Vērš plašumā ģimenes saimniekošanu

2019. gada 6. jūnijs 07:00

1435

Tomsonu ģimene, kas zināmi kā saimniecības “Kalvenes trusis” īpašnieki un nodarbojas ar trušu audzēšanu, pievērsušies arī citām uzņēmējdarbības nišām. Tūrisma lauciņā Tomsoni ielauzušies līdz ar Trušu muižas izveidi. Kalvenē tapušais atpūtas komplekss saviem viesiem piedāvā aplūkot, apmīļot un sadraudzēties ar pūkainajiem mājas mīluļiem – trušiem. Tāpat apskatāmas arī kazas un gana eksotiskie fazāni. Uz vietas bērniem pieejamas dažāda veida izklaides – labirints, šūpoles u.c. Pavisam nesen Tomsoni sākuši nodarboties arī ar mājražošanu, realizējot pašu gatavotu gaļas produkciju. Visās nišās darbus ģimene paveic vien ar saviem spēkiem, tādēļ var droši apgalvot, ka tas ir īsts ģimenes bizness.

Bērnus nevar dabūt prom
Saimniecībā šobrīd ir jau ap 400 dažādas šķirnes trušu, pastāsta
Ģimenes galva Lauris Tomsons. Astotā daļa no tiem – aptuveni 50 – sastopami Trušu muižā. Daļa apskatāmi būros kā savas šķirnes krāšņākie pārstāvji, daļa – īpašā aplokā, kur ar tiem var sadraudzēties ikviens. Šeit ir iespēja aplūkot arī ap 12 kazu un vairākus krāšņos fazānus.
Par aktīvo sezonu Trušu muižā uzskatāms laiks no 1. jūnija līdz 1. septembrim. Laikā no 1. maija līdz 1. jūnijam apmeklētāji tiek uzņemti sestdienās un svētdienās. Tāds pats darbalaiks ir arī rudens mēnešos – oktobrī un novembrī. Lielākas skolēnu un ekskursantu grupas atpūtas kompleksā tiek sagaidītas pēc iepriekšēja pieraksta. Trušu muižas biežākie apmeklētāji ir ģimenes ar bērniem. Tad, kad klāt skolēnu ekskursiju laiks, šeit viesojas arī lielākas un mazākas skolēnu grupas. “Brauc no visurienes – Pāvilostas, Ventspils, Kuldīgas, Liepājas. Arī no Ezeres un Saldus grupas ir bijušas,” zina teikt L. Tomsons. Interese par trušu apskati ir ne vien bērniem, bet arī vecākā gadagājuma cilvēkiem. Uz Kalveni nereti brauc arī pensionāru grupas. Šajā gadā Tomsonu ģimene lēmusi par labu kādai īpašai akcijai: “Specskolām, bērnunamiem, arī pansionātiem – visiem ir ieeja bez maksas visas sezonas garumā.”
Trušu muižas saimnieks spriež, ka šeit atbraucējus vilina sēta, kurā ikviens var doties, lai trušus pabarotu, apmīļotu, paņemtu rokās un ar tiem tuvāk iepazītos. Kad bērni tajā ieiet, tad ilgi nav piedabūjami nākt ārā. Tik ļoti viņiem iet pie sirds pūkaino mīļdzīvnieku kompānija. “Tā ir tā saucamā trušu terapija,” par dzīvnieku devumu cilvēkam saka L. Tomsons.
Lai nodrošinātu, ka ne saimniecībā “Kalvenes trusis”, ne Trušu muižā skādi nenodarītu apkārt klīstošās lapsas, Tomsoni par saviem sargiem izvēlējušies vairākus suņus. “Par lapsām vispār nav jāuztraucas. Te tik redzams, ka lapsas iet riņķī. Tas ir super! Jo pagājušogad mums lapsas aiznesa divpadsmit dējējvistas,” vēsta L. Tomsons.

Atvases apgūst biznesa pamatus
Papildus iespējai pabūt dabā, apskatīt un apmīļot dzīvniekus nu Tomsoni Trušu muižā piedāvā arī ēdināšanas pakalpojumus. Par to lemts pēc tam, kad bērni ilgstoši uzkavējušies trušu sētā, bet vecākiem tikmēr nav bijis, kur pakavēties. Tad nu izteikta ideja par vēlmi apsēsties, iemalkot kādu siltu dzērienu vai uzkodu. Tagad ikviens nelielā kioskā var iegādāties kafiju, tēju vai sulu, kā arī uz vietas gatavotas pankūkas vai burgerus. Kafejnīcā saimnieko Tomsonu jaunākā atvase Patriks. Tēvs zina teikt, ka dēlam darbošanās Trušu muižā iet pie sirds. Vecāki arī nolēmuši, ka visi līdzekļi, kas tiks ietirgoti pārtikas stendā, nonāks dēla īpašumā. Līdz ar to šādi tiek iemācīts darba tikums un parādīts, ka tikai ar paša darbu iespējams nopelnīt un tikt pie kārotā. Tāpat darbos palīgā nāk arī vecākais dēls Roberts Orests – viņš ir atbildīgais par kārtību kompleksā un nereti darbojas arī kā gids, izrādot Trušu muižas piedāvājumu un pastāstot par tās iespējām. Viņš gan ne vienmēr ir sajūsmā, ka brīvais laiks jāpavada darbos, taču saprot, ka talkā nākšana vecākiem atmaksāsies. Arī viņš, līdzīgi jaunākajam brālim, par padarīto tiek atalgots un tādā veidā tiek pie līdzekļiem, ko var izlietot pēc saviem ieskatiem.
L. Tomsons akcentē, ka saimniekošana ir pilnīgā ģimenes pārziņā – kopā darbojas viņš, abi dēli un sieva Signe. Brīžos, kad jūtama nepieciešamība pēc papildu darba rokām, tās nemaz neesot tik viegli atrast. “Uzticēt kādam apkopt, uzmanīt trušus? Nav jau, kam. Tad, kad mums jādodas izbraucienos, atrast kādu, kuram uzticēt apkopt trušus kaut vai uz vienu dienu, ir grūti. Katram trusim ir sava specifika, līdz ar to cilvēks pat būtu jāapmāca,” skaidro audzētājs.

