Prot lasītāju ievilināt bibliotēkas aizraujošajā pasaulē

2019. gada 20. jūnijs 07:00

321

Prot lasītāju ievilināt bibliotēkas aizraujošajā pasaulē

Pērn rudenī, kad iepriekšējā Kalvenes pagasta bibliotekāre Inta Ruduka aizgāja pensijā, viņas vietā bibliotekāres pienākumus konkursa kārtībā ieguva vietējā aktīviste Marika Zvirbule, kurai šī profesija patikusi jau no skolas laikiem. Marika jau iepazinusi lasītāju paradumus un atklājusi veidus, kā ieinteresēt pastāvīgos apmeklētājus bibliotēku izvēlēties par savu ikdienas pieturvietu.

Līdzsvarā – laiks sev un citiem
“Iepriekšējā bibliotekāre mani uzrunāja piedalīties konkursā uz vakanci. Biju bibliotēkas pastāvīgā lasītāja, ar Intu esam iepriekš sadarbojušās dažādos pasākumos. Šeit strādāju no 1. novembra. Vasarā būs jābrauc uz Rīgu mācīties bibliotekāru kursos,” stāsta Marika.
Viņa Kalvenē ir ienācēja no Aizputes pagasta. Skolas laikā bijusi iespēja dažas reizes pabaudīt bibliotēkas gaisotni vienai pašai, un jau tolaik domājusi: “Kā man tas patiktu!” Tagad viņa smej: “Kalvenē ir kā Bermudu trijstūrī – ja atnāk uz šejieni, tad jāpaliek.” Viņasprāt, dzīve šeit būs radoša un aktīva, kamēr vien pagastā būs skola.
Kalvenes bibliotēkas jaunā vadītāja pēc profesijas ir grāmatvede un lauksaimniece. “Bet ko tik es savā dzīvē neesmu darījusi! Esmu strādājusi kā pavāre – tā bija arī mana pēdējā nodarbošanās, pirms kļuvu par bibliotekāri. Esmu bijusi arī dārzniece. Pienāca laiks, kad veselība sašķobījās un biju “uz slimības lapas”. Bet tas laiks ir pagājis, un viss beidzies labi, tagad esmu atgriezusies darba dzīvē,” ar smaidu teic sieviete.
Ģimenei joprojām ir saimniecība. “Daudz lopu nav – tikai septiņas slaucamas govis un tad vēl viss pārējais. No rīta ar vīru agri ceļamies un ejam pie lopiem, tad uz darbu, pēc darba atkal lauku darbi. Tāda tā dzīve laukos ir – vienā kustībā!” Ir divas meitas – viena 23, otra 7 gadus veca, prieku sagādā arī mazbērns.
Brīvajos brīžos Marika ļoti mīl apmeklēt arī kultūras pasākumus un pati iesaistās vietējā amatierteātra darbībā. “Man vajag laiku, kad izdaiļot dvēseli. Vajag līdzsvaru. Ir laiks, kad gribu būt viena, piemēram, darboties dārzā, kad vajag māju dzīvi, un ir, kad ir nepieciešamība satikt cilvēkus. Bibliotekāres darbs man sniedz abus – jo bibliotēkā ir laiks, kad esmu viena, tajā pašā laikā esmu saskarsmē ar cilvēkiem.”

Pašai nav brīvbrīžu lasīšanai
“Lai arī šķiet, kas tad tur ko bibliotēkā darīt – atnāksi, izsniegsi grāmatas un paņemsi tās atpakaļ! Šis darbs nav tik vienkāršs, kā varētu likties, piemēram, ka te jau ir tik daudz laika, lai varētu nodarboties ar savām lietām un interesēm. Ir tādi cilvēki, kuri tā domā. Taču, kopš es te strādāju, esmu izlasījusi tikai vienu grāmatu! Protams, jā, gribētu to un to izlasīt, bet vairs nav laika. Bibliotekāra darbā visu laiku ir darbība – meklēju grāmatas, pasūtu, pierakstu, ko cilvēki pasūta, pētu izdevumus, kas ir izdoti par jaunu. Skatos domubiedru grupās, ko grāmatu lasītāji saka par konkrētām grāmatām, lai zinātu – ņemt vai neņemt, derēs lasītājiem vai nederēs?” pastāsta Marika.
No Jaungada viņa rīko radošās darbnīcas bērniem. “Pirms katriem gaidāmajiem svētkiem – Valentīndienas, Lieldienām, Mātes dienas un citiem – notiek tā, ka aicinu bērnus uz bibliotēku. Sameklēju internetā kādu rokdarbu, ko var izgatavot ātri un vienkārši. Uz pirmo radošo darbnīcu atnāca pāris bērni, bet uz pēdējo – padsmit! Tad domāju – kur mēs visi paliksim? Te viss bija pilns! Un šādās reizēs bērni bibliotēkas plauktos ierauga grāmatas... Vai drīkstu paņemt kādu uz mājām? – viņi jautā. Jā, protams! Tādā veidā es viņus ievilinu bibliotēkā, pieradinu pie grāmatām. Atnāk lielāks bērns un nākamajā reizē līdzi paņēmis vēl mazo māsu vai brāli,” pieredzē dalās bibliotekāre.

