Rekurzeme.lv ARHĪVS

Miera osta nesteidzīgai atpūtai un dabas baudīšanai

ZANE GVOZDE

2019. gada 11. jūlijs 07:00

1242
Miera osta nesteidzīgai atpūtai un dabas baudīšanai

Pāvilostas novada Sakas pagastā pirms četriem gadiem savus pakalpojumus sāka piedāvāt kempings ar gana sapņainu nosaukumu – “Miera osta”. Tā izveidotāji ir Valdis Freimanis ar sievu Anitu Krūmu. Viņu īpašumā esošais zemesgabals piekrastes zonā tā vien mudinājis uz domām par atpūtas vietas izveidi. Galvenā ieceres virzītāja un realizētāja savulaik bijusi tieši A. Krūma. Skatoties, cik liela ir cilvēku interese un prieks par iespēju atpūties tik ekskluzīvā vietā, skaidrs, ka lēmums par labu tūrisma piedāvājuma izveidei bijis pareizais.

Saredz priekšrocības
“Paši priekš sevis esam jau divdesmit gadus – draugiem un paziņām,” par priežu meža un jūras šalkoņu ieskauto vietu, kur nu radīta “Miera osta”, saka V. Freimanis. Šogad aprit ceturtais gads, kopš kempinga vietas un atpūtu pie dabas laulātais pāris piedāvā ikvienam interesentam. Sezonā, par ko tiek uzskatīts laiks no maija beigām līdz septembra sākumam, te tiek gaidīts ikviens ceļotājs un atpūtnieks, kurš vēlas pārnakšņot, uzkrāt spēkus un iestiprināties, pagatavojot ko ēdamu. Tā kā teritorija ir gana plaša, te iespējams uzņemt ļoti daudz atpūtnieku, nodrošinot viņiem telšu vietas. V. Freimanis teic, ka ik pa laikam šeit ierodas lielākas tūristu grupas, lai atvilktu elpu sava ceļojuma laikā. Piemēram, šovasar kempinga pakalpojumus izmantojusi ceļotāju grupa no Krievijas, kura par pārvietošanās līdzekļiem izvēlējusies motociklus.
V. Freimanis spriež, ka “Miera ostas” lielākā priekšrocība ir tās atrašanās vieta – tā ir nostāk no tādām apdzīvotām vietām kā Ziem­upe un Pāvilosta, taču gana viegli atrodama tūristiem, kas piekrastes apskates maršrutā iekļāvuši Akmensraga bāku. “Miera ostu” atradīs ikviens, dodoties sešu kilometru braucienā pa Akmensraga bākas ceļu un pēcāk no tā nogriežoties, sekojot norādēm. “Mums ir klusa vieta, tālāk no ceļa. No vienas puses tas ir mīnuss, bet cilvēki, kuri te atbrauc, ir apmierināti. Te ir klusums,” uzsver atpūtas vietas saimnieks.

Nosaukumu dod viesi
V. Freimanis pastāsta, kā kempings ticis pie nosaukuma. Tieši viesi, kuri šeit iegriezušies un baudījuši atpūtu priežu meža ielokā, teikuši, cik te viss mierīgi, klusi. No tā tad arī gūta iedvesma kempingam dot skaisto nosaukumu.
Vietas saimnieks novērojis: lai arī atpūtas vietā nav tādu ekstru kā ūdens padeve, kas ļautu izveidot dušu vai tualetes, pie kādām pieradusi liela daļa pilsētnieku, viesi par to diži neskumst. Protams, ir daļa, kuru šādu ērtību neesamība no atpūtas kempingā attur, taču lielākajā daļā gadījumu cilvēkiem pret to neesot nekādu iebildumu. Lielas pretenzijas no viesiem nav dzirdētas arī par ceļu, kas jāmēro uz atpūtas vietu, lai gan pats saimnieks atzīst, ka braukšana pa grants un zemes ceļu, kur brīžiem jūtama katra bedrīte, nav diez ko patīkama. Acīmredzot iespēja atpūsties klusā vietā, kur pavisam blakus atrodas jūra, ir mērojamā ceļa un pāris neērtību vērta.
Lai arī tuvākajā apkārtnē ir gana daudz atpūtas vietu, kas piedāvā papildu ērtības, V. Freimanis teic, ka konkurenci neizjūt. Katrs darbonis atradis savu nišu, un noslogojums pietiekams ir visiem. “Cilvēkiem neko daudz nevajag. Uztaisi kokā platformu, noliec guļammaisu, un arī būs cilvēki, kuri brauks. Kas grib, tie brauc,” mūsdienu atpūtnieku prasības raksturo V. Freimanis. “Miera ostas” saimnieki priecājas par apmeklētāju labajiem vārdiem un atsauksmēm, kas pierāda, ka abi darbojas pareizajā virzienā. Vietnē “Booking.com”, kas piedāvā rezervēt naktsmītnes teju katrā pasaules vietā, “Miera osta” ieguvusi augstu novērtējumu – 9,5 balles 10 ballu sistēmas skalā. V. Freimanis palepojas, ka izdevies uz viesiem atstāt tik pozitīvu iespaidu.

