"Rail Baltica" gaida nākamos Eiropas lēmumus

2019. gada 8. jūlijs 20:35

Viens no Latvijai aktuālajiem jautājumiem, kurš būs gan jaunā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma, gan Eiropas Padomes darba kārtībā, ir par pieejamajiem līdzekļiem lielajiem transporta infrastruktūras projektiem, jo tieši Eiropas nauda veido lauvas tiesu no "Rail Baltica" dzelzceļa finansējuma.

Iepriekšējais EP sasaukums īsi pirms darbības noslēguma pieņēma savu pozīciju par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF) finansēšanas principiem. Daļēji tā Latvijas pusi apmierina, daļēji nē. Taču galvenais būs atkarīgs no nākamā perioda Eiropas Savienības budžeta un tajā pieejamās naudas.

Kopējās "Rail Baltica" izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro. Pašlaik 85% no projekta kopējām izmaksām sedz no CEF līdzekļiem. Līdz ar to Baltijas valstīm no pašu budžetiem "Rail Baltica" projektam ir jāsagādā 0,9 miljardi eiro.

Taču jau nākamgad noslēdzas tagad spēkā esošais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets, kurš tika apstiprināts termiņam no 2014. līdz 2020.gadam. Tādēļ pilnīga drošība par dāsno līdzfinansējumu no CEF ir tikai vēl divus gadus. Taču lielākie izdevumi "Rail Baltica" projektā ir gaidāmi periodā no 2021. līdz 2024.gadam, kad notiks aktīvākie būvniecības darbi. Saskaņā ar plānu katrā no šiem trim gadiem "Rail Baltica" projektā būs jāiegulda vairāk nekā viens miljards eiro jeb vairāk nekā puse no kopējām projekta izmaksām. Tādēļ "Rail Baltica" projekta īstenotāji nākamā perioda ES budžetu un finansējumu CEF gaida ar satraukumu sirdīs.

Nauda būs, jautājums par apjomu

"Rail Baltica" projekta ieviešanai izveidotā kopuzņēmuma "RB Rail" pārstāve Līva Biseniece norāda, ka kopumā ļoti pozitīvi ir jāvērtē tas, ka EP ir panācis vienošanos ar ES Padomi par vairākiem aspektiem attiecībā uz CEF. Tas nozīmē, ka tā finansējumus "Rail Baltica" būs pieejams arī turpmāk.

"Īpaši pozitīvi raugāmies uz vienošanos par pieejamo ES līdzfinansējuma likmi 85% apmērā," uzsvēra Biseniece.

Tomēr ir arī joprojām neskaidri punkti. "Starpinstitucionālo sarunu, kā arī sarunu starp valstīm par ES daudzgadu budžetu ietvaros joprojām jāpanāk vienošanās par CEF kopējo finansējuma apmēru. Šajā ziņā jāteic, ka Eiropas Parlamenta piedāvājums paaugstināt visām dalībvalstīm pieejamo CEF finansējuma daļu bija laba iniciatīva. Tomēr Latvijai izdevīgs būtu arī pēc iespējas lielāks paaugstinājums finansējuma daļai, kas paredzēta tieši t.s. kohēzijas valstīm," uzsvēra "RB Rail" pārstāve.

Uz to, ka kritisks ir kopējais finansējuma apjoms norāda arī investoru pārstāvji. "Visiem ir skaidrs, ka breksita dēļ būs budžeta samazinājums. Tas nozīmē, ka saņemt ES fondu finansējumu būs grūtāk. Līdz ar to būs jābūt daudz izvēlīgākiem un daudz vairāk jādomā par izmaksu lietderīgumu," uzver Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga, piebilstot, ka visiem ir svarīgi, lai "Rail Baltica" projekts virzās uz priekšu.

Strīdīgās "aploksnes"

Eiropas Komisija EP piedāvāja CEF naudu no 2021.gada dalīt tādējādi, ka 70% pieejamo līdzekļu tiktu iekļauti valstu "aploksnēs", bet 30% atrastos "konkurētspējas aploksnē", un tos varētu saņemt konkurētspējīgākie projekti, starp kuriem tiek minēts arī "Rail Baltica". Savukārt no 2024.gada viss CEF finansējums piedāvāja sadalīt pēc konkursa principa. Tomēr EP lēma citādāk un sacensības principu atvirzīja līdz 2023.gadam.

