Vieta priecīgiem cilvēkiem

2019. gada 20. jūnijs 07:00

1144

Atgriešanās Liepājā aizveda pie ģimenes biznesa idejas un otrādi. No šā gada sākuma Medisu ģimene – Ieva, Māris un viņu atvase Olivers – dzīvi galvaspilsētas rutīnā nomainīja pret paredzamāku un mierīgāku Liepājā. Ievas dzimtajā pilsētā viņi šopavasar atvēra ģimenes uzņēmumu “Mulle” un vērtē, ka Liepājā piedāvāt ko oriģinālu ir daudz vienkāršāk nekā Rīgā.

Alkst pēc ērtas dzīvošanas
Liepājniece Ieva un no Daugavpils rajona nākušais Māris iepazinās Rīgā, strādājot vienā darbavietā. “Tas bija krodziņš, kurā nāca pārsvarā ārzemnieki. Ieguvām pamatīgas angļu un krievu valodas zināšanas, pirmo darba pieredzi, kas bija atspēriens turpmākajai dzīvei,” stāsta Ieva. Tajā laikā viņa Rīgā studējusi komunikāciju zinātnes. Tad ieguvusi darbu maksājumu un informācijas tehnoloģiju jomā kādā uzņēmumā, uz kuru ticis pārvilināts arī Māris. Pēc tam studējusi par pirmsskolas izglītības skolotāju un strādājusi privātā izglītības iestādē “Laumiņas rezidence”. “Tā ir mana lielā sirdslieta. Tā kā man šī tēma ir ļoti tuva, nolēmu, ka gribētu ģimenes uzņēmumu un ļoti vēlos dzīvot Liepājā,” klāsta Ieva.
Doma, ka kaut kas jāmaina ierastajā dzīvē, apciemojusi laiku pa laikam. Iesākumā Māris bijis diezgan skeptisks. “Rīgā dzīvoju vairāk nekā desmit gadu – tur bija izveidojusies mana mazā komūna, draugi, darbi. Mana nostāja bija, ka Rīgā viss ir pie rokas un daudz iespēju visapkārt. Vairākus gadus grūti bija pārvarēt domu, uz ko mani rosināja Ieva – par pārvākšanos. Draugi arī teica, ka esam pilnīgi traki! Taču vienu sapratu: Rīgā iestājas tāda rutīna, ka no rīta sabiedriskajā transportā cauri sastrēgumiem brauc pusaizmidzis. No rīta uz un vakarā no darba jāpavada stunda ceļā vienā virzienā – tās ir divas stundas no dienas tikai braukšanā vien,” secinājis Māris. Pazīstamie teikuši, ka vides maiņa ir liela uzdrošināšanās. Taču tagad vērojama tendence, ka liela daļa atgriežas pie saknēm vai dodas uz mazākām pilsētām. Piemēram, Rīgā dzīvojot, divus mēnešus iepriekš bijis jāieplāno brauciens pie vecākiem. Tagad to izdarīt esot daudz vienkāršāk. “Negribētos attapties pie domas, ka visu laiku esi braucis trolejbusā un tādēļ neko neesi sasniedzis,” smejas Ieva. Un Māris filozofiski papildina: “Pēdējā dzīves minūtē neviens nenožēlo to, ko ir izdarījis, bet gan to, ko nav darījis.”
Liels iedvesmotājs un dzinulis bijis dēls Olivers. “Viss izdomātais labi ierakstījās dzīves plānā – ideāla vieta ģimenei, turklāt dzīvošana ērta un ātri sasniedzama,” uzsver jaunā māmiņa.

