Joprojām pati sev priekšniece

2019. gada 25. jūlijs 07:07

2611

Valda Šlisere pēc horoskopa ir Lauva. Tieši tas, pēc pašas teiktā, noteicis dzīves nostāju. V. Šlisere dara, ko grib, un bauda to, ka pati ir sava darba noteicēja. Jau vairāk nekā 20 gadus viņai ir sava apavu un somu remontdarbnīca Priekulē, taču ar šo nozari viņa saistīta vēl senāk. Lai gan darba ikdienu krietni mainījuši dažādi no pašas neatkarīgi faktori, V. Šlisere ir pārliecināta – savai nodarbei mieru nemetīs, kamēr vien būs kāds, kuram viņas sniegtie pakalpojumi nepieciešami.

Taisa no nulles
Jaunības dienās darba gaitas kurpnieka arodā V. Šlisere uzsākusi Liepājā. Tur skolojusies pie apavu meistara kādreiz tik populārajā sadzīves pakalpojumu ēkā. Tad, 20. gadsimta 90. gados, kurpes vēl meistari radījuši no nulles. Nu šāds pakalpojums vairs reti kur pieejams. V. Šlisere norāda: lai gan daudzi sevi sauc par meistariem, reti kurš šo vārdu patiešām var attiecināt uz sevi. “Meistars – tas ir cilvēks, kurš nomēra tavu kāju un uztaisa tev kurpi.”
Arī V. Šlisere savulaik to darījusi un varētu paveikt arī šodien, taču atzīst, ka pēc šāda piedāvājuma pieprasījuma teju nav. “Materiāli ir ļoti dārgi, cilvēki nevar samaksāt.” Pieredzējusī aroda meistare gan zina teikt, ka šādu pakalpojumu vēl joprojām piedāvā dažas darbnīcas Rīgā.
Tomēr, strādājot Gaviezē, kur pašai ir dzīvesvieta, un Priekulē, jādomā par to, kas ir pieprasīts šeit. “Tā kā esmu rajonā, man nes visu ko – skolas somas, rokassomiņas. Ar ko cilvēks ienāk, to laboju. Vienīgi lietussargiem neķeros klāt,” smaidot atklāj meistare. Viņa neslēpj, ka atrašanās vieta liek pielāgoties klientu vēlmēm un vajadzībām, piedāvājot plaša profila labošanas darbus. Tā kā savulaik apguvusi arī šuvējas arodu, šāda veida darbi lielu piepūli neprasa – var bikses gan īsākas, gan šaurākas pārveidot. Pie viena principa gan aroda pārstāve pieturas nemainīgi: “Ja cilvēkam ir garantija, saku, lai viņš nes uz veikalu. Garantijas ir jāizmanto.”
V. Šlisere rajonā palikusi teju vienīgā apavu un somu labošanas meistare, kura cilvēkiem savus pakalpojumus piedāvā vairākas reizes nedēļā. Priekules darbnīcā klienti tiek gaidīti pirmdienās, trešdienās un piektdienās, savukārt Gaviezē – otrdienās un ceturtdienās.

