Izglītība bez pārtraukuma – jau 110 gadus

2019. gada 30. maijs 07:00

207

Izglītība bez pārtraukuma – jau 110 gadus

Ata Kronvalda Durbes pamatskolā 1. jūnijā gaidāms zīmīgs notikums – salidojums. Tas tiek rīkots par godu skolas 40 gadu jubilejai. Tik ilgu laiku mācību iestāde atrodas ēkā Skolas ielā 5A. Taču, kā zina teikt skolas direktore Kristīne Bruzule, Durbē skolēnu izglītošana bez pārtraukuma tiek īstenota jau no 1909. gada. Pirmie minējumi par izglītošanos Durbē gan ir vēl senāki. Salidojuma laikā iestāde vēloties parādīt, kāda bija un kāda ir izglītošanās Durbē, jo skaidrs esot viens – attīstība notiek.

Ieskats vēsturē un tagadnē
Salidojuma laikā par skolas vēsturi Durbē aicināts pastāstīt Durbes muzeja vadītājs Reinis Bahs, teic direktore. “Lūdzu viņu pastāstīt tieši par šo nepārtraukto līniju, kā attīstās skola no pašiem pirmsākumiem 1909. gadā līdz mūsdienām.”
Laika gaitā skolai vairākkārt mainīts statuss – Durbē bijusi gan astoņgadīgā, gan deviņgadīgā skola, vidusskola ar Ata Kronvalda vārdu, pēcāk bez tā – peripetiju bijis patiesi daudz. Tieši tādēļ uz salidojumu aicināti visi pedagogi, darbinieki un absolventi – gan tie, kuri savulaik beiguši astoņgadīgo skolu, gan tie, kuri beiguši vidusskolu. “Pilnīgi visus, kuri jūtas piederīgi Durbes skolai, lai ar kādu nosaukumu tā būtu bijusi,” precizē iestādes vadītāja. Salidojuma laikā paredzēta skolas audzēkņu pulcēšanās klasēs, klašu un citu skolas telpu apskate. Tāpat ar jaunajiem īpašniekiem saskaņota viesošanās vecajā skolas ēkā Skolas ielā 14, kur šobrīd atrodas pasts.
Pulksten 18 salidojums tiks atklāts ar svētku koncertu, kurā, pēc skolas direktores teiktā, “uzstāsies vietējās zvaigznes”. K. Bruzule uzsver, ka katrs bērns ir pelnījis uzstāties lielākas publikas priekšā, tādēļ šī būs lieliska iespēja. Pēc koncerta gaidāma balle, kurā muzicēs grupa “Tumsas uguns” no Rīgas.

Paliks vienīgā novadā
Noslēgumam tuvojošos mācību gadu direktore vērtē kā veiksmīgu. Skolas gaitas uzsākuši un maija izskaņā arī noslēgs 136 skolēni. “Skolēni ir aizgājuši, atnākuši – maiņas process noticis.” K. Bruzule skaidro, ka visbiežāk šāds process notiek dzīvesvietas maiņas dēļ – daļa ģimeņu dodas no Durbes prom, citi savukārt šeit pārceļas uz dzīvi. Pēdējos gados skolēnu skaits Durbes pamatskolā esot gana stabils – aptuveni 140. Šajā mācību gadā 15 no tiem skolu absolvēs.
Raugoties uz jauno mācību gadu, jau zināms, ka absolventu skaits būs krietni mazāks. Nākamgad 9. klasē mācīsies vien astoņi bērni. Direktore zina teikt, ka līdzīga situācija ir arī citās tuvējās skolās. Līdz ar to nākas secināt, ka šajā vecumposmā kopumā ir mazāk bērnu. Pozitīva tendence gan vērojama skolas gaitas uzsākušo vidū. Maija otrajā pusē uz pirmo klasi pieteikušies 18 skolēni. Šo skaitu vadītāja vērtē kā pietiekamu, jo pirmklasnieku skaits ir pat nedaudz lielāks kā iepriekšējos trīs mācību gadus. “Tas ir labs skaits, lai ar tādu skolotājs klasē varētu strādāt,” vērtē K. Bruzule.
Zināms, ka nākamajā mācību gadā gaidāmas būtiskas pārmaiņas Durbes novada izglītības jomā. Proti, Ata Kronvalda Durbes pamatskola novadā paliks vienīgā. Šis mācību gads ir pēdējais skolēniem un pedagogiem Andreja Spāģa Dunalkas pamatskolā. K. Bruzule priekšlaikus nevēlas nosaukt to skolēnu skaitu, kuri no Dunalkas pārnāks mācīties uz Durbi, taču zināms, ka tādi būs. “Ja kāds atnāks, mēs priecāsimies.” Durbes skolas direktore pieļauj, ka daļa mācības turpinās Liepājā un Grobiņā, it īpaši tad, ja tur uz darbu dodas vecāki. “Ja vecāki strādā Liepājā, mākslīgi vest bērnu uz Durbi šķiet neizdevīgi.”

