Ražo atslēgas Uzbekistānai un mēbeles Holandei

2019. gada 23. maijs 09:18

3363

Ražo atslēgas Uzbekistānai un mēbeles Holandei

Aprīļa beigās metālapstrādes ražošanas uzņēmumā “Kurzemes atslēga” Aizputes Tūrisma informācijas centrs interesentiem rīkoja ekskursiju. Uzņēmuma pārstāvis Guntars Stekjānis novērojis, ka pirmā ekskursija bijusi labi apmeklēta un vēl pēc tam uzradušies individuālie interesenti. “Cilvēkus tas interesē, jo vēlas zināt, vai un kā notiek ražošana,” prāto uzņēmuma pārstāvis.
Lielākā problēma “Kurzemes atslēgai” ir kvalificētu speciālistu piesaiste, bet uzņēmums var lepoties ar lielu vietējo darba meklētāju interesi un to, ka daļa darbinieku uzņēmumam ir uzticīgi vairākus desmitus gadu.

Pārtop, bet pastāv
“Rūpnīcu zina, te ir strādājuši simtiem cilvēku, viņi grib redzēt, kā tiek radīts tas, ar ko esam zināmi,” teic G. Stekjānis. Ekskursijas rīkošana bijusi eksperiments, kas, viņaprāt, izdevies labi. “Pēc tam uzradās vēl viena grupa, kas interesējās par iespēju apskatīt rūpnīcu. Zinu, ka Tūrisma informācijas centrs meklē industriālos objektus, ko cilvēkiem izrādīt. Interesi raisa fakts, ka ražošanas uzņēmumos nemaz tik viegli nevar tikt iekšā.” Turklāt Aizputē esošais uzņēmums ir vienīgā atslēgu ražotne Baltijā.
Ražošanas uzņēmuma sarkano ķieģeļu ēkai vēsture meklējama 19. gadsimta izskaņā un 20. gadsimta sākumā. Te bijusi Lindenberģa kartonāžas fabrika, kur ražotas un apdrukātas kartona kārbiņas farmaceitiskām un aptieku vajadzībām, zina stāstīt G. Stekjānis. Rūpnīca tolaik ieguvusi monopola tirgu, un ar ražojumiem bija jānodrošina visa Krievija.
No 60. gadiem, kad aktīvi sākās Hruščova laika dzīvokļu celtniecības programma, sākusies nepieciešamība pēc atslēgu ražotnes. No Rīgas uz Aizputi pārcelta neliela fabrika. 1960. gadā te izgatavotas pirmās atslēgas. Tad izveidota Aizputes atslēgu un būvapkalumu rūpnīca “Aizpute”. Tā tikuši likti pamati rūpnīcai, kāda tā ir vēl šodien. Pāris gadu vēlāk to pārdēvēja par metāla furnitūras rūpnīcu (MFR) “Kurzeme”. Uzņēmums akciju sabiedrības statusu un nosaukumu “Kurzemes atslēga” ieguvis 90. gadu vidū.