Iedvesmo trollītis un sajūtas
Ieva un Olivers Liepājā atgriezās janvārī, bet Māris, kamēr nokārtoja visas nepieciešamās lietas iepriekšējā dzīves un darba vietās, ir liepājnieks kopš maija. “Kad meklējām dzīvojamās platības, bijām pārliecināti, ka Liepājā būs lētāk vismaz par simts eiro. Bet reāli ir kūrorta cenas, jo pilsēta ir mainījusies uz labo pusi, te tiešām ir tāds atpūtas pilsētas šarms,” vērtē Ieva. Dzīvojot Liepājā, sapratuši, ka mašīna nav vajadzīga. “Piecpadsmit minūšu laikā esi citā pilsētas rajonā. Pārvietojamies pārsvarā ar riteņiem.”
Pirmais dzīvoklis ģimenei bijis Kuršu ielā iepretim namam, kur tagad izveidojuši un iekārtojuši telpu, ko paši raksturo kā vietu priecīgiem cilvēkiem vai kur tapt tik laimīgam kā bērns. “Bija tāds piedāvājums, tas nozīmēja – jārīkojas ātri un ir īstais brīdis, jo dzīve piespēlējusi tādu iespēju,” teic jaunā uzņēmēja, kura ļoti cer, ka pieredze viņai iedos uzņēmējas gēnu. “Mans tētis ir uzņēmējs ilgus gadus,” piebilst sieviete.
Atnākot uz Liepāju, Ieva cepusi makarūnu cepumus. Māris atgādina, ka, dzīvojot Rīgā, paralēli tiešajiem algotajiem darbiem darbojušies izbraukuma tirdzniecībā, taisot cukurvati. “Tas bija piesātināts, interesants laiks. Braucām pa kāzām, festivāliem, dzimšanas dienām, bērnu ballītēm un pasākumiem, paviesojāmies pilsētu svētkos. Ar to sākām, guvām pirmās zināšanas biznesā,” atminas ģimenes galva. Nu cukurvates aparātam ierādīta goda vieta arī uzņēmuma “Mulle” telpās.
““Mulle” tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē ‘priecīgs cilvēks’. Pirmsākums uzņēmuma vārdam meklējams studiju laikā, kad mana brīvdabas pedagoģijas pasniedzēja dalījās iespaidos par apmaiņas programmu Norvēģijā. Tur Mulle ir mežu trollītis, kas aicina bērnus saudzīgi izturēties pret dabu un iesaistīties aktivitātēs dabā. Man tas likās tik ļoti iedvesmojoši,” teic Ieva. Šis pasākums Medisiem esot sirds realizācija, un gandarījumu sniedz tas, ka viņu sajūtas pielīpot arī citiem cilvēkiem. “Vienu reizi bijām brīvdienas vakarā atnākuši visa ģimene, ieraudzīju, ka šī vieta un mūsu ideja veido to Mulles jeb priecīgo cilvēku sabiedrību. Mūsdienās tas nav mazsvarīgi.”
“Sākam ar mazumiņu. Ja sāktu Rīgā, tur ir viss un konkurēt ar mazumiņu ir nežēlīgi – ir liels spiediens no visām pusēm, tāds kā konveijers. Tu esi viens no, kārtējais. Grūti uztaisīt ko unikālu, jo galvaspilsētā ir tik daudz piedāvājumu,” norāda Māris.
Ieva stāsta, ka tagad, kamēr ir pašā uzņēmējdarbības iesākumā, nācies saskarties ar pašvaldības un valsts institūcijām. “Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Būvvalde – esam saņēmuši atbalstu. Tas mūs šeit ļoti pārsteidza. Liepājā ir personiskāka pieeja, te tevi iedrošina, palīdz visu salikt kopā,” salīdzina Māris. Un Ieva papildina: “Tāpat Liepājā, ja salīdzinām, dzīve rit apzinātāk, cilvēki vairāk ieskatās un pievērš uzmanību. Rīgā dzīve ir skrējiens pa straumi.”

