Rekurzeme.lv ARHĪVS

Aknu vēzis - simptomi, diagnostika, ārstēšana

2019. gada 27. jūlijs 00:00

2645
Aknu vēzis - simptomi, diagnostika, ārstēšana

Cilvēka ķermeni var piemeklēt dažādu orgānu vēzis un metastāžu veidā tas var izplatītes pa visu organismu. Par aknu vēzi sauc tikai to, kas aizsācies tieši aknās.

Aknu vēža pazīmes jeb simptomi

Aknu vēža simptomus mēdz nepamanīt, līdz vēzis sasniedzis vēlu stadiju. Brīdī, kad cilvēkam vēl nav noteikta konkrēta diagnoze, par aknu vēzi var liecināt:

  • dzelte
  • sāpes vēderā
  • neizskaidrojams svara zudums
  • palielinātas aknas
  • nogurums
  • slikta dūša
  • vemšana
  • sāpes mugurā
  • nieze
  • drudzis

Diagnostika

Ja jums ir sūdzības par aknu veselību, ir nepieciešams sākt izmeklējumus, no sākuma dodoties pie ģimenes ārsta. Tālāk sekos vizīte pie hepatologa. No sākuma ārsts - hepatologs uzdos jautājumus par slimības vēsturi, lai izslēgtu iespējamos aknu vēža riska faktorus.

Pēc tam ārsts veiks fiziskus izmeklējumus, koncentrējot uzmanību uz jebkādu pietūkumu vēderā un jebkuru dzeltenu krāsojumu acu baltumos. Tie abi ir spēcīgi aknu traucējumu rādītāji. Pēc šīm pazīmēm, ja ārstam joprojām  būs aizdomas par aknu vēža diagnozi, viņš veiks papildu pārbaudes, tostarp:

  • Asins analīzes: tās ietvers testus, lai redzētu, kā veidojas asins recekļi, pārbaudīt citu vielu līmeni asinīs un noteiktu sarkano un balto asins šūnu un trombocītu proporcijas
  • Vīrusa hepatīta testus: ārsts pārbaudīs, vai pacientam nav B un C hepatīta
  • Attēlu skenēšana: ar speciālu skenēšanu ir iespējams noteikt vēža lielumu un izplatību
  • Biopsija: tiek noņemts un analizēts neliels audzēja audu paraugs. Biopsijas rezultātā var atklāt, vai aknās ir vēzis vai cita veida audzējs
  • Laparoskopija: tā ir ambulatora ķirurģiska procedūra vispārējā vai vietējā anestēzijā. Caur vēderu tiek ievietota gara, lokana caurule ar pievienotu kameru. Tas ļauj ārstam novērot aknas un apkārtējo zonu

Kad ārsts būs novērtējis aknu vēža stadiju, tā vietu un veidu, varēs lemt par iespēju to droši un efektīvi ārstēt.

Aknu vēža posmi

Tiek izdalītas četras aknu vēža stadijas.  Nosakot pacienta vēža stadiju ārsts var izplānot ārstēšanas gaitu.

  • I stadija: audzējs ir aknās un nav izplatījies uz citu orgānu vai atrašanās vietu.
  • II stadija: vai nu ir vairāki mazi audzēji, kas visi paliek aknās, vai arī viens audzējs, kas ir sasniedzis asinsvadu.
  • III stadija: ir dažādi lieli audzēji jeb viens audzējs, kas ir sasniedzis galvenos asinsvadus. Vēzis var būt sasniedzis arī žultspūsli.
  • IV stadija: vēzis ir metastazējies. Tas nozīmē, ka aknu vēzis ir izplatījies uz citām ķermeņa daļām.

Aknu vēža ārstēšana

Ārstēšanas iespējas var atšķirties atkarībā no aknu vēža veida. Ķirurģiskās iespējas ir šādas:

  • Daļēja hepatektomija. Kad audzējs ir mazs un aizņem nelielu aknu daļu, šo aknu daļu var ķirurģiski izņemt. Daļēja hepatektomija tiek apsvērta tikai cilvēkiem ar citādi veselīgu aknu darbību. Šī procedūra bieži vien nav iespējama, jo vēzis ir izplatījies uz citām aknu daļām vai citiem orgāniem ķermenī.
  • Aknu transplantācija. Aknu transplantācijas kandidātiem nevar būt audzējs, kas lielāks par 5 cm, vai vairāki audzēji, kas lielāki par 3 cm. Risks, ka vēzis atjaunosies, ir pārāk liels, lai attaisnotu procedūru, kas ir tikpat riskanta kā transplantācija, ja audzējs ir lielāks par minētajiem parametriem.

Pēc sekmīgas transplantācijas vēža atgriešanās risks tiek ievērojami samazināts un var atjaunoties normāla aknu darbība.  Tomēr imūnsistēma var “atraidīt” jauno orgānu, uzbrūkot tam kā svešķermenim. Zāles, kas nomāc imūnsistēmu, uzņemot jaunas aknas, arī var izraisīt nopietnas infekcijas.

Cilvēkam ar progresējošu aknu vēzi ir ārkārtīgi zems izdzīvošanas līmenis. Tomēr ir soļi, ko var veikt, lai ārstētu vēža simptomus un palēninātu audzēja augšanu, piemēram, ablatīvā, staru vai ķīmijterapija.

Mūsu dzīvesveids būtiski ietekmē aknu veselību, un šī iemesla dēļ ieteicams lietot preparātus, kas veicina aknu šūnu atjaunošanos un aizsardzību.