Kultūras piedāvājumā saredz vietu tradīcijām un jaunajam

2019. gada 13. jūnijs 07:00

433

Kultūras piedāvājumā saredz vietu tradīcijām un jaunajam

Kopš 2018. gada oktobra Grobiņas kultūras jomu vada Inese Gusta. Viņa ir kultūras darba organizatore Grobiņā, Grobiņas pagastā un kultūras namā “Robežnieki”. Kultūras nozare un ar to saistītie notikumi I. Gustu aizrāvuši jau skolas laikā, kad labprāt iesaistījusies dažādos organizatoriskos darbos. Tādēļ bijis tikai loģiski, ka izvēlējusies tam pievērsties profesionāli.

Paveras brīnumaina iespēja
I. Gusta ir dzimusi un augusi Vaiņodē. Tur arī skolojusies un jau skolas laikā pievērsusies dažādām ārpusstundu aktivitātēm, tostarp kultūras jomā. Spēlējusi skolas teātrī, dziedājusi korī, ansamblī, dejojusi tautiskās dejas. Skolā viņai uzticēti arī pasākumu organizatores pienākumi, kurus labprāt uzņēmusies. “Vienmēr interesējusi arī kultūras profesionālā puse – kā māksla, teātris un mūzika,” stāsta I. Gusta. Pēc vidusskolas beigšanas viņa nolēmusi zinības papildināt Liepājā – studējusi filoloģiju, bet pēcāk, kad šāda iespēja parādījusies, arī kultūras vadību. Kultūras vadības programmu absolvējusi 2016. gadā. “Te bija pretenzijas pret pasniedzējiem, kuri nenāk uz lekcijām, nevis otrādi. Gribējās visu iegūt,” smaidot saka I. Gusta.
Lai gan studējusi Liepājā, par savu dzīvesvietu jaunā sieviete izvēlējusies Grobiņas pilsētu. “Grobiņa man ļoti, ļoti patika. Vienmēr likusies tuva, droša vieta, kur veidot ģimeni, dzīvot.” Nu Grobiņā aizvadīti jau 15 gadi un nolemts, ka te būtu ideāla vieta ne tikai ģimenes, bet arī karjeras veidošanai. Tieši tādēļ pēc tam, kad ģimenes atvases bija jau paaugušās un nolēmusi atsākt darba gaitas, I. Gusta meklējusi iespējas, ko piedāvā Grobiņa. “Es pazīstu šo vietu, šos cilvēkus. Man šķiet, ka nevaru no sevis dot tādiem cilvēkiem, kurus es nepazīstu, man ir viņi jāpazīst,” savu pārliecību pauž kultūras darbiniece. Veiksmīgi sakritis, ka darba meklējumi vainagojušies ar darbu pašai tuvākajā specialitātē: “Es ieraudzīju, ka ir brīva kultūras organizētāja vieta, aizsūtīju savu CV, un laimīgā kārtā viss sanāca. Gan no manas puses tas likās diezgan brīnumaini, gan arī no vadības puses. Kaut kā viss laikam bija nolemts.”

Jādara tas, kas patīk
I. Gusta iepriekš izmēģinājusi savas spējas arī darbos, kas ne tuvu nav saistīti ar kultūru, taču tur nostrādājusi vien neilgu laiku. Bijis skaidrs, ka pa īstam nodoties un iemīlēt var to darbu, kurš tuvāks sirdij. “Es esmu par to, ka cilvēkiem ir jādara tas, kas viņiem patīk.”
Nu, kad ikdiena aizrit kultūras darbā un ir pa īstam skaidra šā darba odere, jaunā sieviete atzīst – gaidas, ko saistījusi ar šo jomu, pilnībā atbilst realitātei. “Šajā darbā nav nekādas rutīnas. Ir radošums, skriešana, neviena diena nav tāda kā iepriekšējā. Kad kaut ko izdari, tev jau ir jādomā uz priekšu, nevari īsti ievilkt elpu un domāt par to, kā bija,” skaidro kultūras darbiniece. Lai gan daļai cilvēku šāda ikdiena varētu šķist pārlieku nogurdinoša un stresa pilna, I. Gustai tas ir īstais dzīves ceļš. “Vienīgā lieta, kas mani tiešām kaitina – tā ir rutīna. Es nevaru nosēdēt uz vietas. Šis darbs ir tas, kas man ir vajadzīgs, es to izbaudu.” Lai gan ik pa laikam jāpārvar stresa pilni brīži, ar to esot iespējams tikt galā, ja “atrod pareizos instrumentus”. Grobiņnieces gadījumā par tādiem kalpo ceļošana, lasīšana, meditācija un fiziskās aktivitātes.
I. Gusta pastāsta, ka liels atbalsts viņas profesionālajās gaitās ir ģimene. Lielākais palīgs – vīrs, kurš ir saprotošs brīžos, kad kultūras organizēšanas darbi prasa vairāk laika un uzmanības. “Tikai pateicoties tam, ka man ir tik atbalstošs vīrs, tas viss var notikt.” Gustu ģimenē valda pārliecība, ka ir izdevīgi, ja otra puse dara to darbu, kas patīk. Tieši tad mājās valda pozitīva enerģija un var noritēt abpusēji saprotoša komunikācija. “Var strādāt no astoņiem līdz pieciem, nākt mājās nīgrs un neapmierināts, bet tas nevienam nav izdevīgi,” pārdomās dalās I. Gusta. Viņai šķiet, ka tieši darba, kas nereti ievieš korekcijas, dēļ ģimenē vairāk tiek novērtēts katrs kopā pavadītais brīdis un laiks tiek izmantots kvalitatīvi, nododoties kopīgām aktivitātēm.

