Dārzs pats saka priekšā

2019. gada 6. jūnijs 07:00

2115

Durbē, Raiņa ielā, cita citai līdzās atrodas vairākas privātmājas, bet viena no tām izceļas īpaši. Tā rotāta ar uzgleznotiem mandalu zīmējumiem. Un aci saistoša ir ne tikai māja, bet arī tai piegulošais dārzs, kurā mīt visdažādākie augi visdažādākajās krāsās. Mājas saimniece Lauma Bauere kopā ar vīru Jāni šeit dzīvo, sekojot dabas likumiem. Viņi ir pārliecināti, ka dārzs pats pasaka priekšā – kas un kurā vietā jāstāda, lai kopaina būtu tik harmoniska, kāda tā ir šobrīd.

Staigā pa dinozauru takām
Lauma pastāsta, ka nāk no Bauskas puses Codes. Tur iepazinusies ar savu pirmo vīru, un abi Codes ciemā dzīvojuši vēl līdz kolhozu sabrukšanas laikiem, kad nolemts, ka līdz ar kolhoza likvidēšanu jādodas prom un dzīve jāuzsāk citviet. Tolaik gan nav bijis tik vienkārši sameklēt jaunu mājvietu, kā tas ir šobrīd, kad internetā apskatāms plašs piedāvājumu klāsts, kuram vēl klāt pievienota krāsaina bilžu galerija. “Tā kā bijušā vīra vecāki dzīvoja bijušajā Liepājas rajonā, viņi gribēja, lai mēs esam tuvāk, un pieslēdzās meklēšanas procesam, izskatot piedāvājumus vietējā avīzē. Beigās atradām šo vietu un piekritām – labi.” Lauma atzīst, ka šajā īpašumā uzrunājis reljefs. Te vairākās vietās paveras nelieli pauguri un ielejas. Arī priekš dārza izveidošanas reljefs ir ļoti pateicīgs, zina teikt saimniece. Sākumā mājā Raiņa ielā saimniekojuši visi kopā – Lauma, viņas vīrs un bērni, taču laiki iet un mainās – nu te Lauma saimnieko kopā ar savu otro vīru Jāni.
Arī viņš Durbē ir ienācējs, taču daudz par šo vietu zina. Pat pastāsta, ka māja Raiņa ielā atrodas senajā Vārtājas ielejā. “Esam pašā vidū. Un tas man šķiet tik interesanti – kādreiz te ir šļūdoņi gājuši un dinozauri staigājuši un tagad mēs te esam – pašā sākumā,” smejot vīru papildina Lauma.
“Kas man ļoti patīk – mums ir vienāda uztvere attiecībā pret dārzu un kārtību tajā. Es zinu, ka varu mierīgi uz viņu paļauties – viņš visu izdarīs un pat vēl labāk, nekā es to cerēju,” saimniece slavē vīru. Jānis teic, ka viņa pārziņā ir daudz fiziski smago darbu, kuru dārzā ir ne mazums, tomēr Lauma uzsver, ka vīrs iesaistās arī dārza ainavas veidošanā, labprāt dalās ar savu redzējumu. “Dārzam ir tendence katru gadu mainīties, dārzs jau pats saka. Tu skaties un pēkšņi saproti – ē, tas ir jāizvāc ārā un jānomaina!” saka Lauma.

Stirnām rozes, āpsim tomāti
Jānis apstiprina, ka augus laiku pa laikam nākas nomainīt dažādu apstākļu dēļ: “Citi augi ir jau savu vecumu sasnieguši, tie ir atmiruši, citi ir ziemā apsaluši. Izņemot tos ārā, atkal kompozīcija mainās. Tad atkal ieraugām kādu jaunu augu, kuru gribas.” Laumai dārzā arvien notiekošās pārmaiņas šķiet interesantas. Pašai esot pārsteigums par savu pēdējā laika iegribu – ierīkot arvien vairāk rožu dobju. “Pieķeršanās rozēm ir tik liela, ka man atsūtīja “dakteri” – stirnas. Viņām ļoti garšo ziedi un arī lapas,” smaidot atklāj Lauma un vienlaikus pukojas, ka meža zvēri it kā tīši izvēlas nogaršot visus rožu stādus ar domu – “šīs ir tikko iestādītas, jānoēd”. Jānis gan uzskata, ka mājas apkārtnē dzīvojošo dzīvnieku pasaule ir tās pievienotā vērtība. Ģimenes dārzā viesojas ne vien stirnas, bet arī zaķi un āpši. Skaidrs gan, ka zvēri mēdz nodarīt arī postījumus. Piemēram, pagājušajā gadā āpsis uzšķērdis siltumnīcu un staigājis tajā iekšā ārā, lai mielotos ar tomātiem, smej pāris.
“Visādi dzīvnieki te ir biezā slānī,” neslēpj durbenieki. Pavasarī te salido daudz putnu, un tad nu rītos, iznākot ārā, “ik pa laikam gandrīz jāpieliecas, ka kāds neuzskrien virsū”. Arī dārzā izveidotajā dīķī iemitinājušās dažādas radības. Saimnieki gan nolēmuši, ka zivis tur neaudzēs, lai tās nenopostītu ūdensrozes, tomēr dažāda veida ūdens iemītnieki paši atraduši savu ceļu uz dīķi. “Tur ir pilns ar mazajiem krokodiliem jeb tritoniem. Viņi pa ziemu izkāpj ārā, pārziemo kaut kādās vēsās vietās, bet pavasaros salien dīķī, tad tur laikam bērni dzimst un tagad ar viņiem ir pilns,” novērojusi Lauma.