"Diemžēl EP iekšienē netika rasts pietiekošs atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumam kohēzijas valstīm pieejamā finansējuma ietvaros izveidot t.s. "konkurētspējas aploksni", kas "Rail Baltica" kā pēc attiecīgajiem kritērijiem ļoti konkurētspējīgam projektam dotu labas izredzes pretendēt uz šo finansējumu," atzīst arī Biseniece.

Šis EP lēmums licis arī izteikt pieļāvumus, ka "Rail Baltica" projekts pie nepieciešamā finansējuma netiks iepriekš paredzētajos termiņos, kas var aizkavēt projekta īstenošanu. Par CEF finansējuma jautājumu gan vēl gaidāmas diskusijas arī Eiropas Padomē ar ES valstu līderiem.

"Ja vien būtiski neaizkavējas vispārējā ES daudzgadu budžeta apstiprināšana, nesaskatām īpašu pamatu bažām, ka šīs sarunas ES līmenī varētu aizkavēt projekta īstenošanu," optimistiska gan ir "Rail Baltica" pārstāve.

Projekta īstenotāji arī cer, ka jaunajā EP sasaukumā ātri vien veidosies vienota izpratne par nepieciešamību arī turpmāk prioritāri raudzīties uz Eiropas transporta tīkla pilnveidošanu.

"Divi papildu elementi CEF regulas priekšlikumā, par kuriem iestājās tieši Eiropas Parlaments un kurus būtu būtiski atbalstīt ir arī a) iespēja dalībvalstīm kandidēt uz 10% paaugstinājumu ES līdzfinansējumam izmaksām, kas skar sinerģijas starp CEF transporta, enerģētikas un digitālajām nozarēm; un b) vismaz 5% papildu līdzfinansējuma iespēja projektiem, kas tiek ieviesti caur integrētām vadības struktūrām t.sk. kopuzņēmumiem," piebilst Biseniece.

Baltijas izolācijas beigas

Pašlaik dzelzceļu "Rail Baltica", kurš no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Kauņu un Viļņu vedīs līdz pat Varšavai, ir iecerēts pabeigt līdz 2026.gadam, bet līdz 2030.gadam šai dzelzceļa līnijai jābūt pilnībā integrētai Eiropas transporta tīkla TEN-T Ziemeļu – Baltijas jūras transporta koridorā, izveidojot vienotu dzelzceļa loku ap Baltijas jūru caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju līdz pat Nīderlandes un Beļģijas ostām jau Ziemeļjūras krastā. Līdz ar to pa dzelzceļu no Baltijas valstīm būs tieša piekļuve Eiropas lielākajām ostām – Roterdamai, Hamburgai un Antverpenei.

Tādējādi tiktu pielikts punkts PSRS laikā izveidotajai Baltijas valstu dzelzceļa sistēmu izolācijai. Šajā laikā tika nojauktas visas dzelzceļa sliedes, kuras neatbilda tā saucamajam Krievijas standartam, kas ir 1520 mm platums. Savukārt Eiropas dzelzceļu sistēmā sliedes pārsvarā ir ar 1435 mm platumu. Tādējādi kopš PSRS sabrukuma no Baltijas valstīm pa dzelzceļu nekur citur, kā vien uz bijušo PSRS teritoriju, nav iespējams nokļūt.

Kaut gan "Rail Baltica” projekta galvenais mērķis ir savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, šim projektam būs arī liela vietējā rakstura nozīme, un daži no "Rail Baltica" posmiem diezgan būtiski mainīs gan pilsētu vaibstus, gan cilvēku pārvietošanās iespējas.

Piemēram, pēc nezin cik gadus ilgas runāšanas un nekā nedarīšanas, Latvija, tieši pateicoties "Rail Baltica", beidzot iegūs dzelzceļa savienojumu ar Rīgas lidostu, kura ir lielākais aviācijas mezgls Baltijā. Konsultantu EY izstrādātajā analīzē prognozēts, ka pasažieru skaita ziņā "Rail Baltica" dzelzceļa posms Rīga – Rīgas lidosta līdztekus posmam Kauņa – Viļņa būs viens no noslogotākajiem visā maršrutā. Tāpat taps jauns dzelzceļa tilts pār Daugavu un milzīgas pārvērtības gaida Rīgas centrālo dzelzceļa staciju. Tiks izbūvēts arī jauns multimodālais terminālis Salaspilī kravām.

Lai gan lēmumi vēl nav pieņemti, bet par iespaidīgāko megabūvi varētu kļūt tunelis zem jūras, kurš savienotu Helsinkus Somijā un Tallinu Igaunijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

"Rail Baltica" gaida nākamos Eiropas lēmumus

Kategorijas