Šovasar viss par mēnesi agrāk

2019. gada 11. jūlijs 07:00

2198

Mums te daudz skaistu īpašumu, bet cilvēki tādi kautrīgi un droši vien jums sacīs, ka nekā sevišķa jau viņiem nav, brīdina Vērgales pagasta pārvaldes darbiniece, kurai “Kursas Laiks” vaicā par čaklākajiem dārzkopjiem. Ceļa malā, kas gar abiem veikaliņiem ved Liepājas virzienā, pamanām ne vienu vien rūpīgi sakoptu sētu un apkārtni. Uz labu laimi izvēlamies “Spīdolas”, un laipnā saimniece Antra Šmite tiešām uzreiz teic, ka nekā sevišķa viņas dārzā nav.

Zaļā impērija
Gan “Spīdolas”, gan blakus esošās mājas ieskauj kārtīgi apfrizēti dzīvžogi. Agrāk tie lielākoties sargājuši no putekļiem, bet pēc ceļa noasfaltēšanas neļauj sētā ieskriet negantajam austrumu un ziemeļu vējam. Kolhoza plūmju dārzs savulaik bremzējis aktīvo rietumnieku, bet augļu koki izcirsti, un valdošais pūtējs nu pa vārtu aili skrien iekšā bez aiztures.
Bet kas pagalmā slēpjas aiz pāris metru augstā un blīvā tūju stādījuma? “Varētu jau zaļo sienu noīsināt, taču ziemeļu pusē tā veiksmīgi nomaskē kūtiņu,” spriež saimniece.
Katrs, kuram bijusi vai ir darīšana ar dzīvžogiem, zina, ko prasa to uzturēšana formā. Ņemot talkā krūmgriezi vai dārza šķēres un kāpnes, pāris reižu gadā nākas izvingroties nepajokam.
To, ka Antrai un Kostam Šmitiem rūp skaista vide, liecina arī aleja gar piebraucamo celiņu. Vispirms skatienu piesaista kokveida hortenzija ‘Annabelle’. Ierādītā vieta šim augam acīmredzot ļoti pa prātam, jo krāšņās balto ziedkopu bumbiņas neesot cītīgas mēslošanas nopelns. Neticami, bet pats atnācis un goda sardzē pie mājas nostājies dekoratīvais asparāgs basketbolista augumā. Latvieši ar tā skarainajiem zariņiem mēdz papildināt ziedu buķetes, bet viens no asparāgu dzimtas pārstāvjiem – Asparagus officinalis – sparģelis tiek izmantots arī pārtikā un ārstniecībā.
Viens no jaunākajiem dārza iemītniekiem ir pērn stādītā magnolija. Lai uzzinātu, kādā krāsā būs ziedi, Antrai atliek gaidīt nākamo pavasari.
Šmitiem nav konkrētas vietas, no kurienes tiek stādi gādāti. Tie gan dāvināti, gan vesti šurp no audzētavas Dunalkā un arī no Vardavas Lietuvā.
Pamanījusi, ka ar interesi vērojam dabiskā koka mēbeles, Antra steidz paslavēt znotu Romu Augustanaviču, kurš Kapsēdē noskatījis un uzbūvējis ne vien glītu lapeni un āra galdu ar soliem, bet arī izturīgu koka šūpuļkrēslu. Tas viss noder gan mazbērnu izpausmēm, gan pieaugušo atpūtai brīvbrīžos un godos. Vēl tīkamāku uzturēšanos paēnā dara smaržojošie krūmi – ceriņš un jasmīns. Priecājies un baudi! Taujāta par sirsnīgākajiem svētkiem, saimniece pasmaida: “Man mīļi ir visi svētki, kad kopā sabrauc mūsu mīļie – meita Marika, dēls Mareks un četri mazbērni.”

