Rekurzeme.lv ARHĪVS

Akmeņus iemaina pret pļavu

ZANE GVOZDE

2019. gada 18. jūlijs 07:07

300
Akmeņus iemaina pret pļavu

Rucavas novada “Lauru” mājās, vecāku īpašumā, savu saimniekošanu uzsākusi arī meita Liene Zeme. Viņa pārstāv to jaunās paaudzes daļu, kas savu nākotni saskata tieši laukos. Lai gan studējusi dizainu Liepājā un bijusi iespēja ikdienu vadīt pilsētā, šī vide nav uzrunājusi. “Kāpēc dzīvot akmeņos, ja visapkārt ir daba, svaigs gaiss, miers?” savu izvēli pamato rucavniece.

Nemitīgi paplašinās
Liene stāsta, ka brīdī, kad domājusi, kas ir tas, ar ko laukos varētu nodarboties, viņai prātā radusies doma: “Varētu priekš sevis tējas audzēt, nevis veikalos pirkt.” Tad nu nolemts – darīts. Saimniekošanai ģimene viņai piešķīrusi 0,3 hekt-ārus lielu zemesgabalu, kurā 2013. gadā pirmās tikušas iestādītas kumelītes. Gan tāpēc, ka to tēja ir plaši zināma un garda, gan tādēļ, ka brīvā dabā tās arvien retāk sastopamas. Kumelītes labi iedzīvojušās, izdevies novākt un izžāvēt gana daudz drogu. Pat tik daudz, ka pieticis pašai un ģimenei un vēl palicis pāri. Tad nu nolemts, lai nelaistu vērtīgās tējas zudumā, tās piedāvāt interesentiem vietnē “Facebook”.
Redzot, ka cilvēku interese par dabiskajām tējām ir diezgan liela, radies stimuls darbošanos turpināt. Tad izveidota lapa “Lienes ārstniecības augi un zāļu tējas”, kur piedāvāts jau arvien plašāks sortiments. Blakus kumelītēm nu aug arī rudzupuķes, dažāda veida mētras, kliņģerītes, un ik pa laikam šiem augiem pievienojas vēl citi. Liene stādus iepērk no zināmiem stādaudzētājiem un pēta, kā tie iedzīvojas un aug. Viņa neslēpj – darbs ar stādu audzēšanu un tējas gatavošanu ir viņas pētniecība, kuras rezultāti redzami, vien pašai darbojoties praksē.

Negrib būt atkarīga
Liene skaidro, ka visu par dažādu augu labajām īpašībām, to audzēšanas apstākļiem un citu savai nodarbei vērtīgu informāciju atrod lielākoties ekspertu grāmatās. Piemēram, daudz labas informācijas varot iegūt no Vijas Eniņas pētījumiem un pieredzes. Mēģinot atrast veidus, kā atvieglot savu ikdienu un augu kopšanu, Liene pirmoreiz kliņģerītes audzē uz plēves. Sapratusi, ka tas ir labs veids, kā tās pasargāt no nezālēm un augsnē uzturēt mitrumu, jo tās ļoti jāsargā no sausuma. Liene pārliecinājusies, ka arī lauksaimniecībā, tāpat kā ikvienā darbā, nepieciešama liela pieredze. Sākumā tikušas pieļautas kļūdas arī žāvēšanā un daļa novāktās ražas nav bijusi lietojama. “Jo lielāki augi, jo grūtāk žāvēt,” tagad zina teikt Liene. Lai žāvēšanas process padotos raitāk un veiksmīgāk, jauniete iegādājusies divus žāvētājus. Viņa uzsver, ka visu savai nodarbei nepieciešamo iegādājas par pašas līdzekļiem, jo negrib būt atkarīga no citiem.
Liene priecājas, ka vietējie un arī tuvāki un tālāki zāļu tēju kārotāji no “Facebook” atbalsta viņas nodarbi, iegādājoties dažāda veida tējas. Rucavnieki, zinot, ka “Lauros” iespējams tikt pie dabiskām ārstnieciskajām tējām, nereti paši iebrauc tām pakaļ. Citiem interesentiem tējas tiek nosūtītas uz nepieciešamo galamērķi.
Liene norāda, ka tējas tiek izpirktas gana ātri, īpaši liels pieprasījums pēc tām ir svētku laikā – Ziemassvētkos jāsarūpē daudz iepakojumu ar gardajām drogām un īpaši jāpiedomā pie to iepakojuma un noformējuma, kas klientiem nav mazsvarīgi. Tā kā apguvusi dizaina knifus, tas Lienei labi padodas.

