Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izmanto reti, bet jātur mūžīgi

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 13. jūnijs 07:00

39
Izmanto reti, bet jātur mūžīgi

Aizputes novada Kalvenes pagasta bibliotēkā aiz bibliotekāres Marikas Zvirbules darba vietas plauktā stāv zaļos un tumši brūnos vākos iesietas pabiezas grāmatas – Latvijas Padomju enciklopēdija. Bibliotēkā pieejami visi sējumi, un arī daudzās mājās šīs grāmatas joprojām ieņem svarīgu vietu personīgajās bibliotēkās, īpaši, ja ģimenē ir vecāka gadagājuma cilvēki. Vai tās ir tik pieprasītas, ja stāv redzamā vietā un pa rokai bibliotekāres darba vietā? M. Zvirbule atbild, ka no plaukta izceļ reti, bet “bibliotēkā tām būs būt vienmēr”.

Noder arī jauniešiem
“Pusgadu padomju laiku enciklopēdijas nav kustinātas, neviens nav prasījis. Kam tās vajadzīgas, tiem lielākoties jau šīs grāmatas ir pašiem,” norāda M. Zvirbule. Viņasprāt, enciklopēdijām bibliotēku plauktos ir jābūt. “Pirmkārt, ja nu kādam ievajagas, otrkārt, tas ir liels vēstures posms – vairāk nekā 50 gadi –, kas tajās ir aprakstīts, tur ir apkopota visa nepieciešamā informācija, kas bija aktuāla šajā laika posmā.”
Bieži šādas grāmatas noderot krustvārdu mīklu minētājiem. Lielākās bibliotēkās un pilsētās šīs enciklopēdijas izmantojot arī jaunieši – skolēni un studenti, kuriem tajās pieejamā informācija noder skolas darbu, pētījumu veikšanā. “Padomju laiku enciklopēdijām bibliotēkā ir jābūt, un tās būs, lai arī netiek izmantotas. Paturam arī citus novecojušus izdevumus, piemēram, “Sprīdīša bibliotēkas” sērijas grāmatas bērniem – līdzīgas nav vairs izdotas,” papildina bibliotekāre. Turklāt grāmatas, kurām ir vienāds izmērs un noformējums, ir labs risinājums telpu un plauktu interjera dizainam.
Kalvenes bibliotēka katru gadu noraksta ap 50 grāmatu, pārsvarā tās esot bojātas vai ļoti vecas. “Bieži ir žēl – kā nu tā ņemsim un sviedīsim ārā? Tā taču ir tāda grāmata! Tad parevidēju norakstīto eksemplāru kaudzi, izvelku ārā un pietaupu – varbūt kādreiz noderēs.”

Pērles makulatūras kaudzēs
“Kursas Laiks” un iedzīvotāji novērojuši, ka Latvijas Padomju enciklopēdija un Ģimenes enciklopēdija, kas izdotas 20. gadsimta 70. un 80. gados, ir starp mantām, no kurām cilvēki visbiežāk atbrīvojas, nesot tās uz lietoto preču un labdarības veikaliem. Tāpat bieži vien atdoto grāmatu plauktos, kā arī makulatūrā var atrast īstas pērles – rakstniecības klasiķus, savulaik populārus bestsellerus un noderīgu izzinošo literatūru. Kas vienam vairs nešķiet aktuāls, citam ir liels dārgums, ko meklējis savam krājumam jau ilgi. Turklāt ne tikai veikalos pieejami šādi bezmaksas grāmatu plaukti, bet arī bibliotēkās, skolās un citās sabiedriskās vietās.
Daudz cilvēku, vajadzības spiesti vai vienkārši cilvēcīgas ziņkāres vadīti, seko līdzi lietoto preču piedāvājumam gan speciālajos veikalos, gan domubiedru grupās, vērojot, kas cilvēkiem sadzīvē kļuvis lieks, ko tie pērk un ko pārdod. Nesen par liepājnieku kļuvušais Māris Mediss novērojis, ka cilvēki bieži pārdod tādas lietas, kurām pēc izskata grūti pateikt, kas tas vispār ir, bet pircēji uzrodas zibenīgi un piedāvā savu cenu, lai tikai daudzu neatpazīto mantu nenoceltu no degungala kāds cits.