Uztrauc veselība, troksnis, gaiss

2019. gada 11. jūlijs 07:00

“Kāds mums no tās būs labums?” grobiņnieki netiek skaidrībā par bīstamo atkritumu rūpnīcas ieceri

Ap simts grobiņnieku un interesentu no Liepājas un citurienes pagājušajā piektdienā sanāca Grobiņas novada atkritumu poligona “Ķīvītes” zālē, kur notika SIA “Catals” iecerētās rūpnīcas ietekmes uz vidi sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
SIA “Catals” plāno poligona teritorijā 0,77 hektāru platībā būvēt rūpnīcu, kurā tiks veikta izlietoto vanādija katalizatoru apstrāde, lai pēc tam tos izmantotu vanādija un dzelzs sakausējumu ražošanai.

Radioaktivitāti noliedz
SIA “Liepājas RAS”, kas saimnieko “Ķīvītēs”, valdes loceklis Normunds Niedols norādīja, ka šo uzņēmumu redz kā vienu no potenciālajiem poligona brīvās teritorijas apsaimniekotājiem.
SIA “Catals” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Berķis-Bergs klāstīja, ka poligona teritorija izvēlēta esošās infrastruktūras dēļ, rūpnīcas krāsnis tikšot kurinātas ar šeit pienākošo gāzi.
Uzņēmums vanādija apstrādei 950 grādu temperatūrā esot iegādājies divas bijušā “Liepājas metalurga” (LM) krāsnis, taču tā teritorijā pirkt īpašumu un tur strādāt būtu pārāk dārgi. Jaunajā rūpnīcā plānotas līdz 30 darba vietām, tādējādi būšot noderīgi bijušie LM strādnieki. Kāds no klātesošajiem tās raksturoja kā “darba vietas ar indi”.
Liepājā jau darbojas SIA “EVan Group” rūpnīca, kas ražo ferovanādiju (dzelzs un vanādija sakausējumu) un kurā arī valdes priekšsēdētājs ir M. Berķis-Bergs. Līdz šim izejvielas (vanādija katalizatoru) apstrādes process – atbrīvošana no naftas produktu atliekām – veikts ārvalstīs, bet nu uzņēmums vēlas to darīt uz vietas. Ja katalizatoru uzreiz, bez apdedzināšanas ieliktu elektriskā loka krāsnī, notiktu sprādziens. Gadā Grobiņā iecerēts apstrādāt 24 tūkstošus tonnu katalizatora.
Faktu, ka izejmateriāls ir bīstamo atkritumu kategorijā, uzņēmējs atklāja tad, kad sanāksmes dalībnieki par to tieši pajautāja. Viņš gan noliedza, ka tā sastāvā varētu būt radioaktīvas vielas.
Neatbildēts palika jautājums, tieši no kurām valstīm tiks ievesta izejviela. Tā nākot no naftas pārstrādes rūpnīcām, tiek pirkta biržā un tikšot atvesta uz Grobiņu slēgtā iepakojumā un pēc apstrādes nogādāta SIA “EVan Group” rūpnīcā Liepājā, kur to kausēs elektroloka krāsnī, pievienojot dzelzi un ražojot sakausējumu. Galaprodukts atkal nonāks ārzemēs.
Ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātāja – SIA “ELLE” – pārstāve Evija Skrastiņa atzina, ka katalizatora sastāvā līdz vienam procentam var būt arsēns, kā arī niķelis, molibdēns un citi metāli.

Skaitļus nenosauc
Klātesošo jautājumu un viedokļu spektrs bija plašs – no “Kurš šajā projektā ir patiesā labuma guvējs?” līdz “Kas atbildēs, ja apkaimē palielināsies saslimšana ar onkoloģiskām slimībām?” Izskanēja aizdomas, ka bijušie LM darbinieki te nestrādās – esot pensionējušies vai jau zaudējuši kvalifikāciju. Vai netikšot aicināti viesstrādnieki?
Tiešajā tehnoloģiskajā procesā ūdens netikšot izmantots. Bet lauksaimnieks, kurš kartē ieraudzīja sava īpašuma stūri iezīmētu atkritumu poligona teritorijā, pauda bažas, ka piesārņojums nāks arī no ūdens, kuru izlietos strādnieki, dušās noskalojot rūpnīcas putekļus. “Kāda būs mana īpašuma vērtība, ja pa to iet piesārņots grāvis? Kas to pirks, ja iešu pensijā? Kurš gribēs dzīvot pie ķīmijas rūpnīcas?”
“Gribu, lai Grobiņā būtu svaigs gaiss, lai mani bērnu un mazbērni dzīvotu nepiesārņotā vidē,” pauda vietējā iedzīvotāja. Prezentācijā viņa šim nosacījumam neesot saklausījusi garantiju. E. Skrastiņa skaidroja, ka gaisa piesārņojuma novēršanai esot paredzēta divpakāpju filtru sistēma un vēl skruberis.
“Es šajā projektā nekā slikta neredzu. Būšu pirmais, kas teiks, ja būs kādas atkāpes no noteiktajām normām,” apgalvoja N. Niedols.
Kāds no iedzīvotājiem gan bija skeptisks par Latvijas kontroles iestāžu darbu. “Darījumā ir divas puses. No vienas – jūs ar savu komandu, no otras – septiņi tūkstoši novada iedzīvotāju. Jūs savus iecerētos peļņas ciparus jau nesauksit, bet man gribētos zināt, ko naudas izteiksmē iegūs pašvaldība un tās iedzīvotāji?” strikts bija kāds sanāksmes dalībnieks. M. Berķis-Bergs konkrētus ciparus nosaukt atturējās.
“Vai tagad šis poligons būs kā magnēts visu veidu atkritumu pārstrādēm tikai tāpēc, lai no uzņēmumiem iegūtu nomas maksu?” jautāja liepājniece Iveta Golta. Iepazīstoties ar informāciju SIA “Catals” mājaslapā, viņa secinājusi, ka tam pašlaik nav ne jausmas, kādi blakusprodukti radīsies apstrādes procesā, ne kā šīs vielas ietekmēs cilvēku veselību un vidi. “Manuprāt, šim uzņēmumam nav pieredzes šāda veida atkritumu pārstrādē.”

