Virgas tradīciju nams – toreiz un tagad

2019. gada 27. jūnijs 07:00

1038

Viena no Priekules novada kultūras iestādēm ir Virgas tradīciju nams. Nelielā, bet glītā ēka saglabājusi savu vēsturisko šarmu vēl no barona laikiem, kad šeit tika turēti graudi un skābēti kāposti. Kad 1983. ēka tika pielāgota tradīciju nama vajadzībām, tā ieguva jaunu dzīvi – šeit norisinājās balles, svinības, tika organizētas izstādes. Samazinoties virdzenieku skaitam, saruka arī nepieciešamība pēc tradīciju nama, tādēļ tā ziedu laikus var dēvēt par aizgājušiem. Tomēr darbība pavisam noklususi nav. Namam ir sava uzraudze, kura ik dienas gādā, lai tas tiktu uzturēts kārtībā, un ik pa laikam te tiek rīkoti arī lielāki un mazāki godi.

Brīnās, kā tika galā
Tradīciju nama uzraudze jau aptuveni 15 gadus ir vietējā iedzīvotāja Rima Hmičova. Viņa Virgā dzimusi un augusi, līdz ar to sveša nav arī tradīciju nama vēsture. Padomju laikā šeit glabātas sēklas, tādēļ vietējie bērni te bijuši bieži viesi. “Mēs, kad bērneļi bijām, nācām pēc saulespuķu sēklām. Pilnas kabatas mums piebāza te strādājošais onkulītis.”
Darba gaitas Virgas tradīciju namā R. Hmičova uzsākusi pēc tam, kad Priekulē slēgts “Lattelecom” klientu apkalpošanas centrs un viņa atgriezusies uz dzīvi Virgā. Virdzeniece priecājas, ka viņai tikusi dota iespēja šeit strādāt, jo uzraudzes darbu dara labprāt un tam nododas pilnībā. Viņa ir pārliecināta, ka šo darbu nav iespējams darīt bez daļas entuziasma. “Kas cits darīs? Lai kaut kas notiktu, ir jādarbojas,” uzsver R. Hmičova.
Savulaik, kad namā notikuši pasākumi un balles, kuras apmeklējis liels iedzīvotāju skaits, bijis arī krietni vairāk darāmā. Tad bijis cītīgi jāstrādā, lai telpas pirms kārtējā pasākuma pamatīgi uzpostu, atbilstoši iekārtotu, kā arī gādātu, lai sakopta būtu arī ārpuse. “Tagad domāju – kā es tiku galā? Bet tiku!”

Izrāda tūristiem
Ikdienā Virgas tradīciju nams apmeklētājiem ir slēgts, jo, atšķirībā no citām kultūras iestādēm, te nenotiek pašdarbnieku kopā sanākšanas. Tāpat, atšķirībā no senākiem laikiem, vairs nenotiek izstāžu organizēšana. R. Hmičova gan teic, ka interese par namu ir jūtama tik un tā. Vasaras sezonā te ik pa laikam piebrauc kāds tūristu auto. Tā kā notiekošo pie tradīciju nama R. Hmičova var redzēt pa sava mājokļa virtuves logu, viņa tūlīt ir klāt un gatava ikvienam interesentam izrādīt un iepazīstināt ar vēsturisko ēku. “Tie, kuri Virgā dzīvojuši, nu atbrauc un saviem bērniem, mazbērniem parāda. Tas man nekādas grūtības nesagādā. Es priecājos, ka ir interese, ka cilvēki ir apmierināti un pasaka paldies par laipnību.”
Gadījušies pat vācu tūristi. Tad bijis grūtāk sarunāt, tomēr telpas izrādīt izdevies. R. Hmičova smejot atzīst, ka no laika, kad strādājusi klientu apkalpošanas jomā, viņai ieaudzināts: “Sniedzam pakalpojumu, un mums jāklanās klientam.” Līdz ar to saglabājusies nostāja, ka jāpanāk pretī jebkuram cilvēkam un jāpiedāvā ēku gan apskatīt, gan izmantot tās pakalpojumus.

