Nodrošināt ģimenisku vidi

2019. gada 25. jūlijs 07:07

Kāda ir atšķirība starp audžuģimeni un adopciju?

Ja bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nav iespējams iecelt aizbildni, bāriņtiesai ir pienākums meklēt piemērotu audžuģimeni.
Audžuģimene ir ģimene vai persona, kura nodrošina aprūpi bērnam līdz brīdim, kad viņš var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Aprūpē līdz adopcijai
Audžuģimenei ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem. Laikā, kamēr bērns ir ievietots audžuģimenē, tās pienākums ir nodrošināt viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). Laikā, kamēr bērns atrodas audžuģimenē, viņa likumisko pārstāvību (personiskās un mantiskās intereses) īsteno bāriņtiesa. Bāriņtiesa, izvērtējot bērna intereses un audžuģimenes prasmes un zināšanas, var uzdot audžuģimenei pārstāvēt bērna atsevišķās personiskās un mantiskās intereses un tiesības.
Ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi viņa attīstībai (vecākiem tiek atjaunotas aizgādības tiesības) vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu.
Tāpat ārpusģimenes aprūpe izbeidzas, ja bērns tiek adoptēts. Adopcija tiek atbalstīta, lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi. Adoptētais kļūst par adoptētāju pilntiesīgu ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību (vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās). Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Bērnam ar adopciju izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

Saņem finansiālu atbalstu
Aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu. Valsts sociālo pabalstu likumā noteikti valsts sociālo pabalstu veidi, to personu loks, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumi. Ministru Kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā attiecīgu pabalstu, kā arī pabalstu apmēru.
Labklājības ministrijas mājaslapā informācijā par atlīdzības apmēriem teikts, ka no 2019. gada 1. jūlija vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē un 2019. gada 1. jūlijā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, saņems adopcijas pabalstu: līdz bērna sešu gadu vecumam – 107,50 eiro mēnesī, bet no septiņu līdz 17 gadu vecumam – 129 eiro mēnesī. Pabalsta saņemšanai nepieciešams iesniegt iesniegumu VSAA.
2019. gadā specializētai audžuģimenei piešķir valsts pabalstu bērnu uzturam, vienreizēja mājokļa iekārtošanas kompensāciju, kā arī pašvaldības pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Vēl ģimenei pienākas bruto atlīdzība par savu pienākumu veikšanu, pieņemot bērnu pie sevis audžuģimenē.
Vēl audžuģimenēm, kas nav ar specializētu audžuģimenes statusu, tiek piešķirta atlīdzība par pienākumu pildīšanu, ja audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi. Atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs ir atkarīgs no audžubērnu skaita.
Plašāk par pabalstiem un atlīdzībām informāciju var iegūt Labklājības ministrijā un VSAA

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nodrošināt ģimenisku vidi

Kategorijas