“Ārsts nav nekas bez savas komandas”

2019. gada 6. jūnijs 07:00

820

Ģimenes ārste Dzidra Trumpika ikdienu vada starp praksēm Rucavā un Liepājā. Viņas darbs ir ne tikai pacientu, bet arī kolēģu novērtēts. Šogad Dz. Trumpika saņēmusi žurnāla “Veselība” akcijas “Meklējam labu ģimenes ārstu” balvu kategorijā “Profesionālis”. Jāsaka gan, ka pie šāda apbalvojuma daktere tiek ne pirmoreiz. Nominantus akcijai izvirza ārsti paši – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Akcijas mērķis ir apzināt un godināt tos ģimenes ārstus, kuru profesionālo darbu, izcilo un pašaizliedzīgo attieksmi augstu novērtē kā pacienti, tā kolēģi. Dz. Trumpika gan atzīst, ka vislielākos uzslavas vārdus šā nopelna kaldināšanā pelnījušas viņas palīdzes – medmāsas un reģistratores gan Rucavā, gan Liepājā.

Skaitļi neizsaka visu
“Tas ir komandas darbs. Man ir ārkārtīgi laba komanda, kurā ir divas medmāsas un divas reģistratores. Viņas strādā ārkārtīgi apzinīgi. Kopā strādājam jau no pašas pirmās dienas,” savu atbalsta komandu slavē ārste. Tās sastāvā ir medmāsa Ieva Seleņa un reģistratore Arta Rudenko Liepājā, kā arī medmāsa Agra Putre un reģistratore Dace Solovjova Rucavā.
Dz. Trumpika stāsta, ka balvas saņēmēji vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, kurus izsaka lielākoties skaitliski. Piemēram, tiek skatīti trīs mēnešu laikā no jauna pierakstītie pacienti, tas, vai un cik regulāri tiek veikta pacientu profilaktiskā apskate, nosūtījumi uz izmeklējumiem u.c. Dz. Trumpika uzsver, ka vērtēšanai noteikto kritēriju izpildē visvairāk palīdz tieši medmāsas.
Taču, kā atzīst pati laureāte, darbs ģimenes ārstu praksēs nav vērtējams skaitļos vien. “Tas ļoti lielā mērā saistīts ar ārsta komandas spēju sastrādāties ar jebkuru pacientu, emocionālās un atgriezeniskās saites veidošanu ar ikvienu, kurš ienāk pa ārsta kabineta durvīm. Patieso ārsta darbu skaitliskā vērtībā nevar novērtēt. To emocionālo un morālo darbu, ko iegulda katrs no mums, nevar skaitļos izteikt. Un es šajā ziņā ne ar ko neesmu nopelnījusi vairāk. Mani kolēģi visi strādā pēc vislabākās sirdsapziņas un dara visu to pašu, kas ārstam jādara.”

Pacientus savā starpā nedala
Dz. Trumpika Rucavā ir ienācēja. Šeit savulaik ieprecējusies un savu darba dzīvi veidojusi kopš 1985. gada. Rucavā medicīnas speciāliste darba gaitas uzsākusi kā pediatre uz pusslodzi, otru pusslodzes darbu veicot Rucavas slimnīcā kā terapeite. Pēc tam kad Rucavas slimnīca likvidēta, kopā ar kolēģi Viju Stepanovu nolēmušas strādāt ambulatori. Abas vienlaikus beigušas ģimenes ārstu apmācību un no 1995. gada Rucavā strādā šajā arodā. Dz. Trumpika teic, ka ar kolēģi viņai ir ļoti paveicies: “Visus šos gadus esam ļoti labi sadzīvojušas. Un – kas ir svarīgi – vienas prombūtnes laikā necieš otras pacienti. Viņas pacients atnāk pie manis, un es viņu pieņemu bez jebkādām problēmām. Tāpat daktere pieņem manus pacientus, ja es šeit neesmu, bet viņa ir uz vietas. Mēs maz dalām, kurš pie kura ir pierakstījies.”
Praksēs Rucavā un Liepājā dakterei Trumpikai kopumā ir aptuveni 1900 pacientu. Viņa vērtē, ka skaits ir pietiekams, tieši tādēļ šobrīd jaunus pacientus pie sevis neuzņem: “Es saprotu, ka strādāt ar ļoti daudziem ir grūti, tad kaut ko palaiž garām. Ja gribi strādāt pilnvērtīgi, nevajadzētu būt vairāk par 1500 pierakstītiem pacientiem. Šis skaits ir normāls – tad vari kārtīgi izrunāties ar katru, izdomāt, kā vari viņam palīdzēt.” Dz. Trumpikai šķiet svarīgi novērtēt, kurā brīdī pacientu skaits jau ir tik liels, ka ārsts nevar pilnvērtīgi nodoties viena pacienta apskatei, jo jāuztraucas, ka rindā nepacietīgi gaida vēl citi. “Jāspēj atrast balansu, kad jūtams – viss noris veiksmīgi.”

