Dievnams atdzimst, uzturot vērtības dzīvas

2019. gada 30. maijs 07:00

Īpašs un rets notikums tika piedzīvots maija beigās Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles vadības un fonda rīkotajā preses rītā – no katedrāles torņa krusta bumbas tika izņemta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Šis notikums bija kulminācija baznīcas un būvnieku pārstāvju svarīgākajai informācijai, ka katedrāles, kas patlaban ieskauta stalažās un drošības tīklos, atjaunošana ne uz brīdi nav apstājusies un būvdarbi noteikti tiks pabeigti laikā – nākamā gada pavasarī. Kamēr norit dievnama atjaunošanas darbi, iecienītais objekts tūristu apskatei ir slēgts, taču ir atvērts dievkalpojumu dienās.

Vēstures lieciniece un simbols
No baznīcas torņa paveras skaists skats uz Liepāju un no augšas var redzēt, kā pilsēta ir mainījusies un kā turpina attīstīties, pēc ekskursijas pa dievnamu, kas patlaban ir aktīvs būvlaukums, atzīst gan baznīcas mācītājs Pēteris Kalks, gan Liepājas domes un būvniecības uzņēmēju pārstāvji. “Kad esam sajūsmināti par pilsētu, nedrīkst aizmirst cilvēku,” piebilst mācītājs, salīdzinādams pilsētas apskati no augšas ar Dieva skatījumu uz vietām un cilvēkiem: “Dievs no augšas skatās, un Viņa skats ir fokusēts uz cilvēkiem. Jebkurš dievnams uztur vērtības dzīvas.”
P. Kalks norāda, ka viņu kā katedrāles misija ir apliecināt, cik cilvēkiem ir svarīgas garīgās dzīves vērtības. Vienlaikus viņš palepojas, ka šī baznīca jau ilgus gadus, pat gadsimtus, ir Liepājas simbols ar arhitektūras diženumu un mehāniskajām ērģelēm – lielākajām nepārbūvētajām pasaulē. “Liepāju skāruši kari, kas likuši grūt daudzām mājām, bet katedrāle vienmēr izdzīvojusi. Grūti pat iedomāties, kā būtu, ja baznīcas te nebūtu,” teic mācītājs.
Savā uzrunā P. Kalks slavēja baznīcas draudzes priekšnieci Anitu Brantevicu, kurai ir liels nopelns dievnama atjaunošanas darbu uzsākšanā. Ticības vārdā vairāk nekā desmit gadu garumā paveikts daudz, tādēļ P. Kalks ir pateicīgs ikvienam, kurš iesaistījies, ziedojot baznīcas fondam un atbalstot tā darbību, lai darbi ritētu uz priekšu. “Ziedojam ne tikai katedrālei, kas ir pilsētas simbols, bet arī sev,” norāda draudzes gans.

Darbus ietekmē laikapstākļi
Atjaunošanas darbu projekta vadītājs Pēteris Bikše pastāsta, ka baznīcā notiekošie būvdarbi ir domu rosinošs brīdis par kultūras mantojumu, ko Liepāja glabā. Būvuzraugs Mārtiņš Metāls piebilst, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un atjaunošanā svarīgākais ir profesionāla darbu izpilde – nepieciešams pirms tam veikt pētniecību, lai saprastu, kā labāk darbu paveikt. Tam piekrīt arī autoruzraudzības pārstāve Sabīne Erte. “Ir jāizstrādā metodika – no kā sākt un kā to vislabāk atjaunot. Bieži daudz kas atklājies sliktākā stāvoklī, nekā izskatās,” viņa secina.
Darbus veic Liepājas būvniecības uzņēmums “UPTK”. Tā vadītājs Zigurds Kirhners norāda, ka šis pavasaris bijis ne visai labvēlīgs laikapstākļu ziņā, lai varētu laikā uzsākt remontdarbus baznīcas tornī. “Apmetumam varējām ķerties klāt tikai maijā, jo gaisa temperatūra un mitrums lejā un tornī atšķiras. Lejā ir viena temperatūra un mitruma līmenis, augšā – pavisam kas cits. Par to liecina, piemēram, vizuālie skati, ko bieži var ieraudzīt – tornis ir tādā miglā, ka to saskatīt pat nevar. Tas ietekmē darbus,” skaidro uzņēmējs, vienlaikus apsolot, ka darbi nākamgad tiks pabeigti. “Jāņem vērā arī apstāklis par vēja radītajām slodzēm – tornis ir diezgan augsts,” papildina M. Metāls.
Restaurācijas projekta vadītājs Mārtiņš Lilienfelds pastāsta, ka, piemēram, baznīcas logu restaurācija notikusi ar lielu bijību. Īpaši tur, kur logi atrodas blakus ērģelēm. Atjaunoti gan metāla, gan koka logi, kā arī slēģi torņa logiem. “Veicot restaurācijas darbus, jāizpēta, kas un kā ir bijis. Tāpat var atrast dažādos laikos veikto būvdarbu un remontu veicēju kļūdas,” secina M. Lilienfelds.

