Ar “Saules medu” atgriežas pie latviešu saknēm

2019. gada 4. jūlijs 07:00

972

Ar “Saules medu” atgriežas pie latviešu saknēm

Grobiņas novada Medzes pagasta “Vīnkalnu” mājas un tai piederošais zemes īpašums ar Līgas un Agra Sauļu prātiem, rokām un enerģiju piedzīvo atdzimšanu. Te ģimene atgriezusies pie saknēm – Agris izmācījies par biškopi un ierīkojis dravu, Līga saimnieko pa dārzu un meklē oriģinālus risinājumus bišu produktu izmantošanā, bet meitas – Grieta un Katrīna – izbauda bērnību mierīgā lauku vidē.

No bitēm baidās
Līga pērn veiksmīgi startēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Laukiem būt!”, piedāvājot izgaršot medu pašas izdomājumā – konfektēs, prezentējot pārnēsāšanai un lietošanai ērtu medus iepakojumu un uz dabisku produktu bāzes radītus skrubjus. Pa šo laiku vēl īstenojusies ideja par lūpu balzamu, kurā jūtama medus, bišu vaska un dabisko eļļu aromāts un dziednieciskās īpašības.
Līga smaidot piebilst, ka viņai no bitēm ir diezgan bail, tādēļ atbildīgais par dravu un ekskursiju stāstnieks ir vīrs Agris, viņas pārziņā ir darbs ar galaproduktiem. “Sāku ar medus konfektēm. Pēc tam secināju, ka paziņu lokā ir cilvēki, kuri nelieto medu. Sapratu, ka jāmeklē veids, kā viņiem šo veselīgo produktu piedāvāt citā veidā. Nonācu līdz domai par skrubju gatavošanu. Man bija lielā vēlme taisīt desmit skrubjus, taču pamazām pārgāju tikai uz trīs veidiem. Negribēju piedāvāt kaut ko tādu, ko citi, piemēram, citrusu un kafijas skrubjus. Sapratu, ka latvisks un dabisks piedāvājums būtu kviešu asnu, pelašķu un kliņģerīšu skrubis,” pastāsta idejas autore.
Gada laikā strādājusi pie skrubja receptes izgatavošanas. “Maisīju, testēju, izmēģināju, citiem devu provēt. Nemaz nebija vienkārši, jo skrubja konsistence ir atkarīga no medus veida, izmantotā daudzuma, cik daudz eļļas pievieno – vai nesanāks par šķidru. Man tagad mājās stāv desmitiem burciņu ar skrubjiem, kas neizdevās, dodu saviem draugiem un radiniekiem izlietot, lai novērtē,” bilst Līga.
Pirts skrubjiem īpašu aromātu un efektu ādai dod pievienotās dzērveņu sēkliņas. Līga teic, ka skrubjus un lūpu balzamus gatavo ar izjūtu, ņemot vērā izmantoto dabisko produktu īpašības. Medū ir vairāki simti labo vielu, kas velk no ķermeņa ārā toksīnus un vienlaikus pabaro ķermeni.

Mazos tilpumos
Kad Agris taisījis ģimenes gatavotajiem medus produktiem etiķetes, domājis likt nosaukumu “Saules medus”, atvasinot produktu nosaukumu no sava uzvārda, kas šim uzņēmējdarbības veidam ir ļoti pateicīgs. “Taču nesanāca. Tas esot pircējus maldinošs nosaukums – no saules medu nevarot iegūt! Tādēļ pareizā versija ir “Dravinieka Saules medus”.”
Ziemā visejošākā prece ir medus maisījums ar kaltētu ingveru un āboliem. “Taisām mazos tilpumos. Uz galda mums medus stāv visu laiku – mazā burciņā, nevis trīslitru burkā. Vienkārši, lai būtu ērti paņemt. Tagad ir tāda tendence, ka reti kurš iegādā medu visai ziemai uzreiz. Nopērk maksimums mēnesim. Prasa sievietēm tirgū – negribat paņemt trīslitru burku? Bet viņas savā somiņā to nemaz nevar ielikt,” uzsver Agris.
Biškopis norāda, ka ar mazu saimju skaitu veikalos ar savu produkciju viņiem nav īsti, ko darīt. “Ievācam no 200 litriem līdz pustonnai medus. Mums ir līdz 20 bišu saimēm. Jebkurš biškopis līdz tonnai medus var realizēt draugu, radu, paziņu lokā. Jādomā, kur likt, ja ir virs tonnas,” secinājis saimnieks. Ja ir vēlme konkurēt lielajās veikalu ķēdēs un ārzemju tirgū, piemēram, Japānā, Dubaijā, tur bez vairākām tonnām jau pašā sākumā vispār nav, ko iesākt.
Ģimene apmeklē dažādus kursus un seminārus, kur smeļas zināšanas, lai nākotnē varētu veiksmīgi savus ražojumus realizēt un gūt plašāku atpazīstamību.
Sauļu ģimenes bišu dravas ražotajam medum ir dažādi veidi, ko saimnieki ciemiņiem ļauj nodegustēt un novērtēt. “Bērniem patīk medus ar kakao un medus ar sēkliņām. Mazajiem tagad pieejami daudz un dažādi saldumi, tāpēc bieži medu negrib, turklāt bērniem jāstāsta, ka medus ir veselīgs, to var ēst saldumu vietā un ne tikai tad, kad ir saslimšanas – tās nav zāles! Agrākos laikos vienīgie saldumi bija ievārījums un medus,” atgādina Agris.
Viņš novērojis, ka pircēji attiecībā uz medu ir palikuši izvēlīgi, bet biškopji arvien vairāk domā, kā pārdot savu medu. “Agrāk biškopjiem medus bija jānodod kannās, tur sajauca visu kopā. Tagad cilvēki meklē dažādu garšu un krāsu medu, interesējas, no kādiem ziediem bites to saražojušas.”

