Rekurzeme.lv ARHĪVS

Veselīgs – gan medus, gan tā nesēju dzēliens

ZANE GVOZDE

2019. gada 1. augusts 07:07

3955
Veselīgs – gan medus, gan tā nesēju dzēliens

Rucavas novada “Kalēju” mājās plecu pie pleca saimnieko Gatis un Natālija Grauduži. Viņu pamatnodarbošanās ir biškopība. G. Graudužim šajā nozarē ir jau liela pieredze un gadu gaitā bišu saimju skaitu izdevies krietni palielināt.
Bišu pārraudzība un vešana tuvāk nektāra pilnajiem ziediem ir vairāk vīra pārziņā, sieva labprāt piedalās patīkamākajā procesā – sveču gatavošanā un gatavās produkcijas tirgošanā. Grauduži spriež, ka biškopība kā jebkura cita saimniecības nozare nav vienkārša un vienmēr paredzama, taču abi ir pārliecināti, ka laukos darba un līdz ar to arī iespēju pašiem sevi nodrošināt netrūkst. Tikai jāprot tās izmantot.

Patīk silts un mitrs laiks
“Kalēju” saimnieks rēķina, ka biškopības nozarē pirmos soļus spēris jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. Iesākumā, kā jau tas ierasts visās jaunajās lietās, sākts pamazām un palēnām. “Sākām ar dažām saimēm, nu jau ir kādas deviņdesmit,” savu darbošanās lauku raksturo saimnieks. Taujāts par lielas daļas biškopju raizēm par bišu bojāeju, kam par galveno iemeslu tiek norādīts ķīmiskais mēslojums, G. Graudužis secina, ka līdz šim pašam ar to nav bijis jāsaskaras. Šajā ziņā labvēlīga esot “Kalēju” atrašanās vieta – Rucavas pusē maz ir lielo lauksaimnieku, kuri izmantotu ķīmikālijas produkcijas pasargāšanai no dažāda veida kaitēkļiem. To, ka bites, lidojot pāri ķīmiski apstrādātiem laukiem, var saņemt nāvējošu ķimikāliju devu, bitenieks neizslēdz: “Kaut kādu ietekmi jau tas atstāj uz visu – gan uz cilvēkiem, gan kukaiņiem.”
Gadoties, ka bišu saimēm mēdz skādēt laikapstākļi. Piemēram, ļoti skarbās un aukstās ziemās medus vācējas mēdz izsalt, taču šo ziemu tās pārlaidušas labi. G. Graudužis norāda, ka saimju dzīvotspēja un aktīva rosība atkarīga lielākoties no paša biškopja: “Vairāk tomēr nosaka, cik pats visu izdari.” No laikapstākļiem gan atkarīgs ir tas, cik daudz un kādu medu izdosies iegūt.
Dravnieks pārliecinājies, ka bitēm tīk silts un mitrs laiks, jo tieši tad izdalās nektārs. Šogad, lai gan piedzīvots liels karstums, bites darbojušās čakli. Piemēram, nedēļu pēc kārtas tās nesušas medu no liepu ziediem. “Reti kad gadās, ka tik ilgi sanāk,” vērtē biškopis. Šogad liepu ziedēšanai bijuši labvēlīgi apstākļi, līdz ar to daudzi biškopji priecājušies, ka tieši šo ziedu medum bijis labs ienesums.

Jau taujā pēc kāruma
Tā kā Graudužu ģimene šogad nopietnāk pievērsusies zemeņu audzēšanai, iekavējusies medus noņemšana. Tomēr klienti ir tie, kuri paskubina, jo jau laikus sāk taujāt pēc dabiskā un gardā kāruma. G. Graudužis atklāj, ka gadu gaitā izdevies tikt pie daļas pastāvīgo klientu, kuri regulāri iepērk tieši no “Kalējiem” nākušo medu. Piedāvājumā ir dažādu ziedu vākums, piemēram, liepziedu, griķu, viršu. Cik nu ir iespējas, bišu saimes tiek atdalītas, lai iegūtu tīrāku medu. Tas nodrošina, ka cilvēkiem būs iespēja izjust un izgaršot katra medus specifiku.
Lielai daļai cilvēku joprojām iecienīts esot tieši liepziedu medus, pašam pie sirds iet viršu medus, jo nav tik izteikti salds. Viršu medus, atšķirībā no pārējiem, tiek noņemts rudenī, tādēļ vēl pāragri spriest, kāda izdosies tā raža. “Redzēsim, kā šogad sanāks – mums te kūdras purvu tā cītīgi izstrādāja, samazinājās platība. Tā bija laba vieta, kur bites vedām,” teic biškopis.
Viņš novērojis, ka interese par medu īpaši pieaug divreiz gadā – tad, kad parādās jaunais medus, un ap Ziemassvētku laiku, kad jau izsenis medus kļuvis par iecienītu svētku dāvanu. Cilvēki, kuri medu uzturā lieto pastāvīgi, to iegādājas visa gada garumā, novērojis rucavnieks. Graudužu ģimenē spriež, ka tādā ziņā medus ir pateicīga prece tirgošanai – ja netiek turēts mitrumā, to iespējams uzglabāt ļoti ilgi. Līdz ar to prece netiek laista zūdībā.
Lai parādītu to, cik dažādi mēdz būt biškopības produkti, Grauduži pievērsušies arī sveču gatavošanai. Tās tiek gan lietas, gan veidotas ar rokām no bišu vaska plāksnēm. Tā kā biškopību var dēvēt par sezonālu nodarbi, jo vairāk darāmā ir tieši vasarā, tad ziemas periodā iespējams pievērsties sveču gatavošanai un tirgošanai. “Tas ir labi – ja neiet medus, tad iet sveces un atkal otrādi,” pieprasījumu raksturo biškopis. Interesentu grupām Grauduži piedāvā arī meistarklases, kurās kopā ar skolasbiedriem vai kolēģiem ir iespējams kopīgi nodoties interesantajam un radošajam procesam.

