Kad vasaras dullums galvā

2019. gada 6. jūnijs 07:00

Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam un laikam kļūstot siltākam, katru gadu būtiski pieaug traumu skaits bērniem. Bērnu ķirurgs Jānis Upenieks stāsta, ka topā aizvien ir negadījumi, kas notikuši uz batuta, braucot ar velosipēdu un peldoties.

Visbiežāk – mājās
Pēdējos gados bērniem vecumā līdz 14 gadiem ik gadu tiek reģistrēts ap diviem tūkstošiem traumu, rāda Slimību kontroles un profilakses centra veiktā pētījuma dati. “Kolīdz sākas siltais laiks – reizēm tas notiek jau maijā pirms vasaras brīvlaika –, skaidri redzams, ka bērniem galva vairs nav pie mācībām, bet kaut kur citur. Viņi domā tikai par to, ko darīt pēc stundām,” saka J. Upenieks. “Un šajā laikā traumu statistika izteikti pieaug.”
Traumu biežums pieaug līdz ar vecumu, bērniem kļūstot patstāvīgākiem un mazāk uzraudzītiem no pieaugušo puses. Vecuma grupā līdz 14 gadiem visnozīmīgākā traumu gūšanas vieta ir mājas, otrajā vietā – transporta zona, trešajā – sporta un fizisko aktivitāšu zona. Pieaug ceļu satiksmes negadījumos cietušo bērnu skaits. Viens no biežākajiem traumu gūšanas mehānismiem ir kritieni, klupieni, lēcieni un grūdieni.
Mediķi norāda uz vēl kādu problēmu – daudzi vecāki joprojām neprot sniegt palīdzību savām atvasēm nelaimes gadījumos. Tāpēc vecākiem ir pienākums lasīt izglītojošu informāciju gan par drošības pasākumiem, kas veicami, lai bērnu no traumām pasargātu, gan par to, kā sniegt pirmo palīdzību.

Batuts – aizvien topā
“Ir lietas, kas neiziet no modes, un arī batuti ir to skaitā,” vienu no biežākajām traumu gūšanas vietām mājās min J. Upenieks. Galvenā problēma ir tā, ka vecāki, iegādājoties batutu, ietaupa uz aizsargtīkla un apmaļu, kas nosedz atsperes, rēķina. “Tipiska situācija – saskrien seši, astoņi bērni, visi lēkā, kāds pārkrīt pāri malai. Ja iekrīt zālē, tad nekas. Bet, ja batuts novietots uz bruģa vai blakus ķieģeļu vai būvgružu kaudzei, traumas ir smagas.Otrs variants – mazākajiem apnīk lēkāt, viņi zem batuta uztaisa sev štābiņu. Lielie tikmēr turpina lēkāt. Nejauši trāpa tam, kurš apakšā, pa galvu, un smadzeņu satricinājums garantēts.”
Transporta zonā bērni bieži traumas gūst, braucot ar velosipēdu. J. Upenieks atgādina par riteņbraucēja ķiveres izmantošanu. Viņaprāt, šo jautājumu pat nevajadzētu apspriest. “Daži oponē – mums bērnībā nebija ķiveres, visi esam dzīvi, veseli. Nu, gluži visi ne... Turklāt tagad ir vairāk mašīnu, intensīvāka satiksme,” uzsver dakteris un brīdina: “Ja bērns kritīs, ķivere uzņems lielāko triecienu. Smadzeņu satricinājumu varbūt arī gūs, bet galva vismaz paliks uz pleciem.”
Tāpat bieži pieaugušie pieļauj kļūdu. Kad ģimene dodas izbraucienā ar velosipēdiem, bērniem ķivere uzlikta, bet paši aizsargaprīkojumu nelieto. Taču der atcerēties, ka mazie pieaugušos vēro un ņem no viņiem piemēru. Šādā situācijā tas būs tikai laika jautājums, kad viņi iebildīs – kāpēc jāliek tā neērtā ķivere, kurā ir karsti, ja vecāki var nelikt?

Nekaitini suni!
Pēc Traumu reģistra datiem, dzīvnieku radītās traumas – kodumi, plēsumi, skrāpējumi – ir trešais biežāk reģistrētais traumu veids bērniem. Lielākie tās gūst, braucot ar velosipēdu. “Suņiem nepatīk skaņa, kas rodas, griežoties velosipēda spieķiem. Cilvēks ar savu ausi to nedzird. Bērns, cenšoties aizbēgt, brauc vēl ātrāk, un suns ieķer kājā,” stāsta J. Upenieks. Otrs iemesls šādai suņa rīcībai ir dabisks mednieka instinkts.
Savukārt mazajiem bērniem jāmāca, ka sunīti nevajag aiztikt, kad tas guļ vai ēd, citādi tas instinktīvi var iekost, vispārzināmo patiesību atgādina dakteris. Tomēr tieši šādā veidā aizvien tiek gūts ne mazums traumu. Pirmajās pāris reizēs, kad divgadnieks, trīsgadnieks suni pabaksta, tas vēl neko nedara, paiet tālāk. Bet vienā brīdī tam tomēr apniks un pat vismiermīlīgākais dzīvnieks ļausies instinktiem un kļūs agresīvs.
Tuvojoties Līgosvētkiem, vēl viena aktuāla traumu gūšanas vieta ir ugunskuri un grili. “Auksts mangalis izskatās tieši tāpat kā karsts. Vecāki bieži vien to noliek tur, kur bērni brauc ar riteņiem, skraida apkārt. Ja karstam pieķer ar roku, var gūt dziļus apdegumus,” norāda ārsts. Tikpat bīstama vieta ir ugunskura vieta. Jāņu rītā bērni, kuri agrāk aizgājuši gulēt, arī pamostas agrāk nekā pieaugušie. Basām kājām skraida apkārt un mēdz trāpīt arī ugunskura pelnos. Bet ogles zem tiem vēl ir karstas...

Sekas uz mūžu
Un, protams, vasaras aktualitāte ir peldēšana. Pārsvarā nelaimes gadījumi uz ūdens notiek gada siltajos mēnešos – no maija līdz augustam. Dakteris norāda, ka šā iemesla dēļ ir būtiski bērnam iemācīt labi peldēt, šī prasme dzīvē noderēs tāpat kā slidošana vai braukšana ar velosipēdu. Ja bērns peld jau no trīs, četru gadu vecuma profesionālā līmenī, varbūt viņu arī var palaist piemājas dīķī vai ezerā bez tiešas uzraudzības. Pārējos gadījumos tai tomēr ir jābūt. “Vecāks var arī nebrist ūdenī, bet ir jābūt blakus,” uzsver J. Upenieks. Tomēr jāatceras, ka slīkšanu no dauzīšanās ūdenī ir grūti atšķirt. Tā var izskatīties arī pēc priecīgas lēkāšanas, lai gan patiesībā bērns pēdējiem spēkiem turas uz ūdens.
Taču nedrīkst aizmirst arī iemācīt, ka nevajag lēkt uz galvas nezināmās vietās. Šādi gūtās traumas bieži atstāj paliekošas sekas, tajā skaitā invaliditāti. “Jauniešiem patīk lēkt ūdenī no tiltiem. Bet nereti apakšā ir betona bluķi no vecajiem tiltiem. Ja lec uz galvas, sašķīst mugurkauls, un var ne tikai nonākt invalīda ratiņos, bet arī palikt uz gultas bez spējas kustināt rokas,” brīdina J. Upenieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kad vasaras dullums galvā

Kategorijas