Ar skatu uz Latvijas darba tirgu

2019. gada 13. jūnijs 07:00

694

Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma (KLT) Cīravas teritoriālās struktūrvienības audzēkņi ik gadu Cīravas vārdam liek izskanēt tālāk par reģiona robežām. Ar labiem panākumiem viņi startē dažādos konkursos un, pierādot savu varēšanu darbos, iegūst cieņu uzņēmēju acīs. Reģionālā izglītības iestāde, kurā mācās vien ap 200 audzēkņu, ir pierādījums tam, ka latiņu un profesionalitāti nenosaka apmācāmo skaits un iestādes atrašanās vieta.

Pierāda varēšanu
KLT Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa stāsta, ka 2018./2019. mācību gads iestādē aizvadīts veiksmīgi. Prieks, ka var lepoties ar tehnikuma audzēkņiem, kuri sevi pierādījuši dažāda mēroga konkursos. “Šogad atkal esam sevi pierādījuši automehānikas līnijā, kas mums ir ļoti spēcīga. Šoreiz valsts konkursa finālā bija ne tikai viens vien, bet veseli trīs mūsējie no visiem Latvijas piecpadsmit. Palikām ceturtajā vietā, kas ir ļoti augsts līmenis. Mums varbūt nav lieli Eiropas finansējumi ieguldīti, tomēr mēs to latiņu turam,” palepojas L. Zeltiņa.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā pie trešās vietas valsts konkursā tikušas klientu apkalpošanas speciālistu programmas audzēknes. “Tas pierāda, ka šīs programmas audzēkņi arvien spēj noturēt savas zināšanas un praktisko darbu līmenī.”
Savas spējas cīravnieki labprāt parāda arī ārpus tiešā mācību darba. Piemēram, šajā mācību gadā tehnikuma audzēkņi izrādījuši lielu interesi par jauno piedāvājumu – iespēju darboties Jaunsardzē. Izdevies izveidot gana lielu grupu, kas piedalās un pārstāv Cīravu dažādos konkursos. Tā kā jaunieši uzrādījuši labus rezultātus un motivāciju turpināt darboties, lemts, ka no nākamā mācību gada Cīravas struktūrvienība iesaistīsies valsts aizsardzības mācībā. “Esam uzrakstījuši pieteikumu, kuru mums apstiprināja – piedāvāsim šo mācību jauniešiem. Papildus paliks arī Jaunsardze kā interešu izglītības pulciņš,” skaidro struktūrvienības vadītāja.

Papildina piedāvājumu
Cīravā iecerēts iesaistīties arī pieaugušo izglītības programmu realizēšanā. Jau piedāvāti pakalpojumi Eiropas finansēta projekta ietvaros. Papildus programmām, kas noteiktas kā nozīmīgas speciālistu piesaistei valsts līmenī, Cīravas struktūrvienība nolēmusi piedāvāt arī ko specifiskāku. “Mūsu izveidotā jaunā programma – hidraulisko sūkņu remonts un izmantošana lauksaimniecībā. Šos kursus piedāvāsim, ja tāda interese būs.”
Vēl pie jaunumiem ikdienas darbībā pieskaitāmas izmaiņas pavāru apmācībā un kvalifikācijas iegūšanā. No jaunā mācību gada pavāri iegūs nevis otrā, bet gan trešā līmeņa kvalifikāciju. Tas nozīmē, ka skolojoties jaunieši iegūs ne tikai arodizglītību, bet saņems arī vidējās izglītības diplomu. L. Zeltiņa gan piebilst, ka Cīravā vēl joprojām būs iespēja iegūt arī 2. līmeņa pavāra kvalifikāciju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat viņiem tiks piedāvāta iespēja skoloties galdniecībā. Tiks komplektētas divas grupas.

Izmanto ik iespēju
L. Zeltiņa neslēpj, ka, līdzīgi kā citās mācību iestādēs Latvijā, arī KLT Cīravas teritoriālajā struktūrvienībā ir tendence samazināties audzēkņu skaitam. Šobrīd Cīravā mācās 200 topošie speciālisti. “Ceram, ka arī jaunajā mācību gadā skaits būs līdzīgs, ne krasi mazāks.”
Uzņemšana 2019./2020. mācību gadam struktūrvienībā sāksies
17. jūnijā. Lai par šo iespēju informētu, tiek domāts par dažāda veida reklāmu. Cīravas audzēkņi bieži redzami dažādos tirdziņos un pasākumos, kur ir iespēja atrādīt savas prasmes un reizē pareklamēt mācību iestādi, kurā zinības apguvuši. Par tradīciju topošajiem pavāriem kļuvusi dalība Līvas ciema tirgū, kas Liepājā ik gadu noris maija izskaņā. Tur audzēkņi piedāvā par simbolisku samaksu iegādāties pašu gatavotus labumus.
Cīravas struktūrvienības vadītāja pauž gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar vairākiem uzņēmējiem. Tas devis iespēju gan audzēkņiem viesoties modernos, labi aprīkotos uzņēmumos un ielūkoties to ikdienā, gan uzņēmējiem ar stāstiem un atziņām uzņemt pie sevis. Viens no lielākajiem mācību iestādes sadarbības partneriem ir uzņēmums “Scania”, kas nodarbojas ar komerctransportlīdzekļu ražošanu. Tieši ar firmas “Scania” starpniecību jauniešiem no Cīravas bija iespēja apskatīt firmas tehniku, vērot, kā noris auto diagnostika.
Pēc vadītājas teiktā, tieši par automehānikas programmas apguvi tiek izrādīta lielākā topošo audzēkņu interese, tādēļ jo īpaši svarīgi redzēt, kur un kādas ir darba iespējas. Ar vienu no praktikantiem firma esot iecerējusi noslēgt darba līgumu, un tieši tāds arī ir Cīravas struktūrvienības mērķis – vērst jauniešu skatu lielo rūpniecības uzņēmumu virzienā, kur pēcāk paveras plašākas darba iespējas.