Nesēž telefonos, bet runā
Uzņēmums “Mulle” iekārtots netālu no Liepājas Pētertirgus, Kuršu ielas namiņā, kas ir ap 300 gadu vecs. “Zinām, ka šajās telpās bijis alkohola veikals, lietotie apģērbi, dizaina un printēšanas uzņēmums. To, ka te kādu brīdi bijis veikals, kur tirgotas preces par vienu latu, biju palaidusi garām,” norāda liepājniece. Viņai labpatīkot domāt, ka “Mulles” koncepcija šai ēkai un telpai piestāv daudz labāk.
Ierīkota tā saucamā bumbu istaba, kur var izdauzīties ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Bumbu baseinā ir 32 tūkstoši bumbu! Daudz roku darba telpu noformējumā un interjera izgatavošanā pielicis Māris: bumbu baseina karkass, atpūtas namiņš, gaismas kaste ir tieši viņa darbs. “Esam izstaigājuši daudz bērnu izklaides vietu, redzam, uz ko mūsu dēlam iedegas acis. Taisījām visu caur bērna skatpunktu. Te viss ir neskaitāmas reizes pārveidots, lai bērniem būtu ērti,” uzsver Ieva. Lietas, ko Medisi dod izmēģināt citiem, ir gājušas caur pašu ģimenes pieredzi. “Tās neieraudzīsi pie daudziem citiem,” saka uzņēmēja un uzsver, ka uzņēmumam svarīgākais – ka bērns laiku būs pavadījis jēgpilni. Lai nav daudz rotaļlietu, bet tās, kas ir, dotu daudz ieguvumu. Tādēļ arī mantas izvēlētas tādas, kādu nebūs katram.
Ģimenei ļoti patīk, ka telpā, kad sanākuši vairāk cilvēku, valda ballītes atmosfēra. “Apsēžas nepazīstami cilvēki pie viena galda. Neviens nespaida telefonus, bet gan runā par bērnu tēmām. Galvenais – runā! Mūsu laikmetā tas ir tik superīgi! Būtu jau muļķīgi, ka trīs māmiņas šeit sēdētu un pļāpātu, bet ceturtā – ieurbusies telefonā. Turklāt līdz šim neviens nav prasījis mums interneta paroli,” uzsver Māris.
Abi atzīst, ka uz veikaliņu cilvēki gan pagaidām nāk kā uz muzeju, taču viņu galvenā doma esot radīt vietu, kur māmiņai, vecmāmiņai atnākt un izdarīt savas ikdienas darba lietas, kamēr bērns tiek nodarbināts. Redzu – atnāk stresaina māmiņa. Paņem kafiju, izdara vajadzīgos telefona zvanus un aiziet ar citu sajūtu.”
“Mullē” nav pakalpojuma atstāt bērnus uz pieskatīšanu, taču uzņēmēji redz, ka tas ģimenes atvieglotu.

Tante aiziet starojoša
“Ļoti daudzi neaizdomājas, ka bumbu istabām ir savi specifiskie noteikumi. Piemēram, ir prasības par bumbu tīrīšanu un higiēnu. Protams, 32 tūkstošus ar lupatiņu netīrīs, tāpēc ir firma, kas atbrauc, izsūc bumbas ar speciālu mašīnu, nomazgā un ar ultravioletiem stariem apstrādā,” skaidro Māris. Tāpat paši izstrādājuši savus drošības noteikumus, kas ir līdzīgi citām izklaides vietām. “Kad atvērām, vispirms iekšā salaidām savus radus – lai izmēģina, kas ir un kas nav. Neko neteicām, lai zinām, kas jāuzlabo. Pēc māmiņu ieteikumiem uztaisījām nosacīti tādu kā barjeru – robežu starp telpu un veikalu. Taisījām tā, lai vieglāk bērniem uztverams – tur tālāk nevar,” uz izrotātu striķi rāda Ieva.
“Bumbu baseins ir nepieciešams ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. Mēs paši izpriecājāmies kā bērni, bijām tik laimīgi! Mans tētis atveda savus draugus. Galvenais ir pārvarēt momentu – es, lielais, arī drīkstu! Bumbas izmanto terapijā – tās noņem stresu un ir pat ieteicamas pieaugušajiem, kuri ilgstoši dzīvo stresā. Mums bija gadījums – ienāca pavecāka kundze, ļoti neapmierināta, mums šķita, ka viņai nekas nepatīk. Teicu – varat iekāpt, izmēģināt. Viņa iekāpa, ienira zem bumbām tā, ka viņu pat neredzēju, ilgi nenāca ārā. Sāku uztraukties, bet izrādījās – viņa ir tik ļoti atslābinājusies. Un aizgāja starojoša. Te ir tā vieta, kur sasniegt bērna laimi un prieku!” savu uzņēmuma filozofiju atkārto Ieva. “Rēķināmies, ka uzreiz rindām pie mums neskries. Bet tā taciņa ir jāiestaigā, ir jāieskrienas, lai mūsu lolojums ieņemtu ekskluzīvas vietas statusu,” teic uzņēmēja.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vieta priecīgiem cilvēkiem

Kategorijas