Pieprasa saulē nonākušās, saldas ogas

2019. gada 27. jūnijs 07:00

103

Zemeņu laiks ir pilnā sparā no jūnija vidus, teic Nīcas novada saimniecības “Saulesziedi” īpašniece Iveta Vilne, kuru “Kursas Laiks” sastop brīdī, kad jāgatavojas kārtējai tirgus dienai. Pēcpusdienā, kad nožūs ogu krūmi un kļūs nedaudz vēsāks, Liepājas Pētertirgus pircējiem sarūpētas tiks zemenes, kuru šķirnes saimniece izvēlas pēc iespējas saldākas – tādas pieprasa klienti.

Lai darbs būtu visu gadu
Nīcas novada Otaņķu pagasta Rudē šopavasar saimniekot sākusī I. Vilne ir gandarīta, ka ar pašas audzēto izdodas nopelnīt algu un iztiku. “Mana alga aiziet ieguldījumos saimniecības paplašināšanā, bet brīvais laiks – plānošanā. Sekoju līdzi tam, ko sēt, stādīt, kas ienāksies un kāda raža būs jānovāc, kas jāliek vietā, lai varētu būt apritē visu laiku,” norāda saimniece, kura visus darbus, ieskaitot tirgošanu, saimniecībā veic pati ar ģimenes locekļu atbalstu. “Mācos saprast saimniekošanas pamatus. Tagad ritms ir sakārtots pa stundām, taču vajadzētu vienu dienu apsēsties, visu sarakstīt – kad, kas ir iesēts un kad to varēs vākt nost, ko likšu vietā. Tagad ir tāds eksperimentālais posms. Tad, kad to sakārtos, varēs domāt, ko un kā darīt tālāk,” spriež I. Vilne. Piemēram, tirgojusi vairāku veidu salātus, tagad palikušas vien divas šķirnes. “Pārējiem būtu bijis jābūt jau tagad, lai neapstātos aprite. Tagad tos plānoju šīs nedēļas laikā iesēt,” norāda saimniece.
Agrā pavasarī uz urrā aizgājuši vitamīniem bagātie un ēdiena dekorēšanai noderīgie mikrozaļumi – noņēmēju bijis ļoti daudz, esot trāpījusi uz īstās idejas un pieprasījuma viļņa. “Tagad arī būtu pieprasījums, taču ar tiem esam uz pauzes. Ir jāplāno, kā piedāvājumu noturēt visu laiku, jo pašai jārēķinās, ka tas ir mans darbs un mana alga. Tādēļ gan jāskatās, lai nebūtu tukšo periodu, kad nav pilnīgi nekā, gan jāaudzē tā, lai nebūtu pārpalikumu, kas jāmet ārā.”
Viņa preci tirgum ne tikai sēj un izaudzē, bet arī ražu novāc un tirgo pati. “Ja ņemu kādu no malas, tad man cilvēks jāpieņem darbā. Svešākam grūti arī būtu uzticēt, jo savs ir savs. Varu pircējam pati pateikt, pastāstīt, no kurienes tas ir nācis, kas tas ir. Tāpat varu uzrunāt pircējus – atbrauciet, palīdziet, palasiet paši un tad redzēsit, kā tas notiek,” uzskatos dalās saimniece.
Lauksaimniecības darbos iesaistās visa ģimene, atvaļinājuma laikā talkā nācis brālis ar sievu. “Nākotnē jau noteikti būs jāņem papildus darbinieki, vieni galā netiksim,” prāto audzētāja.

Jāaug uz lauka
Agrā pēcpusdienā saimniece sāk gatavoties tirgus dienai. “Tagad jāiet kartupeļus saraut, pēcpusdienā iesim zemenēs. Kad brāļa sievai būs atvaļinājums, darbus sadalīsim: viņa – kartupeļos, es – zemenēs. Tagad ir tāds trakais periods, kad svaigā produkcija ir ejoša,” teic I. Vilne, vedot rādīt šāgada zemeņu ražu. “Zemeņu šogad bezgala daudz!” priecājas saimniece. Viņa zina, ka cilvēkiem ļoti patīk saldas ogas, no šķirnēm visvairāk tīk `Polka`, `Zefīrs`, kas ir agrākas. “`Polka` zemenēm ir tas pats, kas kartupeļiem `Adreta`. Pienāk pie manis pircēja un prasa: jums nav `Polkas`? Saku: lūdzu, pagaršojiet šīs – varbūt tā ir jūsu mūža oga? Tad sieviete jautā: vai `Polkas` mēdz būt dažādas? Esot nopirkusi ļoti gaišas un saldas. Atbildu: jūs nosaukumu nopirkāt,” notiekošo tirgū, lai pievilinātu klientus, raksturo I. Vilne.
“Saulesziedos” zemenēm atvēlēti divi palieli zemes pleķīši. Vagas izklātas ar melno plēvi, lai kavētu nezāļu augšanu, vai salmiem. Daļa zemeņu aug trešo sezonu, un tām ir pēdējais ražas gads, lai arī ražo pārbagātīgi. Vagas apars, un nākamgad vietā nāks citi stādi.
I. Vilne pavasara puķes tulpes uzziedināja istabā un pēc tam pārnesa uz siltumnīcu. Taču zemenes no lauka uz siltumnīcu saimniece neplāno pārnest. “Tā nav zemene, ja nav augusi laukā, pie zemes. Tai vajag saules starus. Siltumnīcas zemenēm nav tās garšas, smaržas,” norāda saimniece. Viņa novērojusi, ka pircēji bieži vien neaptver, ka zemenes audzē laukā. “Jautā – vai tās ir augušas un nonākušās siltumnīcā? Uzskatu – siltumnīcās lai aug gurķi!”
I. Vilne ir gandarīta, ka novadā attīstās ielu tirdzniecības iespējas, ko viņa kā lauksaimniecības produkcijas audzētāja plāno izmantot, lai iegūtu atpazīstamību un atbraucēji varētu novērtēt novada iedzīvotāju gardumus.

Pašlasītājus vēl neielaiž
Par zemeņu lasīšanu kā veidu piepelnīties vai tās iegādāties, pašiem salasot, interese esot liela. “Vispirms zemeņu lauki tiek nolasīti tirgošanai, pēc tam laidīsim iekšā pašlasītājus. Kamēr ogas no lauka nav nolasītas tirgum, tikmēr iekšā nevienu nelaižam. Pašlasīšana ir topā, taču jārēķinās, ka ne visi būs kārtīgi un rūpīgi lasītāji – bieži vagas, stādi un ogas tiek izmīdītas, izlasa lielās ogas, bet mazās atstāj,” savu nostāju skaidro saimniece.
“Saulesziedu” īpašniece ir gandarīta par šajā vasarā, tieši ražas laikā, valdošajiem laikapstākļiem. “Lietus līst, mitrums ir pietiekams. Šļūtenes vēl gaida, kad varēs izvilkt pa vagām. Pērn zemenes izdega. Galvenais, lai gaisa temperatūra nebūtu pārāk augsta – ja ap 18 grādiem turēsies, tad būs labi, bet pie šāda mitruma sutoņas gadījumā zemenes sāks pūt.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pieprasa saulē nonākušās, saldas ogas

Kategorijas