Uzlabo apstākļus
Šobrīd tradīciju namā visbiežāk tiekot organizēti dažādi pagasta pasākumi, kā arī telpas tiek izīrētas interesentiem. Te ir iespējams rīkot kāzu svinības, balles, arī bēru mielastus. “Te būs liels ģimenes saiets – ap simts cilvēkiem. Liela ģimenīte izdomājusi rīkot radu sanākšanu – sabrauks visi bērni, mazbērni, brīnišķīgi būs,” priecājas uzraudze. Gadoties pat tādas nedēļas nogales, kad rosība tradīciju namā ir bez apstājas, jo telpas aizrunātas teju katras brīvdienas mēneša garumā. “Pilsētniekiem patīk, citi te brauc ar teltīm,” par klusuma un dabas tuvuma priekšrocībām atpūtas vietā saka R. Hmičova.
Pagasta pārvalde ik pa laikam gādājot par tradīciju nama uzlabošanu. Nosiltinātas sienas, izremontēta un izflīzēta virtuves telpa, plānots to papildināt ar trauku mazgājamo mašīnu. Lai ēkas ārpuse būtu acij tīkamāka, uz kāpņu margām novietotas puķu kastes. Tās ik dienu apčubina un laista pati R. Hmičova. Iekštelpu interjers lielākoties saglabājis savu vēsturisko veidolu – te redzama padomju laika apdare, kurā izmantots ļoti daudz lakota koka. Taču tas piešķir ēkai īpašu šarmu un auru. Ik pa laikam gan nākas ko pamainīt un modernizēt, lai piedāvājums būtu savam laikam atbilstošs. “Mainām apgaismojumu, jau divus gadus mums ir centrālā apkure. Tagad izskatās solīdāk,” spriež nama uzraudze.
Cilvēku izvēlei pieejamas divas svinību vietas – kamīnzāle ēkas pagrabstāvā, kur vienuviet iespējams uzņemt 30 cilvēkus, un lielā svinību zāle, kur kopā var sanākt ap 80 viesu. R. Hmičova domā, ka telpu īre Virgas tradīciju namā nav dārga, līdz ar to interese par šādu iespēju ir gana liela.

Būs atkal kolhoznieku balle
R. Hmičova spriež, ka kādreizējo aktivitātes vilni Virgas tradīciju namā visticamāk vairs neatjaunot. Arvien mazāk paliek vietējo iedzīvotāju, un virsroku ņem arī kūtrums – cilvēki kļūst arvien pasīvāki pasākumu apmeklētāji. Savulaik tradīciju namā rīkotas diskotēkas, kinovakari, bet arī tie apsīkuši, jo apmeklējums sarucis. Ik pa laikam tradīciju namā bijušas skatāmas dažādas izstādes, senāk ļoti iecienītas bijušas senioru un kolhoznieku balles, kurās skanējusi dzīvā mūzika un sumināti vietējie darba darītāji. “Mums te gāja riktīgi zaļi!”
Pēdējos gados lielāki pasākumi Virgas tradīciju namā notiek reti, tomēr tad tie ir gana lieli un ar vēlmi pulcēt kopā pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju. Piemēram, pagājušogad te svinēti Līgo svētki, sētā pie tradīciju nama norisinājās teātra izrāde. R. Hmičova zina stāstīt, ka šajā gadā pēc neliela pārtraukuma nolemts atjaunot kolhoznieku balli – tā norisināsies oktobrī. Šis pasākums vietējiem savulaik ļoti gājis pie sirds, un pirms došanās mājup bijis grūti šķirties. Tradīciju nama uzraudze cer, ka arī šogad pasākums būs tikpat līksms un sirsnīgs.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Virgas tradīciju nams – toreiz un tagad

Kategorijas