Roku un sirds darbs saimniecībā “Šneibji”

2019. gada 13. jūnijs 07:00

1391

Roku un sirds darbs saimniecībā “Šneibji”

Grobiņas novada Medzes pagasta ZS “Šneibji” ikdienā saimnieko Guntis un Anita Palapi. Viņu gādībā ir privātmāja ar piemājas dārzu un plaši lauki, kuros tiek audzēti visu veidu dārzeņi realizācijai tirgū. Kopumā īpašums ir 11 hektārus liels, un, lai ar visiem darbiem tiktu galā, laulātajam pārim talkā nāk bērni, kuri nu jau devušies katrs savā dzīvē. “Bez bērniem neko nevaram,” par lielākajiem palīgiem saka vecāki.

Sāk ar lopiem
A. Palapa pati nāk no Gaviezes, īpašums Medzes pagastā savulaik piederējis vīra vecvectēvam. Pēcāk to mantojusi vīra mamma, kura šeit dzīvojusi un vēlāk īpašumu nodevusi dēla pārziņā. 1983. gadā Palapu pāris uzsācis kopdzīvi, abi pārcēlušies uz dzīvi “Šneibju” mājās un kopš tā laika te kopīgi saimnieko. “Tagad mums ir tikai dārzeņu audzēšana. Nepilni astoņi gadi, kopš mēs tā kārtīgi ar dārzeņiem darbojamies,” uzsver A. Palapa. Pirms tam saimniecībā audzējuši lopus, taču šis darbs, gadiem ejot, kļuvis par smagu, jo prasa lielu fizisku piepūli. Lopiem jāgādā siens, tie jāved ganībās – darbu daudz. Arī šobrīd slogs nav samazinājies. A. Palapa vērtē, ka it īpaši vasaras periodā ir “darbs aiz darba”. Nereti gadoties tā, ka pie miera iespējams doties vien vienos naktī, kad visi darbi apdarīti.
Palapi audzē visdažādākos dārzeņus – sīpolus, ķiplokus, gurķus, sviesta pupas, zirņus, kāpostus, kabačus. Taču vislielākās platības atvēlētas dažādu šķirņu kartupeļu audzēšanai. “Tā, kas ir tirgus prece,” par audzējamo produktu izvēli saka saimniece. Plašajā dārzeņu klāstā Palapi gan izvēlējušies neiekļaut burkānus. Savulaik mēģināts tos audzēt, taču dārzeņi nav labi padevušies. Tos apdraudējuši arī dažādi dārza kaitēkļi, kuru kļūst arvien vairāk. “Mums tagad iet grūti, lai cīnītos ar visām sīpolu mušām un citiem kaitēkļiem. Cīnāmies ļoti, ļoti, bet ir grūti.”

Izaudzē no sēkliņas
Kartupeļi, kuri tiek audzēti vislielākajā platībā, ir vienīgie, ko saimnieki liek zemē ar stādāmaparātu. Lai sevi varētu saukt par dārzeņu audzētājiem, savulaik pievērsušies arī citu produktu audzēšanai. “Ja ir tikai kartupeļi, tad vairs neskaities dārzeņu audzētājs, tad arī maksājumi ir citādāki.”
A. Palapa gan uzsver, ka pārējo dārzeņu audzēšana “Šneibju” saimniecībā notiek ar 100% roku darbu – no sēklas līdz gatavai produkcijai. “Mēs stādiņus audzējam paši, neko nepērkam – nevienu tomātu. Sīksīpoliņus gan mēs maisu nopērkam, taču visu pārējo stādām un audzējam no sēkliņām.”
Palapi pārliecinājušies, ka izdevīgāk ir iegādāties sēklas, tās izpiķēt un pēcāk stādīt uz lauka nekā pirkt sīpolus, kuru cena pēdējā laikā krietni kāpusi un kurus nav nemaz tik viegli iegādāties, kad nepieciešams. Darba ar sēklām gan esot krietni vairāk, tomēr savs labums redzams. A. Palapa spriež, ka dārzeņu audzētājiem nekāda lielā peļņa nesanāk, taču pašu iztikšanai pietiek tīri labi.
Saimniecībā izaudzēto produkciju realizē divās vietās – Liepājas Pētertirgū un Annas tirgū Jaunliepājā. Vietu Pētertirgū ir izpirkuši, un tā viņiem ir jau gadu gadiem. “Intensīvi mēs braucam tikai ap Jāņiem, kad produkcija sākas. Vīrs brauc uz Annas tirgu, es – uz Pētertirgu. Pirmos mēnešus, kad ir produkcija, braucu gandrīz katru dienu, izņemot svētdienu.” Saimniece skaidro, ka tirgošanās sešas dienas nedēļā nepieciešama arī tādēļ, lai segtu tirgošanās vietas izmaksas. A. Palapa spriež, ka darbošanās lauksaimniecībā no cilvēka prasa pilnīgu nodošanos. Darbi nekad nestāv uz vietas, tādēļ svarīgi tos laikus apdarīt. “Nevar skatīties – auksts vai karsts – ir jāiet uz lauka!”