Gan skaistumam, gan vēderam
Zemākajā vietā īpašumā atvēlēta vieta mazdārziņam. Tas darīts ar nolūku, jo tur ir vislielākais mitrums. “Tur izveidojas tāds kā siltumnīcas efekts. It kā muļķīgi – ceļa malā, bet tur ir vislabākā vieta,” par mazdārziņa izveidi teic Lauma. Pāris audzē zemenes, kartupeļus, pupiņas, bietes, burkānus, zirņus u.c. pārtikā lietojamus produktus. “Sanāk ne tikai sev, bet arī pa labi, pa kreisi izdalām,” atklāj Jānis. Par to, kā notiek augu atlase, līdz tie nonāk piemājas dārzā, laulātais pāris saka: “Viņi paši uzprasās.” Gadoties ieskatīties arī kādā žurnālā vai grāmatā, lai gūtu iedvesmu, bet abu pamatdoma ir – dārzu veidot fundamentālu jeb, precīzāk, praktisku, lai mazāk darba ik dienas jāvelta.
Pēc dārzā redzētā ir skaidrs, ka pāris labprāt izvēlas skatam tīkamus, košus un krāsainus augus. Te sastopami visdažādākie toņi un to variācijas. Lauma un Jānis gan apgalvo, ka toņu gammas dārzā mainās atkarībā no sezonas. Piemēram, vasarā dominē dzeltenā krāsa – tad uzzied samtenes un cinnijas.
Interesanti, ka krāsains īpašumā ir ne tikai dārzs, bet arī pati māja. Uz tās redzami skaisti, balti gleznojumi, kas uz fasādes tapuši, Laumai kopdarbojoties ar meitu. Pēc izglītības Lauma ir keramiķe, arī citi ģimenes locekļi darbojas mākslas lauciņā, tāpēc tikai loģiski, ka gribējies mākslu ieviest arī savā mājoklī. “Kamēr māja vēl nav uzfrišināta, tikmēr tur jebko var zīmēt,” smej saimniece un atzīst, ka arī tad, kad tiks atjaunota fasāde, uz tās varētu tapt kāds krāsains zīmējums. “Ziemā, kad viss ir pelēks, tik forši izskatās, ka ir kaut kas krāsains!”

Izrok dārglietas un kaulus
Lauma atklāj, ka brīdī, kad sākusi veidot dārzu un rakt zemi, atradusi tajā apslēptās “bagātības”. Tā kā savulaik blakus īpašumam bijusi vecākā Durbes baznīca, kas celta 1200. gadā, Lauma pieļauj domu, ka īpašums Raiņa ielā izveidots uz senas kapavietas. “Zeme ik pa laikam izmet ārā dažādas interesantas lietas,” papildina Jānis. Ir atrastas apzeltītas pulksteņķēdes, senas monētas, dažādi kauli, zobi. Tomēr māju saimniekus šie atradumi nebiedē. Vēstures liecības nogādātas Durbes muzejā. “Patiesībā jau pilnīgi visur Latvijā zeme ir tik sena, ka visur ir kāds apbedīts. Mani tas neuztrauc. Īsāk sakot – es ar to tieku galā,” uzsver Lauma. Tā kā gandrīz katrā īpašuma stūrī ir pa dobei vai kādam košumkrūmam, zeme uzrakta un tās labumi iepazīti gandrīz visur. Vienīgā vieta, kas atstāta neskarta, ir pļava, kurā aug mārpuķītes. Tās ne tikai izskatās skaisti, bet ir arī veselīgas, tādēļ nolemts tās atstāt savā vaļā.
Lai gan abiem nav dārznieka izglītības, viņi ir spējuši dārzā samierināt un piejaucēt dažādus augus. Brīžiem gan redzams, ka ne visi grib iedzīvoties, taču tad tiem vienmēr tiekot dota otra iespēja, pirms iznīcināt. “Viena dobe ir tiem, kuri cimperlējas – gribi dzīvo, gribi ne! Bet parasti visi izdzīvo,” smaidot saka Lauma. Viņa uzskata, ka dārza iekopšana un augu izaudzēšana abiem ar vīru ir Dieva dots talants – redzēt dabu harmonisku.

+ 7

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Dārzs pats saka priekšā

Kategorijas