāks prieks par tiem, kuri savu ceļu mūzikā izvēlas turpināt.
Viens no tiem ir Vaiņodes mūzikas skolas pirmā izlaiduma absolvents Edgars Čužinskis, kurš skolā viesojās 2. maijā. Vaiņodē viņš absolvējis akordeona spēles programmu, pēcāk šā instrumenta spēli apguvis arī Liepājas mūzikas skolā (tag. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola), bet tad viņa ceļi aizveduši uz Angliju, kur pelnījis naudu, lai varētu turpināt izglītošanos. Anglijā paralēli akordeona spēlei skolas absolvents apguvis arī klavierspēli. Piedalījies dažādos konkursos un nu Anglijā gatavojas beigt mūzikas augstskolu kā pianists. Viņš izteicis vēlēšanos sagatavoto programmu nospēlēt vietā, kur sākusies viņa muzikālā izglītība – Vaiņodē. Mūzikas skolas saime šo vēlmi uzņēmusi ar lielu prieku.

Ieguldījums izaugsmē
Vaiņodes mūzikas skolas direktore uzsver, ka viņas mērķis nav, lai ikviens skolas beidzējs turpinātu mācības kādā no augstākās izglītības mūzikas iestādēm un kļūtu par profesionālu mūziķi. “Mūsu mērķis ir veidot cilvēku. Mūzikas skola ļoti palīdz veidoties kā personībai. Skola palīdz intelekta un inteliģences izaugsmē. Tas ir redzams un jūtams – kad bērni cits ar citu sarunājas, sarunas ir augstākā līmenī, mazliet citādākas, dziļākas nekā tiem, kuri mūzikas skolā nemācās,” uzskata M. Ulberte. Viņa atzīst, ka tā ir lieta, ko nereti nākas atgādināt ne tikai bērniem, bet arī vecākiem – mācības mūzikas skolā ir ļoti liela sevis disciplinēšana un sava rakstura veidošana. Ir jāsaprot, ka jāizdara vairāk, jāizdara līdz galam. Ja jāapgūst skaņdarbs uz kāda mūzikas in­strumenta, to nevar apgūt daļēji un cerēt uz labu rezultātu – vai nu skaņdarbu nospēlē līdz galam, vai ne.
Mūzikas skolas direktore secina, ka reizē arī bērnu mūzikas skolā iestājas arī viņa vecāki. Un tieši viņi ir tie, kuri var bērnu iedvesmot un motivēt darboties tālāk un apņēmīgāk. “Bērniem ir svarīgi, ka spēlēšana patīk mammai un tētim,” novērojusi M. Ulberte un neslēpj, ka reizēm nav nemaz tik viegli vecākiem izskaidrot, cik ļoti svarīgi ir veltīt laiku bērnam, palīdzēt gatavoties kārtējai mūzikas skolas nodarbībai un ļaut trenēties sava instrumenta spēlē. Daļa vecāku grib tūlītēju rezultātu un, ja to nesaskata, ir gatavi bērna mācības mūzikas skolā pārtraukt un ieguldītajam darbam atmest ar roku. Tad skolas direktorei un vecākiem jānāk kopā, lai situāciju vērstu par labu un palīdzētu saprast, ka muzikālā izglītība nenotiek uzreiz un tūlīt, pie tās ir rūpīgi jāstrādā, taču galarezultāts vienmēr sniedz gandarījumu gan bērnam, gan vecākiem.

Reforma biedē
Runājot par reformām izglītības nozarē, Vaiņodes mūzikas skolas direktore ir atklāta: “Protams, es arī baidos no tām. Pat negribu piesaukt – ka neiedomājas kāds valstsvīrs, ka tas viss ir par dārgu.” M. Ulberte atzīst, ka mūzikas skolu uzturēšana nav lēts prieks, jo te tiek ieguldīts pedagogu individuālais darbs ar bērnu, bet tajā pašā laikā tā ir Latvijas bagātība. “Tāpēc jau Latvija un latvieši ir kultūras tauta.”
M. Ulberte stāsta, ka liela daļa Latvijā labi zināmu un populāru cilvēku, kaut šobrīd nenodarbojas ar mūziku, savulaik ir to apguvuši un nu var sevi parādīt labāk par citiem savā jomā. To skaitā ir vairāki televīzijas un radio žurnālisti, sporta komentētāji. Lai skolēnus iedvesmotu mācībām, direktore šos cilvēkus norāda kā labu piemēru, kam sekot.
M. Ulberte priecājas, ka skolas darbību arvien atbalsta novada pašvaldība. Ar tās piešķirtajiem līdzekļiem izdodas skolu uzturēt kārtībā, ik pa laikam veicot nepieciešamo remontu. Pilnībā izremontēts ir mācību iestādes 1. stāvs, neremontētas palikušas četras telpas otrajā stāvā.
Skolā strādā 14 pedagogi, no kuriem divas ir interešu izglītības programmas “Māksla” pasniedzējas. Direktore pastāsta, ka vietējie pedagogi ir tikai divi, divi ceļu mēro no Priekules, bet pārējie stundas vadīt brauc no Liepājas. Pedagogu jautājums muzikālajā izglītībā ir viens no sarežģītākajiem, jo viņu trūkst. Liela daļa jau tā strādā vairākās skolās, bet diemžēl nav redzama pēctecība. Reti kurš mūziķis izvēlas darboties arī pedagoģijas lauciņā un, kad to nolemj, ir uz izķeršanu. M. Ulberte teic, ka jūtams akordeona, ģitāras un klavieru spēles skolotāju trūkums. Novērots, ka klavieru spēli izvēlas salīdzinoši neliels skolēnu skaits: “Klavieru apmācībā jāiegulda milzu darbs – daudzi nobīstas.”
Direktore gan pauž cerību, ka maija izskaņā, kad mūzikas skolā sāksies iestājeksāmenu laiks, būs jūtama topošo skolēnu interese. “Ir vajadzīga pēctecība,” uzsver M. Ulberte. Lai vēstītu par skolā piedāvātajām iespējām, tiek veidots arī jauns buklets. “Bildes ir novecojušas, daļa pedagogu vairs nav mūsu skolā. Pamainīsim foto, nekādas citas lielas izmaiņas neveiksim.”