Galvenais – ieklausīties savā ķermenī

2019. gada 25. jūlijs 07:07

Saruna ar Rolandu Štreheru, biedrības “Skrienam Liepājā” organizatoru

Cik bieži Jūs trenējaties?
Pareizāk būtu trenēties vismaz trīs reizes nedēļā, lai starp treniņiem nebūtu vairāk kā divu dienu atstarpe. Tas palīdz nostabilizēt pulsu un attīstīt skriešanas formu. Bet, tā kā pašam šogad nav noteiktu mērķu, ko vēlos sasniegt, skrienu tikai divas reizes nedēļā. Katru otrdienu ir koptreniņš “Nāc izvējoties Liepājā”, kas pulcē uz kopā paskriešanu un savstarpēju iepazīšanos. Nule nosvinējām četrus kopīgi noskrietus gadus. Nedēļas nogalēs paskrienu kādu garāku distanci vai piedalos sacīkstēs.

Kāpēc ir svarīgi piedalīties sacensībās? Labas veselības uzturēšanai droši vien pietiek ar skriešanu vakaros.
Sacensības ir kā treniņu atskaites punkts, lai paskatītos uz sasniegto vai sacenstos ar kādu draugu vai kolēģi. Gan starta koridorā, gan trasē valda pavisam cita gaisotne, iespējams smelt daudz pozitīvu emociju un bieži vien atrast tādu jaudu, kas treniņā paliek nemanīta. Pamēģināt piedalīties sacensībās vajadzētu visiem, jo piedāvājums tagad ir ļoti plašs, ļaujot katram atrast to, kas patīk.

Vai tautas klases pārstāvjiem sacensībās ir būtisks rezultāts?
Ja treniņos ir ieguldīts kārtīgs darbs, saprotams, ir vēlme redzēt darba augļus. Tad arī nākas ar sevi pacīnīties un distances vidū domāt, kam man tas vispār vajadzīgs, lai finišā varētu priecāties par savu rezultātu.

Vai bijuši brīži, kad nākas pārtraukt distanci, jo saprotat, ka fiziski vairāk nevar – kā šos brīžus atpazīt?
Man, par laimi, sacensībās tā vēl nav bijis. Jau no sākuma jāsaprot, ko vari un kas vēl nav pa spēkam. Nav vērts starta koridorā stāties uz vienas līnijas ar eliti, zinot, ka viņiem ir pat divi treniņi dienā, bet tu savam priekam paskrien pāris reižu nedēļā. Brīdī, kad saproti savu varēšanu, izgāzties ir ļoti grūti. Ir gan gadījies garais treniņš, kur bijis paredzēts skriet trīs stundas dažādos ātrumos, bet tā vietā, lai veiksmīgi beigtu skrējienu pie savām namdurvīm, atrodos pie Liepājas robežas, jau iztērējis visas enerģijas rezerves. Kļūda aprēķinos, līdzpaņemtajā ēdienā, un sanāca tāda garāka pastaiga. Galvenais ir klausīties savā ķermenī – ja tev sāp, tad visticamāk tā nevajag darīt. Ar šo pieeju pagaidām esmu izvairījies arī no traumām.

Kā atjauno spēkus?
Viss atkarīgs no tā, kāda distance, cik liela slodze bijusi, kā jūtos un kā pašam liekas, ko vajadzētu darīt, lai justos labāk. Piemēram, pēc tempa turēšanas sacensībās, lai palīdzētu citiem sasniegt labākus rezultātus, kas man nav liela slodze, nākamajā dienā vienkārši atpūšos. Ja bijušas sacensības, kur kājas “piedzītas” un smagas, mājās izrullējos uz masāžas ruļļa, izstaipos vai izskrienu kādu lēnāku skrējienu.

Kāda ir pieredze ar ēšanu pirms un pēc sacensībām – kad un ko drīkst?
Nesen lasīju Latvijas elites skrējējas ieteikumu, ka pirms skriešanas nav labi ēst olas. Tiesa, izlasīju to pēc amerikāņu brokastīm un garā skrējiena. Nekādu diskomfortu nejutu. Esmu pirms sacensībām ēdis arī karbonādi ar frī kartupeļiem. Makaroni iepriekšējā vakarā pirms sacensībām arī ir tāds kā mīts, jo carbo loading (viens no diētas veidiem sportistiem ar augstu slodzes līmeni – red.) sākas vismaz nedēļu pirms sacensībām un vairāk domāts garo distanču veicējiem. Pats to neesmu mēģinājis – amatieriem daudz labāku iespaidu uz rezultātu atstāj regulāri treniņi. Maratonos un ultragarajās distancēs var piedomāt pie ēšanas skriešanas laikā. Bet kopumā, manuprāt, amatierim nevajag iespringt uz sportista ēdienkarti, jo pica ir garšīgāka par iespējamām mīnus trīs sekundēm nākamajās sacensībās. Un ar mērenību arī tā visticamāk nekaitēs

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galvenais – ieklausīties savā ķermenī

Kategorijas