Arī Liepājā piedāvā iespēju ieslēgt istabā un stundas laikā ir jātiek laukā

2019. gada 1. jūnijs 09:23

1939

Arī Liepājā piedāvā iespēju ieslēgt istabā un stundas laikā ir jātiek laukā

Jau kādu laiku arī Latvijā popularitāti iemantojušas visā pasaulē labi zināmās “Quest Room” jeb slēgtās istabas. Tajās ikvienam ir iespēja pārbaudīt savu intelektu, risinot dažādus uzdevumus un stundas laikā mēģinot izkļūt no aizslēgtas telpas. Iesākumā šāda izklaides iespēja Latvijā bija pieejama tikai Rīgā, nu pieprasījums pāraudzis galvaspilsētas robežas un šāds piedāvājums pieejams arī Liepājā.

Sajust maģijas klātbūtni
Divus gadus Liepājā darbojas slēgtā istaba “Kambaris”. Tās izveidotājs liepājnieks Edgars Šmiukšis, pastāsta, ka pirmoreiz šāda koncepta izklaides iespēju 2015. gadā piedāvājis Karostas cietuma telpās. Tur interesentiem bijušas pieejamas divu veidu slēgtās istabas, taču pēc kāda laika sadarbība ar Karostas cietumu izbeigta un telpas idejas attīstībai rastas Liepājas pašā sirdī – Lielajā ielā. Ikdienā E. Šmiukšis “Kambarī” darbojas viens, taču vasaras periodā, kad jūtama gan vietējo, gan tūristu lielāka aktivitāte, jādomā par palīgiem. Šābrīža klusajā periodā – rudenī un ziemā – “Kambaris” interesentiem atvērts vien noteiktās dienās.
E. Šmiukšis atklāj, ka ideja par slēgtās istabas izveidi radusies jau 2014. gadā, pēc tam kad interneta vietnē “Facebook” pamanījis informāciju par šāda piedāvājuma esamību Rīgā. Tā kā pats ikdienā nodarbojas ar programmēšanu, radusies arī doma, kā savas prasmes likt lietā šajā jomā. “Es pats programmēju elektronisko daļu šīm istabām. Mums ir daudzi uzdevumi, kas ir ne tikai analogi. Vēloties padarīt istabu vēl interesantāku, padomājām par efektiem, lai ir tāda sajūta, ka kaut kas maģisks notiek.” Tā nu liepājnieks nolēmis, ka būtu interesanti pamēģināt izveidot elektronisko spēles daļu un radīt šādu piedāvājumu arī vēju pilsētā.