Tūristiem nav pieejama
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis atminas, ka, būdams jaunietis, redzējis skatu, kā virvēs iekārušies cilvēki veikuši baznīcas remontdarbus. “Liepāja nav iedomājama bez šīs katedrāles, kas ir vēlīnā baroka, rokoko stilā ar klasicisma arhitektūras izpildījuma iezīmēm. “Ja ir darītāji, palīgi rodas,” uzsver mērs. Īpaši viņš pauž sajūsmu par iespēju no baznīcas torņa ne tikai pavērties uz pilsētu, bet arī nodziedāt Latvijas himnu.
Pilsētas galva arī skaidro, ka finansējumu kultūrvēsturisko ēku atjaunošanas un restaurācijas projektiem gūs no uzņēmuma “Liepājas enerģija” dividendēm. Savukārt priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš piebalso, ka pilsētas interesēs ir iesaistīties un atbalstīt dievnama atjaunošanu, jo tas ir ne tikai liepājnieku, bet arī tūristu iecienīts apskates objekts.
Lai iegūtu līdzekļus darbu veikšanai, katedrāles atjaunošanas fonds piedalās visos iespējamos projektu konkursos, kur gūst finansiālu atbalstu, atsaucas arī sponsori, pastāsta fonda vadītāja Ilze Vitāle. Viņa laikrakstu informēja, ka remontdarbu laikā tūristi baznīcā iekļūt un tornī uzkāpt nevar, taču dievkalpojumu dienās – ceturtdienās un svētdienās – baznīcā apmeklētāji var iekļūt pa ieeju no Baznīcas ielas puses.

Gatavos jaunu vēstījumu
Lielākā interese gan stāstītāju, gan mediju pārstāvju vidū bija par laika kapsulas, kas tika izņemta no baznīcas torņa krusta bumbas, vēstījuma saturu. Klātesošie atzina, ka salīdzinoši bieži nākas būt klāt kapsulas satura ievietošanā un cilindriskās formas metāla kastes ievietošanā jaunas ēkas pamatos un citās būvobjektu konstrukcijās, bet vēstījuma atvēršanā viņi piedalās pirmo reizi.
Metāla kapsula, uz kuras gala iegravēta latviskā spēka zīme, ievietota 1985. gadā, kad veikti iepriekšējie jeb līdz šim laikam pēdējie jumta un torņa remontdarbi. Tos pirms vairāk nekā 30 gadiem veikuši Verners Leja un Zigurds Blūms.
Metāla cilindrs bija tā aizdarīts, lai ievietotajām lietām nepiekļūtu mitrums. Iekšā bija elektroniskais pulkstenis, kas piederējis vienam no darbu veicējiem 1985. gadā – V. Lejam. Laikraksta “Padomju Jaunatne” 1985. gada septembra numurā ietītas vairākas monētas, kas kaltas dažādos laikos un gadsimtos, kā arī nozīmītes. M. Lilienfelds norāda, ka laika kapsulās bieži vien ievieto daļu priekšmetu no iepriekš atstātajiem vēstījumiem nākamajām paaudzēm – tas izskaidro arī šīs kapsulas saturu. Nelielā kastītē bija ievietotas dievmaizītes jeb hostijas, ko izmanto svētajā vakarēdienā.
Kapsulā atradās arī tīstoklis, kas netika atvērts. P. Kalks min, ka iekšā varētu būt dokumenti un ar baznīcas lietām saistīti papīri, tāpēc sainīša atvēršana visticamāk tiks uzticēta profesionāļiem.
Saskaņā ar tradīciju, tuvākajā laikā tiks sagatavots jauns vēstījums nākamajām paaudzēm. Par to, kāda izskatīsies kapsula, kas tajā tiks ievietots un kad tas notiks, baznīcas pārstāvji atkal rīkos informatīvo preses rītu.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dievnams atdzimst, uzturot vērtības dzīvas

Kategorijas