Novērtēt darbu un laiku
“Pārāk viegli nav, bet, ja interese ir un patīk arī bites, tad viss sanāk. Katrā nozarē jau ir sava specifika,” par darbošanos biškopībā saka G. Graudužis. Rucavas pusē citu biškopju esot maz, bet Latvijā kopumā šajā nozarē darbojas daudzi. Saspringtu konkurenci uz savas ādas biškopis neizjūt. Liela daļa medu tirgo par zemu cenu un to vēl klientiem pieved klāt, taču Graudužiem šķiet, ka jāprot novērtēt gan savu darbu, gan ieguldīto laiku. “Peļņai arī jābūt,” nosaka saimnieks. Viņš neslēpj, ka daudz laika un resursu patērē bišu nogādāšana uz medus ievākšanas vietām. Prieks gan esot par to, ka Rucavas pusē vēl ir pietiekami daudz pļavu, kur bitēm savu darbu veikt. Ja būtu jāmēro krietni lielāks ceļa gabals, būtu grūti atpelnīt ieguldīto. Daudz vieglāk par klientu meklēšanu un piedalīšanos tirdziņos būtu nodot medu pārpircējiem, piemēram, kaimiņiem Lietuvā, taču tādu variantu Grauduži neizskata. “Žēl atdot par tik zemu cenu.”
Lai savu darbošanos attīstītu, G. Graudužis labprāt startē projektos, kur iespējams saņemt finansiālu atbalstu. Līdz šim realizēti divi projekti, kas ļāvuši tikt pie nepieciešamā aprīkojuma, kas krietni atvieglo medus sagatavošanu nonākšanai pie klientiem. “Var jau pats pirkt, bet tas viss ir jānopelna, ar projektiem tomēr lētāk un process ātrāk virzās uz priekšu. Pārējos līdzekļus var atkal kaut kam citam atvēlēt,” bonusus raksturo biškopis. Piemēram, šogad papildu līdzekļi noteikti noderēs, jo valsts līdzmaksājums par bišu saimi samazināts no 17 eiro uz 8,50. Iepriekš par līdzmaksājumu izdevies nosegt bišu barības – cukura –iegādi un vēl palicis pāri citu maksājumu segšanai, taču šogad tik vien cukuram sanāk. Tomēr gandarījums ir par jebkāda, kaut vai neliela, atbalsta sniegšanu, jo tas dod krietnu atspaidu ikdienas darbībai. 

Izārstē muguras sāpes
Pieredzējušais biškopis atzīst, ka, ejot pie bitēm, reti gadās piedzīvot to dusmas un saņemt dzēlienu. Tomēr tas lielā mērā atkarīgs no tā, kāda ir bišu saime. Mēdz gadīties, ka kāda no bitēm saimē ir īpaši agresīva un ļoti jūtīgi uztver jebkuru biškopja tuvošanos. Tad pie tām jādodas ar īpašu piesardzību. “Visādi kuriozi jau gadās, bet veselīgi ir, kad bite iedzeļ,” savu pārliecību pauž “Kalēju” saimnieks. Viņam pēc bites koduma samazinājušās muguras sāpes. “Pats uz sevis var pamēģināt,” par labvēlīgo ietekmi saka G. Graudužis.
Uz jautājumu, vai nav bijusi doma veidot bišu dziedinātavu, kurā iespējams pārnakšņot uz īpaši veidotiem bišu stropiem, rucavnieks atbild: “Doma ir, ka kaut ko tādu vajadzētu vismaz priekš sevis uztaisīt.” To, ka ar laiku tas varētu pārtapt par tūrisma piedāvājuma iespēju, biškopis neizslēdz, taču tas noteikti nenotikšot tuvākajā nākotnē. “Nav jau tā laika, mēģināt jau varētu visu ko.”
Šogad gan Grauduži nopietnāk pievērsušies zemeņu audzēšanai. Gardās ogas “Kalējos” audzētas 0,1 hektāra platībā – paši to sauc par nelielu, tomēr izdevies nolasīt krietnu devu sarkanā, saldā kāruma. Zemeņu raža šogad bija ļoti laba, vērtē Grauduži. Pieticis gan pašu ēšanai, gan realizēšanai Rucavas pusē un Liepājā.
G. Graudužim ar īpašu atdevi nodoties vēl citām nozarēm papildus biškopībai neizdodas arī tādēļ, ka šajā nozarē arvien ir jāskolojas, jāseko līdzi aktualitātēm un jācenšas tās ieviest dzīvē. Un vasarā, kad darbs dzen darbu, atliek maz laika jaunu ideju realizēšanai. “Jādara tas, kas jādara pirmais. Pārējais var pagaidīt,” par to, cik liela nozīme ir īstajam laikam, teic bitenieks.
N. Grauduže vēl piebilst, ka laukos savu vietu un nišu var atrast jebkurš, kurš vēlas darboties. Ja ir zeme, tad ir arī iespējas. “Ja grozās, tad visu var,” par saimniekošana laukos saka saimniece. Tā kā ģimenē aug divi dēli, ir cerības, ka saimniekošanu un arī darbošanos ar bitēm pārņems kāds no viņiem. “Vismaz bail no bitēm viņiem nav,” priecājas tētis.