Pieprasījuma netrūkst
“Princips ir vienkāršs – tevi ieslēdz istabā un stundas laikā ir jātiek laukā,” smejot teic liepājnieks un atklāj, ka izkļūšana prasa zināmu piepūli – te jāpārbauda savas intelektuālās un prāta spējas, mēģinot tikt galā ar dažādu uzdevumu izpildi un meklējot pavedienus. Laiks, kas katrai cilvēku grupai atvēlēts uzdevumu veikšanai, ir viena stunda. “Stundas laikā pašu spēkiem, zinot spēles stāstu un noteikumus, jāmēģina izkļūt ārā, atverot durvis.”
E. Šmiukšis neslēpj: lai gan slēgtā istaba paredzēta prāta, ne fiziskam treniņam, gadoties pa kādam apmeklētājam, kurš ārā mēģina tikt ar spēka palīdzību. Liepājnieks smej: tā kā šī ir jau trešā paša veidotā istaba, ir skaidrs, no kāda un cik izturīga materiāla jāiekārto slēgtā telpa.
Ja stundas laikā pašu spēkiem ārā tikt neizdodas, uztraukumam neesot pamata – slēgtajā istabā vēl neviens nav palicis. “Mēs kādu foršu stāstu izdomājam par to, kas notiks pēc stundas. Bet parasti vairākums tiek ārā. Ir kādi divdesmit procenti, kuriem varbūt tas neizdodas, bet tikai tāpēc, ka pietrūcis nedaudz laika.”
E. Šmiukšis pārliecinājies, ka slēgtās istabas piedāvājums ir gana pieprasīts. Cilvēki novērtē, ka šis piedāvājums ir interesants atpūtas veids ārpus steidzīgās ikdienas. Šeit arī nav iemesla bailēm un panikai, jo “Kambara” telpas veidotas gaišas un krāsainas, tās neliek justies klaustrofobiski vai biedējoši.
To, ka slēgtās istabas kļuvušas populāras, pierāda arī fakts, ka nu Liepājā ir jau trīs šāda veida vietas – “Kambaris”, slēgtās istabas Karostas cietumā un “Quest House” F. Brīvzemnieka ielā. E. Šmiukšis gan savstarpēju konkurenci neizjūtot. “Šis piedāvājums nav maizes klaips – tu neiesi un veikalā neizvēlēsies lētāko. Šis drīzāk ir kā kino – tu uz filmu aiziesi vienreiz. Pēc tam atkal uz nākamo. Šīs lietas īsti nekonkurē savā starpā.” Liela konkurence, pēc liepājnieka domām, būtu iespējama kādā lielā, tūristiem pārpildītā pilsētā, kur jācīnās par apmeklētāju pievilināšanu. “Kambara” izveidotājs atzīst, ka pats tūristiem labprāt iesaka arī abu pārējo slēgto istabu piedāvājumu. Jo skaidrs ir viens – ja slēgtajā istabā vienreiz pabūts, tad otrreiz te atgriezīsies vien retais, jo spēle jau būs zināma.
Novēro priekšnieks
“Kambara” izveidotājs pastāsta, ka slēgtās istabas ir arī lieliska iespēja pārbaudīt sevi, savus draugus un pat kolektīvu. Telpā uzstādītas novērošanas kameras, kas ļauj sekot līdzi dalībnieku veiksmēm un neveiksmēm atrisinājuma meklēšanā. Tā kā slēgtās istabas apmeklējums iespējams divu līdz sešu cilvēku lielās grupās, ir labi redzams, kurš ir komandas spēlētājs, bet kurš – vienpatis, kuram labpatīk atrisinājuma meklēšana vienatnē. “Kambarī” reiz viesojies kāds neliels kolektīvs, bet tā sadarbību un panākumus uzdevumu izpildē no malas vērojis priekšnieks. Tā esot lieliska iespēja redzēt, kurš uzņemas iniciatīvu, kurš ir līderis, bet kurš nemaz nemāk vai negrib ar komandas biedriem sadarboties.
No malas slēgtajās istabās notiekošo vienmēr vēro administrators. Tālab par drošību, atrodoties ieslēgtam, nav jāuztraucas. Domājams, ka gadījums Polijā, kad vietējā slēgtajā istabā izcēlās ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja piecas pusaugu meitenes, ir traģiska un neveiksmīga apstākļu sakritība, jo par drošību tiek gādāts. Vismaz “Kambarī” un Latvijā pieejamajās slēgtajās istabās noteikti, ir pārliecināts E. Šmiukšis. Viņš atklāj, ka “Kambarī” visu spēles laiku uz vietas ir kāds, kurš novēro telpā notiekošo un nepieciešamības gadījumā var palīdzēt izkļūt no tās ārā. Liepājniekam šķiet, ka tādai praksei būtu jābūt katrā slēgtajā istabā, jo skaidrs, ka spēles laikā var gadīties visādi – kādam var sākties panika, pasliktināties veselības stāvoklis un rasties citi apstākļi, kuru dēļ spēles turpināšana nav iespējama.

Kā papildu bonuss
Karostas cietuma administratore Kitija Šmite pastāsta, ka tur slēgtās istabas piedāvājums ir pieejams jau četrus gadus. Karostā ir iespēja izvēlēties no divām tematiskajām istabām – “Džordžs Orvels. 1984” un “Īslaicīgās aizturēšanas izolators”. K. Šmite pastāsta, ka ziemas periodā jūtams pieklusums, taču vasarā pieprasījums pēc šīs izklaides iespējas tomēr jūtams. Tad šo izklaides iespēju nedēļas laikā izmanto aptuveni 20–30 cilvēku. K. Šmite gan uzsver, ka šis nav primārais piedāvājums Karostas cietumā. Joprojām lielākā daļa apmeklētāju izvēlas doties ekskursijā pa cietuma telpām, izbaudīt izrādi “Aiz restēm”, kā arī drosmīgākie – pavadīt nakti kādā no cietuma kamerām. “Tas mums vairāk ir kā papildu piedāvājums,” par slēgtajām istabām saka K. Šmite. Tieši tādēļ arī apmeklētājiem, kuri vēlas šo piedāvājumu baudīt, ir iepriekš jāpiesakās, jo, ierodoties nebrīdinot un vēloties apmeklēt slēgto istabu, tas var nebūt iespējams.
Karostas cietuma administratore atklāj, ka par telpām un dalībnieku instruēšanu, dodoties slēgtajās istabās, atbildīgi ir divi darbinieki, kuri pilnībā pārzina slēgtās istabas principus. K. Šmite apstiprina, ka arī Karostas cietuma slēgtajās istabās ir izvietotas novērošanas kameras un visu spēles laiku notiekošo telpās vēro spēles administrators. Tas ir ļoti svarīgi, lai vajadzības gadījumā varētu nākt talkā izklaides dalībniekiem un pirms spēles beigām viņus no slēgtās telpas izlaist.