“Ārzemes nav risinājums”
Par to L. Zeltiņa ir stingri pārliecināta. Tieši tādēļ Cīravā liela uzmanība tiek pievērsta ikvienam audzēknim, lai pārliecinātos par to, ka katrs mācību darbu uztver nopietni un saprot, kādēļ arodizglītība viņam vajadzīga. Ja nepieciešams, struktūrvienībā ar audzēkņiem un viņu vecākiem tiek rīkotas tikšanās, sapulces. Vadītāja allaž pauž nostāju, ka darbu var atrast šeit, Latvijā, it īpaši tie, kuri ir gatavi strādāt un spēj sevi pierādīt. “Ir vajadzīgi profesionāli strādājoši cilvēki dažādās jomās,” atgādina L. Zeltiņa. To uzskatāmi parādot arī tās reizes, kad Cīravā viesojas uzņēmēji, lai šeit noskatītu potenciālajos darba ņēmējus. Tie, kuriem izdodas sevi parādīt no labākās puses, nereti tiek pie labiem darba piedāvājumiem vadošos Latvijas uzņēmumos. Vadītājai gan žēl, ka liela daļa jauniešu uz ārzemēm darba gaitās dodas sabiedrības spiediena dēļ – dažādi raksti un pārdomas, ar ko cilvēki dalās sociālo tīklu vidē, viņus ietekmē un nereti liek nosvērties par labu lēmumam valsti pamest.
L. Zeltiņa atzīst, ka daļai mūsdienu jauniešu trūkst nepieciešamās motivācijas: “Darīs tik daudz, cik redzēs jēgu. Viņiem nav tālredzīga skatījuma.” Tieši tas ir viens no iemesliem, kādēļ L. Zeltiņa pozitīvi vērtē vēlmi izglītības iestādēs ieviest kompetenču izglītības principus. Jaunietim ir jāredz, ka katrs mācību priekšmets nes savu pienesumu viņa izaugsmē un ka iegūtās zināšanas ir iespējams likt lietā dažādās jomās un dzīves situācijās. Struktūrvienības vadītāja, kura strādā arī kā pedagoģe, redz, kā mainās katra jaunā paaudze, kas ierodas mācīties Cīravā. “Jauniešiem ļoti strauji mainās uztvere, motivācija. Tieši tādēļ svarīgi arvien rast jaunus veidus, kā ar viņiem strādāt, kā mācību saturu integrēt reālajās sadzīves situācijās.”

Ar domu par reģioniem
L. Zeltiņa pauž gandarījumu, ka Cīravas struktūrvienības audzēkņi par savu mācību iestādi izsakās pozitīvi. Aptaujā, kas palīdz noteikt apmierinātību ar iestādes darbu un vidi, 99% atsauksmju esot visnotaļ pozitīvas. “Audzēkņi ir apmierināti ar vidi, kas šeit ir, ar to, ko piedāvājam,” konstatē L. Zeltiņa. Liels mācību iestādes pluss, viņasprāt, ir fakts, ka šeit nemācās pārlieku liels audzēkņu skaits: “Ne visi var mācīties masu skolās, lielās klasēs. Reģionu skolām jābūt.”
Tādēļ tiek gādāts par to, lai ikviens, kurš vēlas šeit mācīties, varētu to darīt. Audzēkņiem, kuriem uz iestādi jāmēro tāls ceļš, KLT Cīravas teritoriālā struktūrvienība nāk pretim – ik pirmdienu pēc viņiem dodas autobuss, bet piektdienās pēc mācību darba beigām nogādā atpakaļ mājās. Mācību nedēļas laikā jauniešiem ir iespēja dzīvot kopmītnēs un par labām sekmēm mācībās saņemt līdz pat 150 eiro lielu stipendiju mēnesī. Tie visi ir paņēmieni, ar kuru palīdzību izdodas piesaistīt tos jauniešus, kuri nereti svārstās izvēlē par turpmāko izglītošanās un dzīves ceļu.
Lai jauniešos atraisītu vēlmi darboties kopā, Cīravā tiek organizēti dažāda veida pasākumi. To rīkošanu uzņemas audzēkņu pašpārvalde, vien retos gadījumos talkā paaicinot arī pedagogus un vadītāju, kuri var līdzēt ar savām idejām vai ieteikumiem. Par nozīmīgākajiem un saliedējošākajiem pasākumiem var saukt Mārtiņdienas un Ziemassvētku svinēšanu. Lielas ovācijas ik gadu raisa arī “Popiela”, kurā labprāt piedalās ne vien audzēkņi, bet arī pedagogi.
Jaunums, kas ieviests šajā mācību gadā – kopīgi zupas vakari. L. Zeltiņa tos dēvē par noskaņas pasākumiem, kuros reizi mēnesī visiem skolas audzēkņiem ir iespēja sanākt kopā ārpus kopmītņu telpām un pabūt citam ar citu, iepazīt. “Socializācija visbiežāk notiek caur telefonu, bet mēs cenšamies to lauzt,” skaidro vadītāja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar skatu uz Latvijas darba tirgu

Kategorijas