Prasa atstāstīt saturu
“Aktīvākais lasītājs Kalvenē ir vecumā no 40 un 50 gadiem un uz augšu, tad no pirmskolēna līdz pamatskolai. Vidējais vecums nav! Ir arī ļoti maz jauniešu, kuri apmeklē bibliotēku. Mazie gan nāk ļoti intensīvi, ņem un tiešām lasa grāmatas. Man patīk viņiem katru reizi sagādāt pārsteigumu – kad paņem jaunu lasāmvielu, reģistrēju un grāmatā zem vāka ielieku konfekti,” smaidot atklāj Marika. Taču konfekti, kas ir bonuss par bibliotēkas apmeklēšanu, bērnam esot jāprot nopelnīt. “Es viņiem katru reizi paprasu, par ko bija grāmatā. Lieku pastāstīt. Ir bijušas reizes, kad lieku grāmatu izlasīt atkārtoti. Saku – jaunu grāmatu nevari ņemt, ja neesi kārtīgi izlasījis šo. Bērni zina, ka prasīšu atstāstīt, līdz ar to es zinu – viņi tiešām lasīs un iedziļināsies!” Šādā mierīgā veidā bērni tiekot motivēti nākt uz bibliotēku. Marika rēķinās, ka vasarā lasītāju būs mazāk un atnāk retais, jo tad būs citas intereses.
Savukārt pati bibliotekāre iet arī uz skolu pie pirmsskolas vecuma bērniem un sākumskolēniem. “Tas notiek mācību gada laikā reizi mēnesī. Tad ņemu līdzi kādu grāmatu un kopā lasām. Parasti tie ir sērijveida izdevumi. Pēc nodarbības tad parasti visi nāk – viņiem vajag tās grāmatas. Tagad mums populāra ir “Mūmamma”, pirms tam uz izķeršanu bija “Runcis Puncis”.”
Jaunākajiem lasītājiem joprojām populāra ir aktivitāte “Bērnu žūrija”. “Noslēguma pasākums Rīgā ir gaidīts notikums – tā ir balva par lasīšanu un piedalīšanos. Bērni pērnruden saskrējās ar “Panorāmas” žurnālistiem, viņus intervēja.”