Salīdzina ar ceptuvi
Iedzīvotāja atgādināja, ka galalēmumu pieņems Grobiņas novada domes deputāti, un vaicāja, cik no viņiem ir ieradušies uz šo sanāksmi. Izrādījās, ka trīs, un tas izraisīja neapmierinātību – viņiem esot jāzina, ko cilvēki domā. “Vai Grobiņas dome ņems vērā 900 iedzīvotāju parakstus?” Pēc sanāksmes klātesošie pauda, ka paraksti pret rūpnīcas būvniecību tiks vākti arī turpmāk.
E. Skrastiņa norādīja, ka pēc diviem trīs mēnešiem tikšot veikta iedzīvotāju socioloģiskā aptauja šajā jautājumā.
Liepājniece Kristīne Dzelme vērsa uzmanību uz uzņēmuma izplatītajā informācijā apgalvoto, ka “šī rūpnīca ietekmes uz apkārtējo vidi ziņā ir pat saudzējošāka par rūpnīcām pārtikas ražošanā”. “Vai maizes ceptuve ir bīstamāka nekā katalizatoru apstrāde?”
Tika apšaubīta arī informācija, ka Austrijā šāda rūpnīca atrodas ciemata vidū. Arī tas, vai rūpnīcā tiks uzstādīti labākie un dārgākie filtri. “Kas to garantēs?” “Gribam investēt vislabākajos un dārgākajos filtros,” apgalvoja valdes priekšsēdētājs un rosināja izveidot padomi, kurā rūpnīcas darba uzraudzībai piedalītos arī iedzīvotāju pārstāvji. Viņš arī izteica ideju investēt mobilajā ierīcē, kas grobiņniekiem ik brīdi ziņotu par piesārņojuma līmeni gaisā.

Drošībai nenotic
Atbildot uz jautājumu par vanādija ietekmi uz cilvēku veselību, M. Berķis-Bergs norādīja, ka tas ir katram klāt – mobilajā telefonā, datorā. To izmantojot arī avio- un mašīnbūvē. Kāda klātesošā noteica, ka arī vanādija pentoksīds ir toksiska viela, kas ilgtermiņā var izraisīt smagas saslimšanas. “Par cik procentiem palielināsies saslimšana ar plaušu un onkoloģiskajām slimībām?” gribēja zināt Anna Briede, kura dzīvo divu trīs kilometru attālumā no iecerētās būves. “Kas segs manas un manas ģimenes sāpes, ja kāds saslims?” “Mēs nevaram atļauties riskēt ar cilvēku veselību,” M. Berķis-Bergs teica, apgalvodams, ka produkta sastāvdaļas tiks pārbaudītas pašiem savā laboratorijā.
Lai gan šī būšot pirmā šāda veida rūpnīca Latvijā un Baltijā, E. Skrastiņa atsaucās uz akumulatoru ražotni Kalnciemā, kur speciālisti secinājuši, ka nav pamata teikt, ka tā veicinājusi saslimšanu. Viņa arī apgalvoja, ka gadījumā, ja kāda iekārta izies no ierindas, process apstāsies bez ārēji manāmām sekām. Sprādzienbīstamas tajā esot vien kurināmais – dabasgāze.
Ilgus aplausus izpelnījās Klāsa Brikmaņa replika valdes priekšsēdētājam: “Jūs neesat radījis ne man, ne, domāju, pārējiem simts cilvēkiem nevienu argumentu, kāpēc Grobiņā vajadzētu šo rūpnīcu.” Cits pievienojās: “Jums jānāk ar piedāvājumu, ko iegūs sabiedrība, nevis jūsu bizness.”
Nākamā sabiedriskās apspriešanas kārta notikšot pēc aptuveni četriem mēnešiem. Ieceres virzītāji solīja ņemt vērā ierosinājumu rīkot ārpus darbalaika lielākā telpā un pieejamākā vietā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uztrauc veselība, troksnis, gaiss

Kategorijas