Saimnieko ar prātu
Antra, tāpat kā citi dārzkopji, ievērojusi, ka lielais karstums vasarā pasteidzina augu attīstību: “Viss notiek par mēnesi agrāk nekā citugad. Līdz Jāņiem tik daudzas puķes paspēja noziedēt, ka nebija īsti, no kā pušķi uztaisīt. Citugad esmu pinusi vainadziņu gan no dārza rozēm, gan no meža puķēm. Zemenes jūnijā jau noēstas, viņdien sīkās vēl mazbērniem pie pankūkām pasniedzu. Ar agrajiem saldajiem ķiršiem bija pilns kociņš, izdevās pašiem novākt un saēsties. Vēl nav redzēti lielie strazdu caurceļotāju bari, kas te citugad tūkstošiem ierodas. Arī pērn ķiršu bija daudz, bet putni uzmetās un dažās minūtēs noēda pa tīro. Drošības pēc šogad ievietojām ķirsītī koka stangu, pie kuras piesieti krāsaini polietilēna maisiņi,” Antra priecājas par vinnēto iespēju gardās odziņas saglabāt ziemai. Ne ievārījumā, ne kompotā, bet sasaldētas ledus kubiciņos, ko ērti pievienot dzērienam un kokteilim.
“Spīdolu” dārzā labi iejutušās arī vairākas ābeles, tostarp viena nodrošina ar augļiem līdz pat nākamā gada maijam. “Kopā ar kartupeļiem ābolus pagrabā nevajadzētu uzglabāt – lai āboli nepieņem kartupeļu īpatnējo smaržu. Der kāda sieniņa. Mēs ābolus nodalām ar durtiņām.”
Saimniece neslēpj pieredzi arī par to, kā klajā laukā ātrāk tikt pie jauno gurķu ražas: “Katrā bedrītē līdz ar sēkliņu es ieleju ūdeni, aprušinu un uzlieku virsū stikla burku. Tad gurķīši uznāk ātri – pēc piecām vai septiņām dienām. Citādi iesējot, lāga nepaaug.”

Ar augiem komunicē
Ne visu lolojumu nosaukumus Antra atceras, taču tiem netrūkst dārzkopes rūpju un uzmanības. Ar dažu gan nākoties parunāt bargākā tonī. “Un kā viņi saprot! Piemēram, ceriņš kādu laiku paslinkoja, pagājušogad piesolīju cirst nost un lielāko atvasi jau noskatīju vecā vietā. Šogad mans baltais pildītais ceriņš labi uzvedās – atkal skaisti uzziedēja, smaržoja, un esmu priecīga. Līdzīgi mocījos ar vīteņhortenziju, kas gadus desmit negribēja saņemties. Nolēmu ierādīt jaunu vietu – pie kūts. Īpaši nemēsloju, bet sāka sparīgi augt. ”
Saules iedrošinātas, dobēs koši zied dienlilijas jeb dienziedes, spirejas un citas ziemcietes, savukārt mājas austrumu pusē, dāsni laistīta, uz nebēdu iepletusies rozā krūmroze ar smalkiem pildītiem ziediņiem. Antra spriež, ka mīlules stīgojošie zari būs gar sienu jāceļ augšā. “Šī un vēl rubīnsarkanā roze auga zem loga pie manas iepriekšējās dzīvesvietas, trīsstāvu ēkas “Sudrabi”. Daļu tur atstāju, daļu paņēmu līdzi, kad 1986. gadā šo māju izpirkām no kolhoza. No sākuma par naudiņu, pēc tam par pajām. Bet šis rožu stādiņš savulaik pirkts no mūsu mežkopja Andra Zaļkalna.”
Mājas stūrī nogruntējies vīnogulājs ar tumši violetām odziņām priecē ik gadu. Arī ilgdzīvotājs. “Pavasarī pirms trīsdesmit trīs gadiem mums iedeva kailus zariņus, iespraudu zemītē, un, skat, visi ieauga,” izrādot savus mīluļus, Antra iepauzē un nopūšas: spēka pēc operācijas krietni mazāk, tāpēc dara, cik spēj. Līdz ar to vīrs spiests pieslēgties ne vien lielajam laukam, kur tiek audzēts viss ģimenes galdam nepieciešamais, bet arī daiļdārzam.
Pavisam nedaudz rūpju prasa smaržojošs krūms, ko tautā dēvē par “saldo mīļo”. “Spīdolu” saimniecei to tīk saukt par “mūžīgo mīļo”, jo bagātīgi zied visu vasaru. Lavandām speciālu vietu Antra nav meklējusi, bet violetie ziedu mākoņi vēsta, ka rietumi lūpziežu dzimtas pārstāvēm pa prātam. “Pārziemo labi bez piesegšanas. Savā dārzā pirms sala ar krietnu egļu skuju kārtu piesedzu vienīgi rozā hortenzijas, kas neziedēs, ja apsals šogad izdzītie dzinumi,” vērgalniece netur sveci zem pūra.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Šovasar viss par mēnesi agrāk

Kategorijas