Kukaiņu darbs tuvplānā
Par dravnieku Agris izmācījies Biškopības biedrības rīkotajos divgadīgajos kursos. “Gribējām atgriezties pie saknēm. Kādreiz jaunībā mans tēvs bija padarbojies ar bitēm, taču tas bija īss periods – es vēl nebiju dzimis, kad viņš pārtrauca. Taču vēsturiski katrā latvieša mājā bija daži bišu stropi – savam medum un vaskam.”
Ģimenei dzimusi ideja par mācību dravu, kur aicināt interesentus. “Vienīgā problēma ir tā, ka bērniem un jauniešiem tajā laikā, kad ir sākusies kārtīgā medus un bišu darba sezona, nav mācību laiks,” norāda Agris. Ar pašvaldības atbalstu iegādāti mazie dravnieku tērpi, tagad ģimene vēlas startēt konkursā, lai gūtu finansējumu vairāku pieaugušo tērpu iegādei. Ierodoties dravā, ikviens var pārģērbties drošības kostīmā, lai izvairītos no bišu dzēlieniem, un doties līdzi Agrim ieskatīties bišu stropos un klausīties dravnieka stāstījumā par bišu dzīvi. Bērniem tas sagādā milzu prieku, taču ārvalstniekiem, kuri te viesojušies, tā ir eksotika – redzēt pasaules pastāvēšanā svarīgo un vērtīgo lidojošo kukaiņu darbu tuvplānā.
“Vīnkalnu” dravā var ieskatīties vairāku veidu stropos. Bluķu stropā, kādā vēl pagājušā gadsimta sākumā ieguva medu; putuplasta stropā, kas ir viegls pārvadāšanai uz dažādās sezonās ziedošajām pļavām vai mežiem; stikla stropā, kur no ārienes var vērot bišu darbību, kā arī Latvijas stāvstropā.
Agris teic, ka visfenomenālākās garšas medu var iegūt no bluķu stropa, turklāt šāds strops nodrošina bitēm pēc iespējas dabiskākus dzīves un darba apstākļus. “Medum klāt ir putekšņi, vasks, bišu maize. Tas ir tāds garšu kopums!”
Dravnieks norāda, ka vienā bišu stropā dzīvo ap desmit tūkstoši bišu, no kurām viena ir bišu mamma. “Ir noteikti standarti, ka bišu mammas, kas ir par trešdaļu garākas nekā darba bites, tiek iezīmētas dažādās krāsās. Šāgada mammas tiek iezīmētas ar zaļu punktiņu, bet nākamajā gadā bišu mammas būs zilā krāsā. Vēl ir balta, dzeltena un sarkana krāsa,” skaidro biškopis.
Ejot klāt pie stropa, bitenieks ņem rokās dūmekli. “Kad uzpūš dūmus, bites domā, ka mājā ir ugunsgrēks, un steidzas paņemt medu. Tad viņām nav laika domāt par košanu.”