Ar radošo domāšanu
Ikvienu iepakojumu – gan tējas maisiņus fasēšanai, gan kastītes maisiņu iepakošanai – Liene gatavo pati. Izejmateriālus – papīra filtrus un labas kvalitātes kartonu – protams, iegādājas, bet to pielāgošana konkrētajām vajadzībām ir pašas roku darbs. Tējas klientiem Liene piedāvā gan papīra maisiņos, kur drogas sasvērtas pa 50 gramiem, gan kastītēs, kur tās iepakotas papīra filtros pa 1,5 gramiem. Pēc pieprasījuma kastītēs var sapakot gan viena veida tējas maisiņus, gan izveidot īpašu izlasi pēc katra brīvas izvēles. Kastītes tad top tik lielas, cik daudz tējas klients pasūtījis.
To, kā pareizi izgatavot kastītes ar atvāžamu vāciņu, Liene noskatījusi, ņemot talkā veikalā pieejamos paraugus. “Vajadzīga precizitāte, lai izdotos,” viņa teic par tējas iepakojumu veidošanu un norāda: “Tas ir ļoti pacietīgs, laikietilpīgs darbs, ne visiem tas ir domāts.”
Gan iepakojumu, gan etiķešu radīšanā daudz dod mākslas skolā apgūtās zinības un attīstītā radošā domāšana. Tas ļauj eksperimentēt, izmēģinot arvien jaunas idejas. Liels palīgs radošajā attīstībā ir arī klienti, kuri ar savām vēlmēm dod jaunas ierosmes.

Meklē savu nišu
Taujāta par konkurenci, Liene skaidro: “Es neuztraucos, jo audzēju priekam.” Iegūts jau savs pastāvīgo klientu loks, un ar Lienes darbu viņi esot apmierināti. “Atsauksmes ir labas,” gandarījumu pauž gatavotāja. Pagaidām viņa arī nedomā par audzēšanas platības palielināšanu, jo saprot, ka kvantitāte vienmēr zaudēs kvalitātei. Arī tad, ja platība būs lielāka un augu krietni vairāk, ar visiem darbiem Lienei vienai būs grūti tikt galā, bet atrast zinošu palīgu tējas augu apstrādē nav viegls uzdevums. “Ir jāpārzina šī joma, jāseko līdzi augu attīstībai. Katram augam ir savs lasīšanas laiks, tādēļ svarīgi tos novākt laikus. Pārziedējušus ziedus labāk nežāvēt, jo tie zaudējuši savas labās īpašības. Tādas tējas bezjēdzīgi pirkt, jo nav satura.”
Par to, vai tējas augu audzēšana būs viņas pamatniša darbam lauksaimniecībā, Liene nevar droši apgalvot. Papildus pašas iniciatīvai darboties laukos viņa piepalīdz arī citām saimniecībām ražas novākšanā un produkcijas realizēšanā, tādā veidā gūstot priekšstatu par lauksaimniecības darbu daudzveidību.
“Lauru” saimniecībā viņas pārziņā ir ne vien tējas augi, bet arī mājputni – vistas. Arī putnkopībā apņēmīgā jauniete vēlas sevi pilnveidot. Tiek veidotas jaunas mītnes, gādāts par to, lai vistas saņemtu visas nepieciešamās barības vielas un spētu sadēt olas ģimenes pārtikšanai. Liene uzskata, ka vēl joprojām ir eksperimentu periodā, kad gribas pamēģināt dažādas lauksaimniecības jomas, iekams nonākt pie īstās un savējās