Svarīgi – būt un darīt kopā
Direktore uzteic vietējo pašvaldību, kura daudz iegulda skolas attīstībā. Īpašs prieks ir par sakārtoto laukumu un celiņu iestādes dienvidu pusē. “Mēs tagad varam pārvietoties pa ļoti jauku, sakārtotu taku. 27. maijā jānodod arī ēkas ziemeļu puse, kurā notiek taciņas un bērnu pirmsskolas izglītības iestādes “Ābolītis” mazuļu laukuma sakārtošana,” situāciju skaidro K. Bruzule. Viņa priecājas, ka salidojuma laikā absolventi, kā arī bijušie un esošie darbinieki uz skolu varēs nākt pa skaisti izveidotu un sakoptu laukumu. Citi lieli remontdarbi šovasar skolas teritorijā un ēkā neesot gaidāmi. Plānots uzlabot vien to telpu vizuālo stāvokli, kurās redzams – tās savu laiku jau nokalpojušas. Viena no tām varētu būt sporta zāle. “Doma ir veikt uzlabojumus, lai pašiem skolēniem un pieaugušajiem vakarā sportot būtu patīkamāk.” Liela daļa skolēnu no piedāvātā interešu izglītības klāsta izvēlas tieši sporta spēles, tādēļ svarīgi, lai viņiem tiktu nodrošinātas telpas, kurās patīkami atrasties.
Bērni labprāt izmantojot skolas piedāvātās interešu izglītības iespējas un tādu esot patiesi daudz. Durbes skolā tiek piedāvāts dziedāt korī, mācīties individuālajā mūzikas izglītības programmā, apgūstot kādu no mūzikas instrumentiem. Tāpat ir iespēja apgūt robotiku, darboties mazpulcēnu kustībā, kura ir skolotājas Līgas Rozenšteinas aizgādībā. Liepājas rajona Sporta skola nodrošina Durbē galda tenisa nodarbības. Jau otro mācību gadu tiek piedāvāta iespēja iestāties jaunsargos. Par to interesi izrādījis neliels durbenieku skaits, taču direktore pauž cerību, ka interesi izrādīs arī citi. “Prieks par katru skolēnu, kurš iesaistās ārpusstundu aktivitātēs. Tām pat nav obligāti jābūt saistītām ar skolu,” uzsver K. Bruzule. Viņa zina teikt, ka daļa skolēnu, kuri neapmeklē nevienu no interešu izglītības pulciņiem skolā, dodas uz nodarbībām pie treneriem un spēlē komandās, piemēram, futbolā vai basketbolā. “Par skolēnu interesi ārpusstundu nodarbībām var tikai priecāties – aptuveni 90% skolēnu tās apmeklē. Viņiem galvenais – lai būtu kopā.” Piemēram, 5. klases skolēni šajā gadā piedalās arī “ZZ čempionātā”. “Tas ir gan prieks, gan arī rūpes.” To direktore saka tādēļ, ka durbeniekiem došanās uz čempionāta norisi Rīgā, dalība tajā un mājupceļš aizņem teju visu dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram.

Kas vieniem der, citiem ne
Tā par kompetenču izglītības ieviešanu skolās spriež K. Bruzule. Viņa ir pārliecināta, ka pēc viena principa veidots mācību plānojums nederēs visām 1., 3. vai 9. klasēm. Direktoresprāt, daudz darba kompetenču izglītības ieviešana prasīs no pedagogiem, kuriem būs jāvēro situācija klasē, jāsaprot, kas ir pareizākais virziens, kuru izvēlēties, kā arī jāseko līdzi visam jaunajam. K. Bruzule teic, ka pamatlietas līdz ar jauno izglītības standartu nemainīsies, tomēr pieņem faktu, ka kaut kam izglītības sistēmā un izglītošanas veidā ir jāmainās. Tomēr direktore cer, ka šajā procesā tiks padomāts par pedagogiem, lai viņu ikdiena nebūtu vēl noslogotāka kā līdz šim. “Man bažas rada tas, ka skolotājiem nepietiks laika uz esošo stundu un pārējo apmaksāto stundu fona. Ja būs pāreja uz 40 stundu nedēļu, tad būtu nepieciešams, ka skolotājs klasē strādā 20 stundas un arī pārējais darbs ir 20 stundas, kas ir gan gatavošanās, gan konsultācijas. Tad tas būtu optimāli. Nevar uzlikt skolotājam strādāt 30 kontaktstundas un tad lūgt, lai viņš katrai stundai vēl vienu stundu gatavojas. Tas vienkārši ir necilvēcīgi.”
Durbes skolas direktore uzteic pedagogus, kuri jau tagad daudz laika un darba iegulda mācību darbā un skolēnu izglītošanā, arī ārpusstundu darbā. Skolā liela uzmanība tiek pievērsta vides kustībai. Durbenieki vāc makulatūru, nodod nolietotās elektropreces, 3. maijā par godu Valsts neatkarības atjaunošanas svētkiem iestādījuši kokus skolas dārzā. Tāpat ir pedagogi, kuri darbojas kā skolotāju palīgi un asistē tiem bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, kā arī tiem, kuriem ilgstoši nācies kavēt skolu. “Bērns ir ieguvējs. Viņam veltīts individuāls laiks, uzmanība,” skaidro K. Bruzule un uzsver: “Tieši skolotāji un vecāki ir tie, kuri bērnam var rādīt piemēru. Skolēniem svarīgi saprast, ka visu laiku ir uz kaut ko jātiecas, lai sasniegtu arvien jaunas virsotnes.” To Durbes skolēniem direktore arī novēl: “Neapstāties, nepagurt, nepazust, mainīties līdzi tā, lai var palikt un dzīvot šeit, Durbē!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izglītība bez pārtraukuma – jau 110 gadus

Kategorijas