Vilina namiņš kokā
Trešo gadu papildus iespējai nakšņot pašu līdzpaņemtajās teltīs “Miera ostā” tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja – pārnakšņot glīti iekārtotā un darinātā namiņā kokā. “Namiņš tapa ar domu, ka tas būs priekš bērniem. Atbrauc ģimenītes, un bērni dzīvojas pa namiņu, kamēr pārējie pa teltīm,” idejas aizkulises ieskicē V. Freimanis. Taču liktenim un dažādām apstākļu sakritībām labpaticis citādi – galu galā namiņš kokā kļuvis par “Miera ostas” pieprasītāko atpūtas vietu, kurā nu apmetas gan romantiski pārīši, gan ģimenes ar bērniem. V. Freimanis skaidro, ka par to jāpateicas savulaik televīzijā skatāmajam raidījumam “Mājokļa jautājums”.
“Viņiem vajadzēja izremontētu, tukšu telpu, kur realizēt idejas. Sieviņa raidījumam pieteicās, šeit atbrauca televīzijas pārstāvji, un iekštelpu dizainu radīja Baiba Prindule. Viņa pie mums pavadīja trīs dienas, veidojot krāsojumu, iekārtojumu ar gultiņām, svecēm, visu, visu. Tas mums tika par velti – dizainu, ko viņa izveidoja, televīzija mums nosponsorēja,” atminas “Miera ostas” saimnieks.
V. Freimanis atzīst: tūrisma periodā pieprasījums pēc namiņa ir tik liels, ka pat nespēj apmierināt visu vēlmes. Ja vasarā ir trīs mēneši – kopumā 90 dienas, tad visas no tām atpūtnieki rezervējuši, vēloties izbaudīt dzīvi namiņā. Īpaši daudz interesentu radušies pēc tam, kad sieva nolēmusi appūtu “Miera ostas” namiņā piedāvāt iekļaut “Dāvanu servisa” dāvanu karšu pakalpojumu sarakstā. Tie, kuri saņēmuši dāvanu kartes, no izvēlētā piedāvājuma priekšroku nereti dod tieši “Miera ostai”, tādēļ saimniekiem nu rūpīgi jādomā, kā apmierināt visu atpūtnieku vajadzības. “Kad ieraudzīju rezervācijas, es saķēru galvu – no 1. jūnija mums visas dienas bija aizņemtas,” savu pārsteigumu neslēpj saimnieks. Arī gadījumos, ja namiņa rezervāciju kāds dažādu apsvērumu dēļ atceļ, atrast citus gribētājus neesot problēma. “Trīs dienu laikā noteikti atrodam citus.”

Ģenerē un attīsta idejas
“Te varētu darboties un darboties, ja nebūtu valstī lielās birokrātijas,” ar nožēlu atzīst V. Freimanis. Abiem ar sievu galvassāpes rada situācijas, kad idejas atduras pret sarežģīti veidoto valsts sistēmu, kur katras darbības galā nepieciešams atrakstīties par paveikto. Pārim ir dažādi attīstības plāni “Miera ostas” nākotnei, cerot šo vietu papildināt ar arvien jaunu un tūristiem saistošu piedāvājumu, taču tas nevedas tik ātri. Ir jāsakārto nepieciešamā dokumentācija, jāiegūst saskaņojumi – viss prasa gan pašu laika, gan finanšu resursus. Tieši tas šobrīd attur pāri no pretendēšanas uz projektu līdzekļiem, lai gan savulaik šo iespēju izmantojuši. Par Eiropas projektu līdzekļiem izveidotas lapenes, informācijas dēlis, soliņi, taka uz jūru. Tomēr nu vairs neesot vēlmes rakstīt projektus, ieguldīt laiku un līdzekļus dokumentu apstiprināšanā, nezinot, vai beigu beigās kārtējais projekts tiks apstiprināts.
Laulātais pāris nolēmis, ka labāk darīt pamazām, bet pašiem, ieguldot vien savus līdzekļus un darbu. Lielākā daļa teritorijā esošo objektu – soliņi, āra tualetes, arī namiņš kokā – ir pašu rokām veidoti. Būvniecībai padomus un idejas V. Freimanis smeļas, skatoties raidījumus par būvniecību televīzijas kanālā “Discovery”.
“Miera ostas” saimnieks ir pārliecināts, ka Latvijā kopumā būtu daudz cilvēku, kuri gribētu uzsākt ko savu un to attīstīt, taču retais ir apņēmības pilns cīnīties līdz galam, lai iecerēto panāktu. Ja valsts izrādītu lielāku pretimnākšanu un atbalstu jaunām idejām un iniciatīvām, būtu mazāk aizbraucēju, spriež “Miera ostas” saimnieks. “Labāk nebraukt uz ārzemēm, bet darīt šo.”