Lai kaza nav suns ar ragiem
To, ka zaķi un truši būtu bailīgi, kā tiem piedēvēts jau kopš seniem laikiem, L. Tomsons noliedz. Viņaprāt, tie ir veclaiku uzskati, kas mūsdienās vairs nebūt nav patiesi. Viņš pats pārliecinājies, ka katrai šķirnei ir savas īpatnības un daži eksemplāri patiesi var būt nedroši, taču truši, līdzīgi kā jebkurš dzīvnieks, ir apmācāmi. L. Tomsons atzīst, ka arī trušus var pieradināt nokārtoties vienā noteiktā vietā, vest pie saitītes. Viņš zina teikt, ka ‘Auna’ šķirnes truši visvairāk piemēroti dažādām izstādēm un ir apmācāmi arī dalībai dažādās sportiskās disciplīnās, piemēram, šķēršļu pārvarēšanā u.tml. Tāpat ikvienai šķirnei ir eksemplāri, kas jau no sākta gala ir gana droši un ļaujas glaudīšanai, ņemšanai rokās un mīļošanai. Izvēloties tos pārstāvjus, kurus ievietot ikvienam pieejamajā trušu sētā, tiek lemts par labu tiem, kuri ir drošāki. Tā kā “Kalvenes truša” saimniecības iemītnieki jau no mazotnes pieraduši pie trokšņa un cilvēkiem visapkārt, viņi nesatrūkstas un neskrien kur kurais, kad tuvojas kāds svešinieks.
Trušu muižā ikvienam no sākuma tiek parādīts, kā pareizi dzīvnieciņu paņemt rokās, lai tam nenodarītu pāri. Saimnieks uzsver, ka trušus vispareizāk ņemt aiz skausta, ne aiz ausīm, kā to daļa mēģina. Trusim ausīs atrodas visu nervu sistēma. Tādēļ, ilgāk to nesot aiz ausīm, tiek aizspiesta traheja un dzīvnieks var pat nomirt. L. Tomsons gan priecājas, ka bērni, kuri visbiežāk izmanto iespēju uzturēties tā dēvētajā draudzēšanās aplokā, pret trušiem izturas ar apdomu un pietāti. Trušu muižas saimnieks teic, ka atpūtas kompleksa un īpašā piedāvājuma galvenais mērķis ir nodrošināt kontaktu ar dzīvniekiem, lai bērni jau no mazotnes iepazītu un aprastu ar dažādiem mājdzīvniekiem. Citādi nākoties dzirdēt, ka kaza ir suns ar ragiem.

Iemēģina mājražošanu
L. Tomsons dara zināmu, ka papildus trušu audzēšanai un ar to saistītā tūrisma piedāvājuma izveidei ģimene pievērsusies arī mājražošanai. “Mums ir truši, audzējam arī broilerus. Tagad daru visādas lietas – taisu desas, kūpinātas vistiņas.” Ar pašu gatavotajiem labumiem Tomsoni jau atrādījušies dažādos pasākumos, tirdziņos. Vasaras periodā plānā vēl vairāki izbraukumi, kuros atrādīt gan trušus un reklamēt tūrisma piedāvājumu, gan tirgot mājražojumus. L. Tomsons skaidro, ka tūrisms un mājražošana ir divas galvenās nišas, uz ko ģimenes darbošanās šobrīd balstās. Papildus tam nodevušies arī vaislas dzīvnieku audzēšanai, taču šī nodarbe pašlaik palikusi otrajā plānā.
Saimnieks neslēpj, ka nākotnei padomā dažādas lielas un ne tik lielas ieceres, kas saistītas gan ar tūrisma, gan mājražošanas attīstību. Ne visus plānus viņš gatavs atklāt – visam savs laiks. Taču saistībā ar tūrismu iecerēts, ka Trušu muižas teritorijā birztalā varētu izvietot aitu ganāmpulku. Pēcāk gan tās, gan arī jau uz vietas esošās kazas ikvienam būtu iespēja aplūkot tuvāk un pat pabarot. Saimnieks novērojis, ka šādu iespēju labprāt izmantotu bērni, kuri ir kā apburti, paņemot rokās kādu no trušiem. “Bērni kūst ārā.” L. Tomsons uzsver, ka sapņu ir daudz, taču visu izšķir pašu resursi. Cik pašu spēkiem būs iespējams paveikt, tik būs, jo ikdiena jau tā paiet “visu laiku vienā skriešanā”.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vērš plašumā ģimenes saimniekošanu

Kategorijas