Problēma – kalpo ilgi
“Atslēga”, kā uzņēmumu sauc saīsināti, savu darbības profilu nav mainījusi – tas ir metālapstrādes nozares uzņēmums, kas ražo atslēgas, slēdzenes, rokturus un durvju mehānismus, eņģes, detaļas. Puse no saražotā ir Latvijas tirgum, otra puse aiziet galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Uzbekistānu, kas uzņēmumā lielus pasūtījumus veic pāris reizes gadā. Rūpnīcas apgrozījums ir līdz 150 tūkstošiem eiro mēnesī. G. Stekjānis uzsver, ka tā ir robeža, lai uzņēmums varētu veiksmīgi strādāt.
Kādreiz uzņēmumā un tā struktūrās strādājuši vairāk nekā 800 cilvēku, tagad – līdz 100, ieskaitot pārvaldi.
“Durvis un logus paši vairs sen neražojam, līdz ar to grūti iekļūt jaunos tirgos. Logus un durvis ražotāji taisa pārsvarā no plastmasas, un viņiem jau ir gatavas atslēgas klāt – ir pašiem savi taisītāji. Kamēr būs veco standartu durvis, ko remontēt, un tās pieprasīs, tikmēr mēs pastāvēsim. Lielveikalos ņem pārsvarā ejošākos eksemplārus, nodrošinot iespēju klientiem pašiem sastellēt savus atslēgu, slēdzeņu un korpusu komplektus,” norāda tirdzniecības aģente Brigita Ostele.
“Mūsu produkcijas lielākā problēma, ja to var tā nosaukt, ir tā, ka atslēgas un citi metāla ražojumi ilgi kalpo,” secina G. Stekjānis.
Rūpnīca, kā saka, vēl turoties uz padomju laiku standartu. “Tādēļ, piemēram, Uzbekistāna no mums ņem lielos pasūtījumus, jo viņiem vēl ir šādi standarti.” G. Stekjānis atminas, ka kādreiz uz Kalvenes staciju veda vagoniem saražotās produkcijas, lai pēc tam izplatītu preci pa visu Padomju Savienību. Ukrainas tirgus virzienā uzņēmums nelūkojas, jo valstī patlaban esot liels bardaks, Krievijas tirgu ietekmē muitas noteikumi.
Paralēli savam vizītkartes ražojumam – atslēgām – aizputnieki izgatavo metāla žogus, durvis, lej metālu un kaļ sastāvdaļas dārza mēbelēm. Patlaban rūpnīca gatavo lielu pasūtījumu Holandes tirgum – dārza mēbeles ar metāla statīvu un jasmīna koksnes sēžamo un atzveltni. Kokmateriāls tiek ievests no Ukrainas. “Jasmīns ir specifiska koksne, jo tas ir krūms, ne koks kā ozols vai osis. Grūti pateikt, neesam interesējušies, kāpēc holandieši pieprasa šādu materiālu,” norāda G. Stekjānis. “Taču šis bizness aizies, tikai jāmāk iekļauties cenā.” Kad pasūtījums būs gatavs, mēbeles sūtīs uz Holandi un Aizputes ražojumus varēs iegādāties bagātās valsts veikalos.

Strādā ilgus gadus
G. Stekjānis, kurš ir uzņēmuma personāla speciālists, dalās pieredzē, ka rūpnīcai ir grūti piesaistīt kvalificētus darbiniekus. “Lielāko daļu mums noceļ būvniecība un ceļu būve. Tiesa, tas ir sezonāls darbs, tur maksā vairāk, taču mums cilvēki ar atalgojumu un darbu jānodrošina visu gadu,” viņš salīdzina. To, ka pēc “Liepājas metalurga” bankrota uzņēmums būtu izjutis lielu strādāt gribētāju interesi, viņš nevar apstiprināt. “Liepājā ir daudz ārvalstu metālapstrādes uzņēmumu. Tāpat tepat apkārtnē uzrodas jauni uzņēmumi un bieži sanāk, ka paņem mūsu darbiniekus. Darbs būtu, bet meistaru nav. Manuprāt, nevienā izglītības iestādē vairs neapmāca šajā jomā.”
Aizputes uzņēmumā strādā pārsvarā vietējie un novada cilvēki. Pārstāvis atzīst: pārāk lielas algas šeit nav, taču darbinieki novērtē, ka darbavieta ir teju blakus viņu dzīvesvietai. Lielu interesi par darbu izrāda sievietes – tās stāvot rindā, lai dabūtu darbu ražošanas vai montāžas cehos.
Viktorija Doniņa “Kurzemes atslēgā” sākusi strādāt pirms 21 gada. Pirms tam strādājusi piena kombinātā. “Tur darbība izbeidzās, pārkvalificējos un atnācu uz šejieni. No sākuma biju atslēgu montāžniece, tagad šī man ir jauna sfēra,” saka sieviete, kura kopā ar kolēģi Astrīdu Laškovu strādā vienā no pēdējiem Holandes tirgum paredzēto dārza mēbeļu ražošanas etapiem. Viņas beicē un krāso koka dēlīšus. A. Laškova savulaik strādājusi uzņēmuma veikalā.
Savukārt Gunta Sudmale jūlijā atzīmēs 45 darba gadus – te strādā visu mūžu. “No 17 gadiem esmu “Kurzemes atslēgā”. Visa jaunība man pagājusi te. Labi, ka arī tagad ir, kur strādāt,” uzsver atslēgu korpusu montāžas darbiniece. Viņa stundā ar rokām saliek 100 slēdzeņu korpusu detaļas vienā kopumā un vēl saskrūvē. “Ar automātu daudzas šādas darbības, ko darbinieki ar rokām veic uzņēmumā, nepaveiksi,” norāda G. Stekjānis. “Lai uztaisītu vienu atslēgu, vajag daudz darba ieguldīt.”

+ 36

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ražo atslēgas Uzbekistānai un mēbeles Holandei

Kategorijas