Ne sliktāk kā lielās klīnikās
Dz. Trumpika atzīst: liela viņas darba privilēģija ir tā, ka gan prakse Rucavā, gan Liepājā darbojas neatkarīgi. Proti, tās nav atvērtas kādā lielā medicīnas iestādē vai centrā, kur apkārt ir daudz citu nozaru speciālistu. Tas ļauj nodrošināt, ka pacients visupirms ierodas pie ģimenes ārsta, kuram ir iespēja apskatīt, iztaujāt un pēc vajadzības nosūtīt pie attiecīgā speciālista. Līdz ar to veidojas cieša sadarbība. “Lielā Liepājas veselības centrā pacients var izvēlēties – neaizies pie ģimenes ārsta ar sirds problēmu, bet aizies, piemēram, pie kardiologa; ar ķirurģisku problēmu dosies pie ķirurga. Mēs vispirms šeit apskatām un tad aizsūtām, ja vajadzīgs.”
Tāpat liels pluss darbā ar pacientiem ir iepirktā aparatūra. Dz. Trumpika teic, ka praksēs ir maksimāli gādāts par to, lai būtu pieejami visbiežāk nepieciešamie mēraparāti. Piemēram, uz vietas ir iespējams izmērīt acu spiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs. Arī kardiogrammas ģimenes ārste var veikt savā praksē, neliekot pacientam meklēt atsevišķu speciālistu.
“Plaušu tilpumu pārbaudām. Ķirurģiskas manipulācijas taisām – dažreiz akūtos gadījumos šo to aizšujam, šo to pagriežam. Vienmēr pārsiešanas šeit pat uz vietas taisām. Ausis skalojam,” iespējas uzskaita Dz. Trumpika. Lai papildinātu uz vietas pieejamās aparatūras klāstu, iesniegts arī projekta pieteikums Eiropas fondu finansējumam speciālas ausu skalošanas ierīces un dermatoskopa iegādei. Dermatoskops ļaus aplūkot un izpētīt uz ādas esošos pigmenta plankumus un pumpas. Uz vietas praksē Rucavā tiek ņemtas arī analīzes, tās pēcāk saņemt un nogādāt pārbaudei atbrauc laboratorijas darbinieki ar speciālo transportu. Tiek darīts viss, lai visbiežāk nepieciešamās pārbaudes pacients varētu veikt vienuviet.

Maiņa būs, bet ne tik drīz
Viens no ģimenes ārstu ikdienas uzdevumiem vēl joprojām ir došanās mājas vizītēs. Ģimenes ārste spriež, ka nākotnē šādas vizītes kļūs vēl biežākas: “Laukos ir diezgan daudz paliatīvās aprūpes pacientu. Tie ir tie cilvēki, kuri pie ārsta nemaz nevar atbraukt – viņiem ir grūti izkustēties pat no mājas, kur nu vēl līdz ārstam atnākt! Laukos paliek arvien vecāki un vecāki cilvēki. Tās ir tās mājas vizītes, kur ģimenes ārstam jābrauc.”
Ikdienā Dz. Trumpika mēro ceļu arī no vienas prakses vietas uz otru. Savulaik nolēmusi atvērt savu praksi Liepājā, jo sekojusi saviem pacientiem, kuri dzīvi Rucavā iemainījuši pret vēju pilsētu. “Pirmkārt, lai es nepazaudētu savus pacientus, gāju līdzi uz Liepāju, bet, otrkārt, maksā jau no pierakstīto pacientu daudzuma. Lai būtu līdzekļi, lai varētu māsiņām samaksāt un visu pārējo, vajadzīgs pierakstīt pacientus, taču Rucavā viņu nav.” Ārste gan atzīst, ka ar pacientiem abās vietās viņai ir palaimējies. Sadarbība veidojoties labi: “Pacienti ir ļoti apzinīgi un klausa mani.”
Raugoties uz ģimenes ārstu praksēm nākotnē, Dz. Trumpikas skats ir cerīgs. Daktere domā, ka ar laiku izdosies rast maiņu šābrīža speciālistiem. Arī pati apmāca jauno paaudzi, lai tas notiktu. Piemēram, šobrīd pie dakteres Liepājas praksē zinības spodrina divi rezidenti. Taču gada laikā Latvijā par ģimenes ārstiem izmācās aptuveni 45 studenti. Kas apgrūtina viņu strauju ienākšanu prakses vietās reģionos? Mācību ilgums, kas kopumā sasniedz deviņus gadus, un pašu vēlme darba gaitas turpināt Rīgā. “Tā jau nav, ka mums nebūs maiņas. Maiņa būs, tikai ne tik strauji, kā mēs gribēsim iet prom. Tā nu ir sagadījies, ka šeit, Liepājas pusē, pārsvarā esam vecumā ap piecdesmit un vairāk. Gandrīz kā no viena medicīnas institūta izlaiduma izgājušas,” smejot salīdzina ģimenes ārste.
Valstiskā līmenī izskanējusi doma ir par ideālajām praksēm valstī. Par tādu būtu dēvējama prakse, kurā ir vismaz trīs ģimenes ārsti un viens piesaistīts speciālists. Dz. Trumpikai šķiet, ka šeit ir vairāki šķēršļi: “Dzīvē jau tas būtu ļoti labi un iedzīvotāji noteikti arī būtu ieguvēji. Mūsu gadījumā ir divas problēmas. Viena no tām ir – ģimenes ārstiem jābūt maksimums 3–5 kilometru rādiusā. Kur mēs vēl vienu ģimenes ārstu dabūsim tādā rādiusā? Otra problēma – kurš no speciālistiem, piemēram, fizioterapeits vai pediatrs, būtu ar mieru braukt uz tādu attālu rajonu un te par dažiem santīmiem strādāt?” Ģimenes ārste vērtē, ka šāds risinājums būtu labs un gana reāls Liepājā un citās lielajās pilsētās.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Ārsts nav nekas bez savas komandas”

Kategorijas