Daudz iespēju izvēlēties
Trešā slēgtā istaba Liepājā – “Quest House” – apmeklētājiem pirmoreiz durvis vērusi 2015. gada rudenī. Tās dibinātājs, īpašnieks un darbinieks vienā personā Antons Šņipovs laikrakstam atklāj, ka interese par šādu piedāvājumu patiesi ir, bet, lai šo ideju attīstītu un darbību virzītu tālāk, nepieciešami lieli ieguldījumi. “Gribētos kaut ko īpašu, bet sākumā jāizstrādā sižets un tehniski viss jāizplāno. Ir jāiegulda liela nauda, lai to attīstītu.”
Šobrīd interesentiem “Quest House” telpās pieejama viena slēgtā istaba, kuras izveidotājs un iekārtotājs ir pats A. Šņipovs. Viņš atzīst, ka darbs pie šādas istabas izveides viņam ir hobijs, kurā realizēt radošas idejas. A. Šņipovs pievienojas E. Šmiukša teiktajam, ka tie, kuri vienreiz slēgtajā istabā viesojušies, otrreiz visticamāk to neapmeklēs, jo spēles noteikumi un gaita jau zināma. “Mūsu konkurenti nav vis konkurenti, bet drīzāk partneri. Piemēram, mūsu apmeklētājiem iesaku arī citu istabu piedāvājumu gan Liepājā, gan Rīgā,” līdzīgu nostāju kolēģiem pauž A. Šņipovs.
“Quest House” īpašnieks esot pārsteigts par to, cik strauji audzis pieprasījums un līdz ar to arī piedāvājums slēgto istabu lauciņā. Kad 2015. gadā savu darbību uzsāka arī “Quest House”, šādu izklaides iespēju piedāvāja vien dažās vietās Latvijā, nu jau ir vairāki desmiti slēgto istabu, lielākā daļa no tām, protams, galvaspilsētā. “Priekš Latvijas piedāvājums ir ļoti liels,” ir pārliecināts A. Šņipovs. Viņš spriež, ka šāda tendence ir gana interesanta, ņemot vērā, ka piedāvājums ir saistošs vien nelielai daļai iedzīvotāju, proti, aptuveni 15–20%. Jo skaidrs, ka slēgtās istabas ir specifisks atpūtas veids, kas nav domāts visiem. Par to, ka šādas izklaides kļūst arvien populārākas visā pasaulē, A. Šņipovs ir pārliecinājies, kad devies komandējumos uz Krieviju un dažādām Eiropas valstīm. Tur slēgtās istabas darbojas visu diennakti un gandrīz vienmēr ir ļaužu pilnas.

Traģēdija Polijā – brīdinājums
A. Šņipovs atklāj, ka jau slēgtās istabas izveides sākumā īpaši domāts par drošību un dažādu normatīvu ievērošanu, kā arī saskaņošanu, jo “risks pastāv vienmēr”. “Quest House” īpašnieks teic, ka, atrodoties slēgtā telpā, nekad nevar izslēgt gadījumus, kad kādam var sākties panikas lēkme vai klaustrofobija, tādēļ jānodrošina ātra iespēja no telpas izkļūt. Līdzīgi kā pārējās slēgtajās istabās, arī šeit notiekošais telpā tiek novērots, lai nepieciešamības gadījumā ātri reaģētu.
Kaut gan slēgto istabu piedāvājums izstrādāts, lai saturīgi un aizraujoši pavadītu laiku lielākās un mazākās kompānijās, skaidrs, ka zināmu šaubu ēnu pār šo piedāvājumu meta mēneša sākumā medijos plaši izskanējusī ziņa par Polijā notikušo traģēdiju. Pēc šā notikuma vairākas Eiropas valstis, to skaitā Latvija, paziņoja, ka veiks stingrāku kontroli un uzraudzību šajās izklaides vietās, lai novērtētu iespējamos riskos.
To, ka tas tiešām tiek darīts, “Kursas Laiks” uzzināja no A. Šņipova. Pie viņa pirmdien jau viesojušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, kuri apliecinājuši, ka ar drošību viss ir kārtībā. To, ka uzsāktas pārbaudes Liepājas slēgtajās istabās, laikrakstam apstiprina arī VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vendija Pikše. Par vispārīgajiem pārbaudes rezultātiem Liepājā VUGD pārstāvji ziņos janvāra izskaņā.

Raksts no "Kursas Laika" arhīva

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Arī Liepājā piedāvā iespēju ieslēgt istabā un stundas laikā ir jātiek laukā

Kategorijas