Rekurzeme.lv ARHĪVS

Godina Kalvenes kalpakiešu piemiņu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2019. gada 27. jūnijs 07:00

112
Godina Kalvenes kalpakiešu piemiņu

Šogad aprit 100 gadu, kopš Latvijā norisinājās Brīvības cīņas, kā arī tiek atzīmēta Latvijas armijas simtgade. Par godu šiem nozīmīgajiem notikumiem Latvijā pašvaldības un atbildīgās ministrijas veic darbus, lai varoņu, kuri cīnījās par Latvijas neatkarību un brīvību, piemiņa tiktu turēta godā un viņi netiktu aizmirsti no paaudzes paaudzē. Kalvenes pagasta Aizpores kapos Varoņu piemiņas dienas, kas atzīmējama 22. jūnijā, priekšvakarā atklāja atjaunotās granīta piemiņas zīmes Kalvenes vīriem, kuri cīnījās Oskara Kalpaka karaspēkā.

Nozīmīga loma
Guntis Birznieks, Kalvenes pagasta kapu pārzinis, tur rūpi par deviņām kapsētām un divām piemiņas vietām. Ikkatra no tām ir nozīmīga un ievērojama ne tikai pagasta, bet arī Latvijas vēstures kontekstā ar tur apglabātajām personībām, nozīmīgu faktu apliecinājumiem un notikumiem. Aizpores kapi ir ievērojami ar to, ka šeit apbedīti 12 no 14 Kalvenes vīriem kalpakiešiem, uzsver kapu pārzinis un zina stāstīt, ka vēl divi Brīvības cīņu karavīri no Kalvenes dus Pērbones kapos, taču piemiņas un goda plāksne viņiem visiem ir Aizpores kapos.
No Kalvenes tika rekrutēts gana daudz puišu un vīru, kuriem bija nozīmīga loma Latvijas armijas karaspēkā un nozīmīgākajās brīvības cīņās par Latviju. Kalvenes kalpakieši Aizpores un Pērbones kapsētā apglabāti blakus saviem radiniekiem. G. Birznieks atzīst, ka reti kuram šeit apglabātajam karavīram ir vēl dzīvi piederīgie, kuri apkoptu kapu kopiņas. “Daudziem nav apzināti bērni, mazbērni, radinieki. Iespējams, daudzi ir ārzemēs vai nemaz nezina radniecību. Tādu iedzīvotāju, kuri brīvprātīgi regulāri apkoptu varoņu atdusas vietas, nav. Regulāri kapus izpļauju no aizaugušās zāles un kapu kopiņas nogrābju no lapām un zariem,” teic G. Birznieks, pieļaujot, ka šajā gadā, kad Latvijas brīvībai un armijai nozīmīgi svētki, Aizpores kapsēta kļūs interesentu apmeklēta.
90. gados kā piemiņas zīmes kalpakiešiem tēlnieks Imants Lukažs izgatavojis vienādus koka krustus. “Laiks tos bija pabojājis. Pērn, kad kopā ar Latvijas Virsnieku savienību bijām ekskursijā uz šejieni, kas ir goda lieta, apņēmāmies, ka zīmes atjaunosim. Katra karavīra un patriota pienākums ir padarīt redzamus mūsu varoņus un darīt tā, lai viņi nekad netiktu aizmirsti. Esmu lepns, ka mums izdevās,” saka Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts. Iepriekšējās piemiņas zīmes tikšot nodotas novada un pagasta vēstures liecību glabātājiem.
Aizputes novada pašvaldības vadītājs Juris Grasmanis piemiņas pasākumā sacīja, ka šis ir kārtējais brīvības cīnītājiem, kuri nākuši no Aizputes puses, izrādītais gods. Pašvaldībā uzstādītas stēlas Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem. “Pašvaldībā tiek uzņemta arī filma par 10. Aizputes kājnieku pulku. Nevaram un nedrīkstam aizmirst to, kas notika, lai dzīvotu brīvā Latvijā,” uzrunā sacīja pašvaldības vadītājs Juris Grasmanis, izsakot lepnumu, ka Aizputes novada vietu un cilvēku vārds arī ir Latvijas valsts celšanā.

Mīlēt – atdot dzīvību
Armijas kapelāns Mārtiņš Burke-Burkevics piemiņas svētbrīdī varoņu piemiņai veltīja vārdus no Svētajiem Rakstiem, atgādinot, ka “mīlestību esam iepazinuši no tā, ka Kristus savu dzīvību atdevis”. Mācītājs uzsvēra, ka Latvijai nozīmīgajās cīņās karavīri atdeva savu dzīvību par saviem brāļiem, par tiem, ar kuriem gāja kopā aizstāvēt savējos un savu zemi. Viņš dalījās iespaidos par Somiju, kur valstij nozīmīgo karu dalībniekiem piemiņas vietās ir vienādi krusti. “Viņi visi ir apglabāti savā zemē, pat ja krita un nomira tālu no savas Dzimtenes, bet viņu atdusas vieta ir viņu mājās. Tas ir atgādinājums par tiem, kuri ir miruši par mani un manu zemi,” uzsvēra kapelāns un piebilda, ka šai dienai patiesībā būtu vajadzējis notikt jau 1991. gadā. “Nav lielākas mīlestības pret otru, ja atdod dzīvību!”
Latvijas Virsnieku savienības vadības pārstāvis Aleksejs Ozoliņš atgādināja, ka pulkvedis Oskars Kalpaks bija izcils virsnieks. “Viņš nekad neteica – vīri, uz priekšu! Viņš teica – vīri, aiz manis! Viņš pirmais gāja pretim lodēm.”