Ieklausās bērnu ieteikumos
A. Palapa teic, ka ne viņai, ne vīram nav ar lauksaimniecību saistītas izglītības. Pati savulaik absolvējusi tirdzniecības skolu, pēc profesijas ir pavāre. Līdz bērnu piedzimšanai strādājusi vietējā bērnudārzā “Čiekuriņš”. Vīrs ir buldozerists, strādājis Kapsēdes asfaltbetona rūpnīcā. Darbošanos uz lauka veic pēc pašu izjūtām un ieklausoties bērnu teiktajā. “Mums ir ļoti gudri bērni, kuri visas gudras ziņas mums pasniedz. Pašiem nevajag skatīties, neko meklēt, informāciju viņi mums dod,” pauž A. Palapa. Vairumā gadījumu tomēr jāskatās pēc tā, kas notiek dabā, lai lemtu, ko ar ražu darīt, kā veicināt tās devumu. Piemēram, liela daļa dārzeņu, arī pāris zemeņu dobes, kas iekoptas jaunāko mazbērnu priekam, tiek audzētas zem plēves. A. Palapa novērojusi, ka tā raža ātrāk ienākas un tāds audzēšanas veids dārzeņiem tīri labi iet pie sirds. Mēslošanai Palapi izraudzījušies šķidro mēslojumu, priekšroku dodot vircai.
Lai būtu ne tikai vēderam, bet arī acīm, saimniece iestādījusi puķes, taču to ir maz. Uz viena lauka savulaik audzētas dažādu krāsu rudzupuķes, taču ar laiku tās iznīkušas, tādēļ nu vien retā vietā izlien pa kādam zilam vai tumšam ziediņam. Savulaik A. Palapa audzējusi arī košumaugus un iekopusi skaistu piemājas dārzu. Viņas ieguldījums ticis pamanīts 2013. gadā, kad saņemts novada apbalvojums “Sakoptākā sēta”. Taču saimniece ar nožēlu atzīst, ka laika dārza un dobju iekopšanai vairs neatliek, tādēļ košumdārza apjoms krietni sarucis. Cik vaļas, te darbojas bērni, kuri sastādījuši puķes savam priekam.
Piemājas siltumnīcās pašu un bērnu vajadzībām tiek audzēti tomāti. Pirmo gadu tiek eksperimentēts ar papriku – redzēs, cik tas būs veiksmīgs. A. Palapa neslēpj, ka vēlmju eksperimentēt un izmēģināt ko jaunu ir daudz, taču skaidrs, ka visam neatliks laika. “Gribēt gribu, bet ne viss ir iespējams.”