Cer piesaistīt ar atmiņām
Taču, kā pievilināt pusaudžus, jauniešus un vidējo paaudzi apmeklēt bibliotēku, Marika vēl prāto. Cer ieinteresēt ar Kalvenes novadpētniecības jomu, iesaistot lasītājus tematiskās pēcpusdienās. “Pirmais man ir padomā par Kalvenes receptēm, ēdieniem. Tā būtu saruna – ko mamma tev bērnībā taisīja ēst, kas tev garšoja? Vākt tādu materiālu par Kalveni, fotogrāfijas, rakstus, stāstus. Vēl man ir sapnis apzināt, aprakstīt to Kalvenes māju un iedzīvotāju likteni, kuru vairs nav. Cilvēkus šī joma – vilkt ārā atmiņas no sendienām – sāk interesēt arvien vairāk. Viņi zvana un prasa, vai kaut ko vairāk nevar noskaidrot,” teic bibliotekāre. Viņasprāt, novadpētniecība ir viens no bibliotēkas uzdevumiem, taču, lai tam pievērstos pilnībā, ir vajadzīgs daudz laika. Kamēr bibliotēkā strādā viena pati, esot pagrūti to apvienot.
Bibliotekāre vērtē, ka lasīšanai jaunāko paaudzi varētu pievērst e-grāmatas. “Taču interese par tām ir maza, lai gan reklamējam šo iespēju. Par e-grāmatu iespēju prasīju vecākajai meitai – varbūt viņa grib izmantot? Atbildēja, ka ne, gribot turēt rokās riktīgu grāmatu un telefonā varot lasīt visu ko citu.” Bibliotekāre arī novērojusi, ka latviešu e-grāmatām nav tāda piedāvājuma, kas varētu būt saistošs un noderīgs. “Piemēram, ir grāmatas, uz kurām bibliotēkā stāv lasītāju rinda. Ja būtu pieejamas tādas pieprasītas grāmatas, e-grāmatas situāciju atrisinātu. Jaunie arī vairāk izmantotu šo iespēju, ja būtu kāda specifiska literatūra mācībām, skolu pētnieciskajiem un augstskolu studiju darbiem.” Tāpat liels mīnuss esot tas, ka elektroniski nav pieejama svaigākā izdevuma literatūra.
Marika jau zina, kurās dienās un laikos ieradīsies konkrēti lasītāji. Viņa iepazinusi arī to kalvenieku paradumus, kuri uzzina par kādu lasāmvielu un dod ziņu bibliotekārei, lai grāmatas sagādā. Bibliotēku lasītāji ļoti bieži apmeklē naudas taupīšanas nolūkos, bet pie viena – lai lasot gūtu emocionālu baudījumu. “Viņi ieiet grāmatnīcās, paskatās un tad man paziņo – tā ir laba grāmata, to noteikti vajadzētu bibliotēkā... Jo grāmatas ir dārgas. Ieguldīt cilvēkam lielu naudu, lai vienu reizi grāmatu izlasītu? Protams, ir mums iedzīvotāji, kuriem ir lielas savas personīgās bibliotēkas mājās, viņi var atļauties nopirkt. Ja viņiem mājās ir nopietnāka žanra literatūra, tad uz bibliotēku atnāks, piemēram, pēc dāmu romāna, jo būs vēlēšanās atslēgties ar kaut ko vieglu.”

Ar katru jāaprunājas
Bibliotekāres nerakstītais likums esot ar katru atnācēju aprunāties. “Svarīga ir komunikācija ar katru lasītāju, un man to diezgan veiksmīgi izdodas uzturēt. Uzskatu, ka bibliotekārs ir psihologs vai šīs iemaņas ir jāapgūst, jo tik daudzi ir jāuzklausa, jāizrunā, jāizdzīvo līdzi.” Ja akurāt ir kāda diena vai stundas, kad Marikai jābūt citur un bibliotēkā viņu nevarēs satikt, jau laikus lasītājiem paziņojot – šodien nenāc!
Iedzīvotāji bieži piezvanot un paprasot, vai ir kāda interesējošā grāmata. “Ja nav, tad zvanu uz Aizputi, Cīravu, Liepāju. Grāmatu sagādē no citām bibliotēkām man palīdz pagasta pārvaldnieks un mans vīrs. Jo pašai darbalaikā ir jābūt uz vietas.” Esot gadījumi, kad kāda grāmata pēc lasītāju pieprasījuma ar lielām pūlēm sagādāta, bet beigu beigās izrādās, ka lasāmviela ar intriģējošu nosaukumu grāmattārpus tomēr pievīlusi. “Parasti grāmatas iegādei izvēlos pēc kritērija – vai tai būs piekrišana, vai tā būs saistoša daudziem lasītājiem?” Vienā ceturksnī Kalvene iegādājas ap 30 grāmatu, rēķinot, ka grāmata maksā vidēji 15 eiro. Izplatītāji grāmatas pieved klāt. “Veicu pasūtījumu jau ar izvēlētām grāmatām un tad vēl pārcilāju viņu pievedumu.”
Interesantu tendenci bibliotekāre novērojusi ar sen aizmirstām, vecām grāmatām. “Ir bijis, ka vecos izdevumus norakstām, jo nav, kas grāmatu ņem, bet parādās
jauns izdevums – jauna noformējuma vāki, burtu dizains –, un atkal grāmata aiziet apritē. Bieži cilvēki vēlas kādu grāmatu lasīt filmu, seriālu ietekmē.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Prot lasītāju ievilināt bibliotēkas aizraujošajā pasaulē

Kategorijas