Antīkā kultūra šodienas acīm mākslinieces Ivi Derviši izstādē “Mēs”

2019. gada 5. jūlijs 08:28

Sestdien, 6. jūlijā, pulksten 16 Liepājā, galerijā „Romas dārzs”, Zivju ielā 3, ikviens liepājnieks un Liepājas viesis aicināts uz tikšanos ar albāņu mākslinieci Ivi Derviši ( Ivi Dervishi ) un izstādes „Mēs” atklāšanu. Mākslinieces visbiežākie izteiksmes mediji ir grafika un gleznošana, kurus būs iespējams aplūkot arī izstādei veidotajos darbos. Savu iedvesmu Ivi Derviši smeļas dabā, antīkajā kultūrā, mitoloģijā, sapņos, sabiedrības un pasaules notikumu aktualitātēs, kā arī mūzikā un personīgajā ceļojumu pieredzē, informē galerijas "Romas dārzs" vadītāja Astra Dzērve.

Ivi Derviši (1992) dzimusi Libraždas pilsētā, Albānijā. Studējusi Tirānas Mākslas Universitātē, kur 2013. gadā ieguvusi bakalaura grādu grafiskajā dizainā un 2015. gadā saņēmusi maģistra grādu grafikas specialitātē. Māksliniece piedalījusies vairākās izstādēs Albānijā, Kosovā, kā arī Latvijā.

Izstāde „Mēs” veidota trīs, saturiski atšķirīgās daļās - Senatne, Cilvēciskums un Haoss.

Izstādes sadaļā Senatne māksliniece iedvesmu smēlusies senās Romas impērijas pilsētas Pompejas vēsturē. Pilsēta tika aprakta vulkāniskajā izvirdumā mūsu ēras 79. gadā. „Tas, kas notika ar Pompeju ir liela traģēdija, tomēr vienlaikus tā ir radījusi arī milzīgu arheoloģisko brīnumu”, saka pati Ivi. Mākslinieces darbos redzamie elementi un simboli aizgūti no Pompeju kultūras un arhitektūras, vienlaikus tos sintezējot ar motīviem no mūsdienu pasaules. Ideja atspoguļota, izmantojot sietspiedes tehnoloģiju uz apgleznotiem foniem, pievēršoties dzīves, kultūras, seksualitātes un nāves attiecībām pagāniskajā pasaulē, iedziļinoties tajā, kas bija būtiskais toreiz un kas tagad.

Otrajā izstādes sadaļā Cilvēciskums māksliniece pievēršas portretiem, kurus radīt sākusi laikā, kad uzsākta dzīve ārpus dzimtās Albānijas. Vientulība, ilgas pēc ģimenes un draugiem radījusi vēlmi gleznot cilvēku sejas. Māksliniecei patīk vērot cilvēkus un gleznot to tēlus balstoties atmiņās un iztēlē. Portretos atspoguļotas sievietes, kurās viņu fascinē sievišķais skaistums un trauslums vienlaikus. Tie skatās uz skatītāju tieši - ar skumjām un lielām acīm, lūdzot uzmanību un sarunu, lai šķietami valdošo vientulību aizkliedētu projām. Autore atzīst, ka visbiežāk portretos attēlotie sieviešu tēli ir mākslinieces pašas emociju manifestācijas.

Trešās sadaļas Haoss darbos māksliniece vistiešāk asociējas ar sevi pagātnē. Vecāku šķiršanās radīto sāpju iespaidā bērnībā viņa bijusi dziļi introverta. Ivi mēdza daudz sapņot un doties ārpus mājas, ļaujot iztēlei būt plašai un neredzēt ierastās lietu robežas. Tieši bērnībā māksliniece sākusi pievērst vairāk uzmanības savai apkārtnei, saskatot kopējas bildes, atpazīstot formas un figūras vietās, kurām citi cilvēki nepievērš ne mazāko uzmanību. Tas varēja būt bojātas sienas gabaliņš, saplēstas flīzes šķemba vai tintes plankums. Pati māksliniece apgalvo, ka šis process varētu atgādināt kādu no Roršaha (Rorschach) psiholoģiskajiem testiem. Slavenie tintes plankumi tiek rādīti pacientiem, kuriem pēc tam jāatbild, kādas figūras un tēlus viņi tajos saskata, lai noteiktu to mentālo stāvokli.

Mākslinieces darbos vienmēr klātesošs ir jautājums par to, ko katrs tajos saskata. „Iespēja ir, ka skatītājs ieraudzīs to pašu, vai arī attēls apziņā izpaudīsies kā citādi. Dažos no darbiem visbūtiskākā ir distance, kas atstatus ļauj ieraudzīt ko vienu, bet vērojot tuvumā, parādās daudz detaļu un figūru, kuras skatītājs nav gaidījis tur esam.” Tā ir daļa no Ivi Derviši sapņiem un murgiem, simboliem un tēliem, kas caurplūst viņas prātam.

Par savu radošo izpausmi un ceļu līdz tam Ivi Derviši stāsta: „Lielu daļu savas dzīves esmu pavadījusi apgūstot mākslu. Pirmoreiz ieinteresējos par zīmēšanu septiņu gadu vecumā, kad sākumskolā piedalījos mākslas projektā savā dzimtajā pilsētā – Libraždā, Albānijā. Tā bija lieliska sajūta veidot pavisam vienkāršu zīmējumu ar marķieriem un vēlāk to ieraudzīt skolas izstādē. Es laiku pa laikam atgriezos pie zīmēšanas, līdz divpadsmit gadu vecumā sāku apmeklēt zīmēšanas nodarbības. Pusaudzes gados sapratu, ka patiešām vēlos to darīt un tā sākās stāsts par manu mākslas izglītību.

Studiju laikā apguvu dažādas grafikas tehnikas un manu interesi visvairāk piesaistīja monotipija un monoprintēšana. Tomēr, studējot grafiku, priekšroku devu to tehniku izmantošanai, kas veido unikālu attēlu vai pamatu, ko es vēlāk varu tonēt un izvērst tālāk. Man patīk radīt darbu uz papīra, kurā jau iepriekš ir izveidotas tintes pēdas, labāk nekā uz neskartas, baltas lapas. Vienmēr esmu prātojusi kāpēc dodu priekšroku radīt gleznu uz papīra, kurā jau iestājies haoss, nevis uz tāda, kurā jāsāk viss no sākuma!?”

Izstādes atklāšanas pasākums galerijā „Romas dārzs” ir bezmaksas.

Izstāde “Mēs” galerijā “Romas dārzs” būs apkatāma līdz 31. jūlijam.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Antīkā kultūra šodienas acīm mākslinieces Ivi Derviši izstādē “Mēs”

Kategorijas