Atkarīga no modes
V. Šlisere atzīst, ka pēdējā laikā arvien izteiktāk jūtama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Priekules pusē pat vērojami gana lieli klusuma periodi. Viņasprāt, lielās pilsētās, kur ir vairāk iedzīvotāju, ar tādu problēmu meistariem nav jāsaskaras. “Liepājā labam kurpniekam ir darbs.”
Ne vien iedzīvotāju skaits, bet arī modes tendences vieš korekcijas meistares darba grafikā. “Mode ir mainījusies. Ar kedām visi staigā, un kurpniekam uzreiz ir mazāk darba. Es tagad gaidu, kad mode mainīsies atpakaļ,” cerīga ir meistare.
V. Šlisere gan smejot saka: “Mazāk darba – vieglāka dzīve!” Tomēr tūlīt piemetina: “Finansiāli ir tā, kā ir...” Interesanti – cilvēki, kuri ikdienā valkā zīmolu sporta apavus, tos nelabprāt nes labošanai. “Tad nav tā, tad nav smuki,” klientu nostāju pauž meistare. Pati sev gan šāda veida apavus labo vienmēr, ja, piemēram, nodilusi zole un citādi apavi ir labā stāvoklī. Par to, vai kvalitāti nosaka apavu cena un zīmols, V. Šlisere saka: “Dilst jau visi – vai tas ir lēts vai dārgs, vienalga.”
Nemainīgi biežākais iemesls, kādēļ cilvēki vēršas pie kurpnieces – nodiluši papēži, kurus nepieciešams nomainīt. Vēl joprojām gan esot pieprasījums arī pēc apavu izmēra pielāgošanas, ko meistare veic ar speciāli tam paredzētas ierīces starpniecību. Nereti gadoties, ka veikalā iegādātās kurpes tomēr izrādās par mazu – tad nu tās nedaudz jāpastiepj, lai derētu kā uzlietas. “Kad uzvelc veikalā kurpi, liekas – baigi forši! Bet, kad tu pastaigā, saproti, kā ir patiesībā,” skaidro V. Šlisere un norāda, ka apavu labošanas meistariem darba vairāk viennozīmīgi ir ziemā, jo tad ir jālabo gan nodiluši papēži, gan sabojājušies rāvējslēdzēji.

Lauž stereotipu
V. Šliserei līdz šim lielākais piedzīvojums un iespēja sevi parādīt plašākai publikai bijusi televīzijas šovā “Kurš kuru?”. Tajā aktrise Ieva Florence un improvizators Rihards Sniegs sacentās, iemēģinot roku dažādos darbos, dodoties pie cilvēkiem lauku rajonos. Raidījumā, kurā piedalījās arī apavu meistare, pie viņas darbnīcā Gaviezē viesojās I. Florence, savukārt R. Sniegs nosūtīts darbam zivju pārstrādes uzņēmumā “Piejūra”. Apavu meistare atminas, ka šovs izvērties varen jautrs, jo arī I. Florence, līdzīgi kā daļa vīrieškārtas pārstāvju, ienākot pa darbnīcas durvīm, brīnījusies, ieraugot sev pretim sievieti. Parasti šo arodu izvēlas vīrieši, taču V. Šlisere labprāt šos stereotipus lauž. Gadoties gan, ka kāds vīriešcilvēks nespēj pieņemt šo faktu un no darbnīcas dodas prom, padusē turot savus sabojātos apavus. Taču V. Šlisere par to nebēdā. Arī I. Florence šova laikā parādījusi, ka sieviete var apgūt aroda pamatus, ja ir tāda vēlēšanās.
Lai gan darba ikdiena atkarīga no dažādiem apstākļiem un līdz ar to nav noteiktas stabilitātes un arī ienākumu, V. Šlisere spriež, ka dzīve bez priekšniekiem tomēr ir ļoti laba. “Man patīk izvēle strādāt pašai, ne citiem.” Tā kā savu darbību reģistrējusi kā pašnodarbinātā, reizē ir atbildīga par savas darbības dokumentācijas uzturēšanu un nodokļu maksāšanu, taču arī par to lielu bēdu neesot. Viņa izmantojusi iespēju veikt patentmaksājumu, kas paredz maksāt konkrētu nodokļu summu konkrētā laika periodā, līdz ar to krietni atvieglo ikdienas papīru darbu. “Tas ir vienkāršāk – tur gan ienākuma, gan sociālo nodokli ietur, nav nekādu problēmu. Tikai vajag naudu,” smejas V. Šlisere un prognozē, ka darba vietu pēc pašas vēlēšanās nepametīs. “Kamēr kāds vēl apavus labos, es te būšu. Tad iešu dārzā strādāt.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Joprojām pati sev priekšniece

Kategorijas