Ne sev, bet sabiedrībai
Kultūras darba organizatore, uzsākot darba gaitas, nav vēlējusies visu krasi mainīt vai paveikt pēc saviem ieskatiem. Šķitis svarīgi saglabāt tās tradīcijas, kas cilvēkiem tuvas, un ieviest jauninājumus, kuri cilvēkiem varētu patikt. “Ieviest idejas, kas nav vajadzīgas, nav mans mērķis. Es kultūras produktu neveidoju sev, bet sabiedrībai,” apgalvo I. Gusta.
Viena no idejām, ko cilvēki ļoti labprāt pieņēmuši – iespēja piedalīties dažādās radošajās darbnīcās kultūras namā “Robežnieki”. Tur ikvienam interesentam bijusi iespēja iemēģināt roku kroņu, pastalu, trauku un pat īpaša dizaina bloknotu veidošanā. Tāpat saldummīļiem tika piedāvāta iespēja skoloties zefīru pagatavošanas prasmēs. I. Gustai prieks, ka cilvēki labprāt izrādījuši interesi par dalību šajos pasākumos. Tieši tas kultūras darbiniecei grobiņniekos patīkot – viņu atvērtība un gatavība izmēģināt visu jauno. Ideju vēl esot daudz. Tās tiek piefiksētas un krātas, līdz kādā brīdī parādās iespēja realizēt.
Viena no tādām bijusi ideja par bērnu ballīšu rīkošanu, kas radusies, atceroties pieredzēto Anglijā. Tieši tur bijusi populāra iespēja dažādām bērnu kompānijām satikties vienuviet un svinēt dzimšanas dienas vai pabūt kopā ar draugiem. Katrā “Robežniekos” organizētajā ballītē ir sava kultūras un izklaides programma. To, kas tieši varētu būt aktuāls un bērniem patikt, I. Gusta skatās pēc savām atvasēm, kā arī no tā, ko piedāvā dažādas pasākumu aģentūras. Nereti idejas ģenerē pati. Liels prieks esot par to, ka redzams – bērniem ballītes patiešām patīk. Viņi ļaujas notikumiem, kārtīgi izpriecājas un izskrienas, ko atļauj kultūras nama plašās telpas. “Ja man pienāk klāt sveša meitenīte un apķer, tad man liekas, ka viss ir kārtībā,” par enerģijas apmaiņu šajās ballītēs saka I. Gusta.

Pilsētas svētki – ugunskristības
Līdz šim lielākais un nozīmīgākais pasākums, kura organizēšanā piedalījusies kultūras darbiniece, bija Grobiņas pilsētas svētki, kas trīs dienu garumā norisinājās laikā no 24. līdz 26. maijam. Te gan I. Gusta darbojusies nevis viena, bet plecu pie pleca ar Kultūras nodaļas vadītāju Lindu Pričinu, talkā nākot arī lielai atbalsta komandai. I. Gusta atzīst, ka svētku organizēšana bijusi ļoti laikietilpīga, tādēļ svarīgi bijis visu plānot un paveikt laikus. “Visa enerģija tika veltīta Grobiņas svētkiem.” Laiku prasījusi ne tikai gatavošanās svētkiem, bet arī paši svētki, kur vajadzējis būt klāt, lai pārliecinātos, ka viss norit, kā nākas. Prieks par to, ka izdevies piedāvāt plašu programmu, kurā ko interesantu varēja atrast ikviens, kurš svētku laikā viesojās Grobiņā.
I. Gusta teic, ka vasaras periods kultūras dzīvē ir rāmāks. Tad atpūtā dodas pašdarbnieku kolektīvi, kuri ikdienā mēģinājumus aizvada kultūras namā “Robežnieki”, arī tradicionālās balles netiek rīkotas. Tomēr pavisam bez pasākumiem neiztikt arī šajā laikā. Par tradīciju kļuvusi ielīgošana, kas Grobiņā norisināsies 21. jūnijā. Augustā paredzēts savulaik populārās grupas “Tranzīts” koncerts. Savukārt jauno mācību gadu ieskandinās enerģiskā grupa “Bermudu divstūris”.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kultūras piedāvājumā saredz vietu tradīcijām un jaunajam

Kategorijas