Maziņi, bet sīksti
A. Palapa norāda, ka īpašumā esošo lauku augsne 100% ir irstošā smilts. Tas ir viens no iemesliem, kas dārzeņu ražu var apdraudēt, it īpaši karstā laikā. “Pilnīgi kājas deg,” salīdzina saimniece. “Sausums šausmīgi iedragā visu.” Palapi priecājas, ka maijā uznākušās salnas nav devušas postu ražai – nosalis “Šneibju” saimniecībā nav nekas. Tagad atliek vien cerēt, ka tiks izturēts arī lielais karstums un sausums. “Ja mēs izturējām pagājušajā gadā, tad šogad arī izturēsim. Esam maziņi, bet sīksti,” par apņēmību darboties teic medzeniece.
Saimniecības ražu apdraud ne vien laikapstākļi, bet arī bieži uz lauka sastopamie viesi – dzērves un vārnas. Dzērves īpašu interesi par Palapu ražu izrādījušas šopavasar. “Tās mums visu noknābāja, visu noēda. Arī vārnas rāva pupas un visu, visu ārā. Ar tām mēs ļoti cīnījāmies un cīnāmies vēl joprojām. Nezinām, kā būs turpmāk.” Saimniece konstatējusi, ka putnubiedēkļi uz nelūgtajiem viesiem vairs neiedarbojoties – putni pie tiem jau pieraduši.
A. Palapa neslēpj, ka īpašuma un lauku atrašanās vieta ceļa malā kļūst par vieglu mērķi arī garnadžiem. Gadoties, ka no rīta, apstaigājot laukus, redzams – vietām izrakti un aiznesti prom kartupeļi. “Ko mēs viņiem izdarīsim? Lai tak ēd! Norok jau tik daudz, cik var panest vai pavest. Vienu gadu gan mazdēlam bija kukurūza gar eglītēm sastādīta. Ļoti laba šķirne, kādas simts sēklas. Togad bija laba raža, un vienu dienu tā visa bija norauta,” par zagļu nodarīto skādi stāsta saimniece.
Gadījies, ka ceļa tuvums kārdinošs izrādījies arī stirnām un bukiem, tādēļ mazdēls izveidojis žogu, lai dzīvnieki tik viegli netiktu īpašumā, taču tie tāpat esot iemanījušies nokļūt otrpus žogam. A. Palapa pieļauj, ka lēcienā cēlajiem dzīvniekiem žogs varētu būt gana viegli pārvarams.

Mazdēls audzē teli
Palapu ģimenē uzauguši četri bērni, kuri katrs devušies savā dzīvē un strādā valsts darbā. Saimniekošanu un dzīvi laukos pagaidām nav izvēlējies neviens, lai gan interese par zemes darbiem un vēlēšanās pašiem vecāku īpašumā iekopt kādu stūrīti esot gandrīz katram. Dēls vecāku īpašumā uzbūvējis savu siltumnīcu un uz lauka, ko īrē no kaimiņiem, audzē labību, lai atjaunotu zemi. “Te viņš saimnieko – ir kartupeļus iestādījis, labību iesējis,” norādot uz dēla lauku, stāsta A. Palapa. Dēlam tā esot nodarbe brīvajam laikam. Arī meitām, kuras piemājas dārzā izvēlējušās audzēt dažādas puķes, tas ir darbs brīvajiem brīžiem. Mamma teic, ka bērnu izvēli saprot, jo darbs un ikdiena laukos patiesi nav viegla.
Savu roku lauku darbos nu iemēģina arī Palapu vecākais mazdēls Matīss, kurš septembrī uzsāks mācības devītajā klasē. Viņš vecvecāku īpašumā tur un audzē teli. To iegādājies par paša iekrāto naudu un nu cītīgi uzmana, aprūpē un baro. “Viņš iesējis arī lopbarības bietes. Tikai tāpēc, lai audzētu priekš teles,” ar mazdēla pievēršanos lauku darbiem palepojas A. Palapa. Matīss vecvecākiem ir galvenais palīgs zāles pļaušanā. “Tas mums ir liels, liels atspaids,” priecājas saimniece. Palapi ir ļoti pateicīgi bērniem un mazbērniem par palīdzību lauku darbos. Pēc tam kad vecāki atgriežas no tirgošanās Liepājā, bērni brauc viņiem līdzi un dara visu, kas nepieciešams, lai sagatavotu produkciju nākamajai tirgus dienai. “Bieži sanāk tā – apsēžamies, padzeram kafiju, kaut ko uzkožam un tūlīt darbos,” situāciju raksturo saimniece.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Roku un sirds darbs saimniecībā “Šneibji”

Kategorijas