Nometnes dalībnieki kļūst par zīmīga notikuma lieciniekiem

2019. gada 18. jūlijs 07:07

831

Nometnes dalībnieki kļūst par zīmīga notikuma lieciniekiem

Laikā no 12. līdz 14. jūlijam Priekules novadā norisinājās Priekules biedrības “Pārcēlājs” organizēta nometne jauniešiem. Tajā piedalījās 36 jaunieši no Priekules novada, Liepājas un Liepājas bērnunama.
Biedrības “Pārcēlājs” vadītājs Inārs Jaunzems atzīst, ka šāda veida nometni biedrība rīko pirmoreiz un uz to pamudinājuši Liepājas organizācijas “Patvērums ģimenei” pārstāvji. Nometnes mērķis – izmantojot piedzīvojuma metodi, parādīt, kā pilnvērtīgi un saturīgi pavadīt laiku bez modernajām ierīcēm. Papildus dažādām sportiskām un izglītojošām nodarbēm dabā jauniešiem bija iespēja būt klāt arī kādā zīmīgā notikumā – Smaižu baznīcas atjaunotā ģerboņa atklāšanā.

Saturīgi pavada laiku
Biedrība “Pārcēlājs” jau vairākus gadus rīkojusi laivošanas pārgājienus, kā arī vairāku dienu pārgājienus cilvēkiem no visas Latvijas, kuri cieš no dažāda veida atkarībām, taču šāda veida nometne jauniešiem rīkota pirmoreiz, skaidro I. Jaunzems. “Dzīvē galvenais nav sēdēt datorā vai parkā uz soliņa vilkt dūmu un domāt par ko tamlīdzīgu. Svarīgi – parādīt, ka bez visa tā ir, ko darīt,” par galveno vadmotīvu teic organizators.
Kopā ar jauniešiem visas dienas darbojās astoņi pieaugušie, kuri pieskatīja, lai nometnes laikā viss noritētu, kā nākas, un jaunieši labi pavadītu laiku. Bija iecerēts kopīgi doties pārgājienā, nakšņot brīvā dabā teltīs un doties laivu pārbraucienā, kā arī darboties ar dažādiem savas nozares speciālistiem.
Biedrības vadītājs atklāja, ka nometne tiek rīkota par Priekules novada pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Tāpat liels ir vietējo uzņēmēju un biedrības pārstāvju ieguldījums. “Kā kurš līdz – cits ar transportu, cits ar uzņemšanu, cits ar ēdināšanu. Atsaucība ir ļoti liela, par to prieks,” uzsver I. Jaunzems.

Cits citu iepazīst
Organizācijas “Patvērums ģimenei” pārstāves Santa Neilande un Dace Liepa uz nometni ieradušās kopā ar jauniešiem no Liepājas. I. Jaunzems smej, ka viņas var saukt par nometnes vaininiecēm, jo mudinājušas kopīgiem spēkiem rīkot nometni, lai jauniešos atraisītu daudz dzīvei noderīgu spēju un prasmju. Nometnes devīze “Līdzsvara meklējumos” arī norāda, ka galvenais mērķis ir veidot jauniešos izpratni par to, ka sportiskas, fiziskas aktivitātes ikdienā var nest prieku un ļoti labi aizstāt gan telefonus, gan datorus.
“Mums ir trīs pamatnoteikumi – mēs turamies kopā, mēs nesāpinām cits citu un jautri pavadām laiku,” skaidro S. Neilande. Viņa ir pārliecināta, ka jauniešiem ļoti svarīgi pulcēties kopā, iepazīt citam citu, saprast, cik daudz kopīga var būt arī ar tiem jauniešiem, kuri uzauguši un dzīvo citā vidē un vietā. “Tā ir ļoti laba pieredze. Arī attālums nav tik liels. Tādējādi tas var būt labs sākums draudzībai,” par nometnes devumu spriež S. Neilande.
Gan viņa, gan D. Liepa uzteica Priekules pašvaldības iesaistīšanos nometnes atbalstīšanā, jo bez tā būtu grūti jauniešus pulcēt kopā un piedāvāt viņiem tik dažādas un daudzveidīgas aktivitātes. “Manuprāt, tas ir pareizais veids – ieguldīt bērnos,” norāda S. Neilande. Lai jauniešu dienas nepaietu tikai aktīvās nodarbēs, bet būtu iespēja tuvāk iepazīt nometnes norises vietas kultūrvidi, nolemts viņiem parādīt Smaižu baznīcu un iepazīstināt ar tās vēsturi, reizē piedaloties baznīcas atjaunotā ģerboņa atklāšanas pasākumā.

Ieņem savu vietu
I. Jaunzems zina teikt, ka savulaik Smaižu baznīcā esošā Brāļu draudze bijusi ļoti iecienīta un reizē pildījusi gan reliģiozo, gan nacionālo funkciju. To apliecināja arī vietējā iedzīvotāja Rita Šēnfelde, kura ieradusies uz pasākumu. Viņu ar šo baznīcu saista daudz atmiņu, jo savulaik te kristīta un bijusi arī draudzes locekle. R. Šēnfelde atklāja, ka 1929. gadā ielikts pirmais akmens baznīcas mūros, kopumā dievnama būvniecība ilgusi teju 10 gadus. Kad sācies karš, baznīca bijusi pilnībā gatava un ļoti skaista. “Te toreiz bija daudz cilvēku, nāca no Elkuzemes, no Gramzdas. Brāļu draudze bija ļoti iecienīta, kaut arī uz vietas cilvēku nemaz tik daudz nebija,” uz pirmskara gadiem atskatās R. Šēnfelde.
Karā un izsūtījumā liela daļa draudzes locekļu gājuši bojā, arī tolaik kalpojošā mācītāja dēls. Krievi baznīcā turējuši zirgus, paši dzīvojuši mežā un, lai būtu, ar ko iekurt ugunskuru, kokmateriālus nesuši ārā no baznīcas, tādējādi to izpostot. Nu par to, ka te bijusi baznīca, liecina pamatīgie akmens mūri, kurus nav izdevies izpostīt.
Ģerboni virs dievnama durvīm atjaunot un atklāt bija iecerēts jau ātrāk, jo ģipša atlējums ticis izveidots, taču visi darbi nav vedušies tik ātri, kā cerēts. Atjaunotais ģerbonis vien dienu pirms tā atklāšanas ticis piestiprināts pie Smaižu baznīcas mūra. To paveikuši biedrības “Pārcēlājs” pārstāvji. Atjaunoto ģerboni iesvētīja Priekules luterāņu draudzes mācītājs Kārlis Puķītis. Viņš visiem klātesošajiem atgādināja par ticības spēku, norādot, ka neticība grauj – kā tas krievu laikā noticis ar baznīcu, kura nu pārvērtusies drupās. Taču cilvēki, kuri ticībā uz šo vietu nākuši, palīdzējuši to atjaunot un uzturēt. Mācītājs arī skaidroja, ka ģerbonī redzamais jērs ir augšāmcelšanās un dzīvā Kristus simbols un nu “Jēzus zīme ir atkal savu vietu ieņēmusi virs dievnama durvīm”.
ZANE GVOZDE

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nometnes dalībnieki kļūst par zīmīga notikuma lieciniekiem

Kategorijas