Vērtīgs ne tikai medus
Dravnieks, izņemdams no stropa rāmīšus, stāsta par bišu attīstības un darba dzīves ciklu: “Bišu mamma iedēj šūniņā oliņu. Bite attīstās ļoti ātri, jo peru pieniņš stimulē šūnu attīstību. No olas iedēšanas brīža pēc 21 dienas jaunā bite lien ārā no šūnas. Ir trīs veidu bites – darba bite, bišu tēti jeb trani un bišu mamma, kas attīstības laikā vairāk tikusi barota ar peru pieniņu, tādēļ izaug garāka. Tranu funkcija ir sildīt perus un gādāt, lai bišu māte var dēt olas. Ja visām bitēm saimē nav darba, darba bites sāk domāt par dalīšanos un audzē jaunu mammu. Līdz ko jaunā mamma piedzimst, vecā mamma paņem pusi no bitēm un dodas prom no stropa. Tad notiek spietošana.”
Jaunās bites pirmās 20 dzīves dienas velk vaska šūnas un tīra tās. Pēc tam viņām jāsargā skreja un tikai pēc tam tā ir tiesīga lidot pēc medus. Turklāt darba bites nedēj olas un jaunas bites nerada.
Bites darba procesa gaitā ražo ne tikai medu, bet arī propolisu, ko bites gatavo no augu pumpuriem un kas tiek uzskatīts par dabisko antibiotiku. “Propoliss neiznīcina visas baktērijas, tikai sliktās. Medikamentu antibiotikas iznīcina visus mikrobus,” salīdzina biškopis un pastāsta, ka otrs vēl ļoti vērtīgs produkts ir bišu maize. “Tie ir tie paši ziedputekšņi, tikai nostāvējuši stropā noteiktā temperatūrā un mitrumā – izrūguši.” Izrādās, stropā ir ap 37 grādu temperatūra.
Kā zināt, kad medus ir gatavs? “Bites no ziediem savāc nektāru, atnes uz stropu, sāk žāvēt. Kad medus ir nostāvējies un sasniedzis 18 procentu mitrumu, bite krātuvi aizvāko ciet.”

No biezokņa līdz ainavai
Lai tiktu līdz bišu dravai un medus ražošanai, ģimenei bijis jāiegulda vairāku gadu smags darbs iegādātā lauku īpašuma sakopšanā. Netālu atrodas Tāšu muiža. Saules novērojuši, ka apkārtnē daudzās mājās sākuši saimniekot jauni cilvēki. “Daudzi, kas šajā pusē ir gana bieži, bija pārsteigti, ka šajā biezoknī ir mājas. Pirmās reizes, kad atbraucām, gājām apkārt un skatījāmies, kur varētu atrast vietu, lai ielīstu iekšā. Nezinājām, kas mūs šajā biezoknī sagaida, kas te iekšā darās. Te bija džungļi. Zemesgabals gadu gaitā bija aizaudzis ar vilkābelēm. Pirmajā gadā kopām zemi, otrajā gadā – nācām uz dārzu. Visu darām pa posmiem,” teic Līga.
Ābeļdārza sakopšanā saimniece vairākas nedēļas no rīta līdz vakaram grābusi milzu zaru, lapu kaudzes un tās bez apstājas dedzinājusi. “Rēķinājām, ka te padsmit gadus nekas nebija darīts, jo īpašumam nebija saimnieku,” piebilst Līga, rādīdama fotogrāfijas, kā izskatījies “Vīnkalnos”, līdz izlauzušies cauri un tikuši līdz māju sētai.
Viss pamatīgi izplēsts un iekopts, bet darbi vēl tiek turpināti. Tagad ģimene pārbūvē un remontē māju, strādā pie apkārtnes ainavas pilnveidošanas. “Visu laiku atrodas, ko darīt, kur ko uzkopt. Kopš dzīvojamies pa laukiem, esam secinājuši, ka bieži sāp kājas – jo vismaz reizes piecdesmit dienā jānoiet no viena īpašuma gala līdz otram,” teic Agris.
Kad gādājuši īpašumu ārpus pilsētas, galvenais nosacījums bijis – lai bērniem būtu, kur izvērsties. Tagad Saules te mitinās ceturto vasaru. Māju apkārtne pārvērsta līdz nepazīšanai, un ģimene te rīko gan publiskus pasākumus, gan aicina ciemos tuvākus un tālākus ciemiņus. Dārzā uz nokrāsotiem koka dēlīšiem uzrakstīti dzejnieka Imanta Ziedoņa citāti. “Ideja dzima pasākumam “Daba zied”, bet tos atstāsim, lai paši turpmāk iedvesmotos,” norāda Līga.
Gan Līgai, gan Agrim ir algots darbs – sievai ir Montesori pedagoģijas kabinets Liepājā, vīrs strādā pašvaldībā. “Uzņēmējdarbības iesākuma un attīstības laiks ir ļoti grūts, visu laiku vajag ieguldījumus. Lai ietu uz laukiem un dzīvotu tikai tur, vajadzīga ir pilnīga stabilitāte. Nocirst ar nazi visu pilnībā nevar, un tas nav iespējams,” tā “Vīnkalnu” saimnieks.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ar “Saules medu” atgriežas pie latviešu saknēm

Kategorijas